Būs jāveido bezatlīdzības komisijas medījamo dzīvnieku postījumu mazināšanai
Lai mazinātu medījamo savvaļas dzīvnieku nodarītos postījumus, pašvaldībām būs pienākums veidot medību koordinācijas komisijas un vadīt zaudējumu novērtēšanu, paredz valdības apstiprinātie «Noteikumi par medījamo dzīvnieku nodarīto zaudējumu noteikšanu un medību koordinācijas komisijām».
Jaunie nosacījumi paredz komisijas sastāvu, tiesības un pienākumus, kā arī kārtību, kādā nosaka pasākumus postījumu un to seku ierobežošanai vai likvidēšanai. Katras komisijas sastāvā iekļaus pa vienam loceklim no novada pašvaldības, Valsts meža dienesta un Lauku atbalsta dienesta, kā arī pa vienam pilnvarotajam pārstāvim no mednieku, lauksaimnieku un meža īpašnieku intereses pārstāvošajām organizācijām, kurām komisijas izveidošanas brīdī ir vairāk nekā 200 biedru. Šīm institūcijām būs pienākums nodrošināt pārstāvi darbam komisijā bez maksas.
Iecerēts, ka pašvaldību iesaistīšana būs efektīvs līdzeklis medījamo dzīvnieku postījumu problēmu risināšanā, ņemot vērā, ka tās spēj objektīvāk orientēties savas teritorijas īpatnībās un dažādo situāciju niansēs. Jaunie nosacījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālā izdevuma «Latvijas Vēstnesis» mājas lapā.
Ozolniekos laukus rok mežacūkas
Medījamo dzīvnieku radītie zaudējumi ievērojami atšķiras pa reģioniem, novadiem un pagastiem, komentējot situāciju, skaidro Ozolnieku novada Domes deputāts, lauksaimnieks un mednieks Jānis Vīgants (Reformu partija). Ozolnieku novadā zaudējumus mēdz nodarīt mežacūkas, tomēr līdz šim problēmas veiksmīgi risinājuši mednieku kolektīvi kopā ar mežniecību, saskaņoti organizējot dzīvnieku izplatību un tā ierobežojot iespējamos lauku postījumus.
«Ja dabā dzīvo savvaļas dzīvnieki, tad tie, nodrošinot savu eksistenci, neizbēgami var radīt un radīs lielākus vai mazākus zaudējumus lauksaimniekiem. Lielajām saimniecībām procentuāli zaudējumi būs mazāki, bet mazajām postījumi var būt būtiski, tāpēc atsevišķu komisiju izveide, lai apzinātu konkrētos gadījumus, varētu būt lietderīgs risinājums,» atzīst J.Vīgants.
Ozolnieku novadā ik gadu darbojas septiņi līdz deviņi mednieku kolektīvi, precīzas ziņas par šo gadu pašvaldība pagaidām nav apkopojusi. Kā skaidro pašvaldībā, līdz šim Ozolnieku novada Dome nav saņēmusi iesniegumus vai aicinājumus no medību kolektīviem vai lauksaimnieku organizācijām par šādas komisijas nepieciešamību, bet, ja tādi izskanēs, pašvaldībā pildīs to prasības un komisiju veidos.
Novada pašvaldība paudusi noraidījumu
Jelgavas novadā jautājums aktualizēts pagājušajā gadā, kad Latvijas Pašvaldību savienība apzināja pašvaldības un vēlējās noskaidrot nostāju saistībā ar jaunajiem noteikumiem, informē Domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone. Novada pašvaldība paudusi noraidījumu šādas prakses īstenošanai.
Jelgavas novada administratīvajā teritorijā pašlaik darbojas 60 medību kolektīvu un minēto jautājumu pārraudzīšana līdz šim bijusi virsmežniecības kompetencē. «Katrā ziņā pagaidām pašvaldībai nav aktīvas nostājas noteikumu virzībai. Vēl nav izsvērta viedokļa saistībā ar šāda pašvaldībai deleģēta jautājuma administrēšanu. Turklāt, ja valsts tādu deleģējumu paredz, tai vajadzētu nodot arī finanšu resursus,» klāsta D.Kaņepone. ◆
