Jelgavas Valsts ģimnāzijas teātris «Reverss» noslēdz sezonu ar izrādi «Šūpulis paradīzē», kurā pirmo reizi iesaistīti pedagogi
«Šūpulis, – kam vajag šūpuļa, kas pirks stipru šūpuli? Cik par šitām aijām ar visām vajadzīgām auklām tiek solīts? Saucējs, kas šos vārdus diktā balsī izrunāja, pacēla šūpuli ar abām rokām brīdi gaisā un skatījās smīnēdams zemniekos, kuri lielā pūlī ap viņu stāvēja,» aicinot iesaistīties vairāksolīšanā, savu darbu «Šūpulis» sāk Rūdolfs Blaumanis. Tas bijis tik trāpīgs, ka, sagaidot dižā latviešu literatūras klasiķa jubileju, Latvijas Banka laida klajā īpašo viena lata monētu, kuru rotā simboliskā auklējamā «lādīte». Savukārt «Paradīzē» R.Blaumanis liek saviem varoņiem sapņot par necerētu un negaidītu mīlestību, kam jāiztur dažādi dzīves pārbaudījumi.
Mēģina katru brīvu brīdi
Kad šos abus darbus saliek kopā, iznāk «Šūpulis paradīzē», ko režisores Ilzes Vazdiķes vadībā 3. jūnijā pulksten 18.30 visiem jelgavniekiem un pilsētas viesiem skolas zālē gatavs izrādīt Jelgavas Valsts ģimnāzijas teātris «Reverss». Pirmo reizi iestudējumā pieaugušo lomas uzņēmušies skolotāji.
«Pēc pirmizrādes, ko 6. maijā spēlējām skolas kolektīvam, skatītāji pat sūdzējās, ka izrāde bija par īsu. Taču vienmēr esmu teikusi, ka jāuzmanās no otrās izrādes. Turklāt mainīsim vienu ainu, ko izspēlēsim tuvāk publikai, tāpēc vēl jāstrādā. Apbrīnoju savu kolektīvu. Viņi uzreiz ļoti uz mani paļāvās,» savus 24 aktierus slavē Ilze Vazdiķe. Visa mācību gada garumā viņi ir kārtīgi pastrādājuši. Lai gan mēģinājumi notikuši katru no mācībām un skološanas brīvu brīdi, tikai beigās «Reversa» aktieri varējuši ieraudzīt kopainu, jo līdz tam visi uz spēlēšanu nevarējuši sanākt. Tāpēc var teikt, ka izrāde likta kopā pa gabaliņiem, bet galvenais – ka salikta. Viens no spēlmaņiem pat spējis bez jebkādiem mēģinājumiem uzreiz ielēkt pirmizrādē, savu aktieru elastīgo un radošo pieeju raksturo režisore. Viņa vēlreiz apliecina, ka viena bez komandas, kurā darbojas arī māksliniece Ieva Eglīte, fotogrāfe Rasma Kroģere un datorspeciālists Matīss Actiņš, nekā nebūtu panākusi. Nu viņi ir gatavi stāties lielākas publikas priekšā.
Mācītājs ikdienā vada sporta stundas
Viencēliena izrāde veidota no diviem R.Blaumaņa darbiem, tāpēc tajā darbojas divas saimes. «Šūpulī» Ūtrupnieka un Pakulu Jēkaba lomu spēlē matemātikas skolotājs Jānis Dūrējs, viņa skatuves sieva jeb Pakulu Anna ir kolēģe Anete Zača, fizikas pasniedzējs Artūrs Spīķis iejuties vecā bezbērnu atraitņa Urgas tēlā, Ābolu Jāņa māti spēlē mājturības skolotāja Silva Sandra Dārzniece, bet Mācītājs Jānis Leitis ikdienā vada sporta stundas. Savukārt «Paradīzē» latviešu valodas skolotāja Elita Indriksone kļuvusi par Pakulu saimnieci, profesors Jānis Ķusis – par Pakulu tēvu, Piparu saimnieci spēlē matemātikas skolotāja Evija Slokenberga, bet saimnieku – informātikas pasniedzējs Arvīds Prančs. Pārējās lomas uzņēmušies ģimnāzijas audzēkņi un arī pedagogu bērni.
