Tāds sausums un karstums, kādu šogad piedzīvoja lauksaimnieki, mūsu pusē nav redzēts sen.
Tāds sausums un karstums, kādu šogad piedzīvoja lauksaimnieki, mūsu pusē nav redzēts sen. Saprotams, ka tas atstāja nelabvēlīgu iespaidu uz šā gada kartupeļu ražu.
Atliek tikai nopūsties par to laiku, kad mums ir bijušas pilnībā aprīkotas laistāmās platības. Ir ļoti nopietni jādomā par lauksaimniecības kultūru un tostarp arī kartupeļu lauku laistīšanu. Mēs nevaram cerēt sasniegt Eiropas līmenim atbilstošu ražību bez pienācīgas laistīšanas. Tāpēc zemniekiem, kam ir lielas kartupeļu un dārzeņu platības, papildinot savu tehnikas parku, laistīšana ir jāizvirza par vienu no prioritātēm.
Aukstums pavasarī ievērojami aizkavēja kartupeļu sadīgšanu, līdz ar to krasāk parādījās sēklas materiāla atšķirības. Nepietiekams siltums maijā sekmēja bakteriālās melnkājas attīstību jaunajos kartupeļu lakstos. Slimos cerus var pamanīt uzreiz pēc kartupeļu sadīgšanas, bet ziedēšanas laikā tiem ir bāli dzeltenīgs krāsojums un stublāju apakšējā daļa kļūst tieva un nomelnē. Infekcijas avots ir slims stādāmais materiāls. No kartupeļa slimajiem stublājiem infekcija nokļūst jaunajos bumbuļos, bet, ražu novācot, slimie inficē veselos. Augsnē šīs slimības ierosinātāji iet bojā divu trīs mēnešu laikā. Melnkājas izplatību sekmē arī dažādi kaitēkļi, kuru kāpuri dzīvo augsnē.
Šis gads kļuva ievērojams ar to, ka pastiprināti attīstījās dažādi kaitēkļi. Sevišķi daudz nebija kartupeļu galvenā kaitēkļa – Kolorādo vaboles –, toties aktīvi kļuva drātstārpi, jo sevišķi vārpatas piesārņotos laukos, kas ir šo kaitēkļu barības bāze. Kartupeļiem uzbruka pūcītes un dažviet arī maijvaboļu kāpuri, kas var sabojāt pat pusi ražas. Tā tad vairs nav tirgus prece, jo maijvaboļu kāpuru apetīte pēdējā – ceturtajā – attīstības gadā ir sevišķi varena.
Šogad ļoti vēlu – tikai ap 5. jūliju – savu «gājienu» pāri kartupeļu stādījumiem sāka lakstu puve. Novērojumi, ko LLU Augu aizsardzības katedrā veic ar datorprogrammas «NegFry» palīdzību, rādīja, ka šogad bija nepieciešami tikai divi smidzinājumi ar fungicīdiem, bet, pēc profesores Ināras Turkas teiktā, strādājot ļoti precīzi, varēja iztikt arī ar vienu smidzinājumu. Protams, ņemot vērā šķirnes uzņēmību pret lakstu puvi un ar nosacījumu, ka kartupeļu stādāmais materiāls ir vesels.
Kā šogad kopumā vērtēt kartupeļu ražu? Tā ir samērā laba, pārsvarā bumbuļi ir lieli, taču dažāda ir kvalitāte. Pārraugot stādījumus Jelgavas rajonā, atklājām, ka dažviet kartupeļus ļoti stipri bija bojājuši drātstārpu, pūcītes, maijvaboļu kāpuri. Piedevām vēl šogad ir izplatīts gan melnais, gan parastais kraupis un bakteriālā puve – melnkājas turpinājums. It sevišķi tas novērojams smilts augsnēs, kuras ir nabadzīgākās ar augu barības vielām un kurās sausuma dēļ barības uzņemšana ir traucēta. Smagākās augsnēs bumbuļi bija skaisti, gludi un kraupja neskarti. Ko iesākt ar kraupi? Tā izplatību veicina augsnes reakcija, kas ir tuva neitrālai, augsekas neievērošana – kartupeļus drīkst stādīt tajā pašā vietā ne agrāk kā pēc trim četriem gadiem. Ieliekot bumbuļus aukstā zemē, riskējam tos inficēt ar kraupi. Tā attīstību sekmē arī traucēta barības vielu, it sevišķi kalcija un mikroelementu, uzņemšana. Slimību novērš, dodot papildmēslojumā kalcija nitrātu un šķidros kompleksos mēslošanas līdzekļus, kas vairāk satur mangānu. Šis darbs jāpadara, kad kartupeļu bumbuļi tikko sākuši aizmesties, kad tie nav lielāki par zirni.
Pateicoties kooperatīva «Tupenis» biedru un valdes dāvātajai uzticībai, mēs kartupeļu lietai varēsim sekot vairākus gadus un palīdzēt nostiprināt tehnoloģijas, atjaunot sēklas materiālu, jo Latvijas un Dānijas kopprojekta ietvaros darbu drīz sāks kartupeļu šķirošanas, mazgāšanas, žāvēšanas un pakošanas līnija.
Māris Narvils, Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centra Lauksaimniecības nodaļas galvenais speciālists