«Teorētiski arī jaunieši varēja mēģināt spēlēt šīs lomas, bet sāls ir tajā, ka iejūtas vecumam atbilstošos tēlos. Tad viss ļoti labi saslēdzas,» spriež Ilze Vazdiķe.
Visvairāk patīk tēla būvēšana
Viņa stāsta, ka skolotāju iesaistīšana tomēr bijusi negaidīta, jo tikai tagad no atvilktnes izņemti tur sen noglabātie R.Blaumaņa darbi. Atlases procesā piedalījies arī teātra kolektīvs. «Izanalizējām visus skolas vīriešus, lai saprastu, kurš, piemēram, varētu spēlēt saimnieku. Tad gāju runāt,» atklāj režisore. Atsaucība bijusi, kāda nu kuram, – cits, ņemot vērā savulaik spožo, bet gadu gaitā apputējušo spēlēšanas pieredzi, piekrita uzreiz, kāds bija jāpierunā un, tikai pavērojis mēģinājuma procesu, teica «jā!». «Sākumā šķita dīvaini, ka jāspēlē kopā ar skolotājiem, bet iepatikās. Kad viņi ienāca, kļuva interesantāk. Ieraudzījām skolotājus citā gaismā. Var kopā pajokot. Kaut kur izjukušas robežas,» saspēli vērtē Jānis Birznieks, kurš iejuties Andža lomā.
Arī pašiem pedagogiem spēlēšana devusi iespēju atraisīties un ieraudzīt sevi no malas. «Teātri spēlēju jau no 1. klases, bet vienu brīdi pateicu «stop!». Man pietika ar dejošanu Rīgā, kas paņēma daudz laika. Turklāt runāšanu publikas priekšā piepildīja skolēnu mācīšana. Taču man patīk spēlēt šajā izrādē. Visinteresantākais process ir tēla meklēšana un būvēšana. Tev iedod septiņas rindiņas, ko kurām jāuztaisa cilvēks. Mans skatuves vīrs ir Jānis Dūrējs. Kāpēc esmu ar viņu apprecējusies? Mums ir četrgadīgs bērns. Tātad esam jauns pāris, kas vēl var darīt trakas lietas. Tā nu liec pa gabaliņam kopā. Jaunākā vecumā interesantākais bija uzstāšanās, bet patlaban – tēla būvēšanas process,» atklāj Anete Zača.
Izrāde turpinās dzīvot
«Reverss» nospēlējis teju 20 sezonas, mācību gada laikā cenšas iestudēt vienu apjomīgu darbu (pērn Viljama Šekspīra «Romeo un Džuljetu») un vairākus mazākus svētku reizēm. Parasti, ja vien nav jāpiedalās kādos teātra festivālos vai citos pasākumos, izrāde mācību gada beigās savu ir paveikusi. Taču «Šūpulis paradīzē» tik ātri atkal nenoguls plauktā, turpinot dzīvot arī pēc 3. jūnija, kad bez maksas tiks demonstrēts visiem interesentiem. «Runājām ar skolas direktori, ka izrāde jāpatur repertuārā, un guvām atbalstu. Ņemot vērā, ka mums ir sadarbības projekts ar visām valsts ģimnāzijām, mēģināsim «Šūpuli paradīzē» izrādīt arī, piemēram, Cēsīs un Talsos. Priekšā vasara. Tikai divi mūsu aktieri mācās 12. klasē, bet pārējie, ieskaitot skolotājus, nekur nepazudīs,» par izrādes nākotni droša ir Ilze Vazdiķe. To stiprina arī lugas tematika. «Daudzus tekstus, kurus runā Blaumaņa varoņi, varētu teikt arī mūsdienu cilvēki,» pārliecināta režisore. ◆
