Rit Lāsmas Zariņas kā Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktores pirmā darba nedēļa
Par godu Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas (JZB) kolektīvam jāatzīst, ka gandrīz vienmēr izdodas jebkuru no šīm ēkām (JZB ietilpst arī trīs filiāles: Miezītes bibliotēka, «Pārlielupe» un bērnu bibliotēka «Zinītis») atstāt labā garastāvoklī, arī tad, ja vajadzīgā grāmata vai cits informācijas nesējs tobrīd nav pieejams – tiklīdz vajadzīgais eksemplārs būs pieejams, tev to laipnā balsī paziņos. Vienīgā neērtība, pie kā lasītāji vairāku gadu laikā jau būs pieradināti, ir remonts.
Kad pirms gandrīz diviem gadiem intervēju iepriekšējo JZB direktori Aiju Nadziņu, ēkas remonts ritēja pilnā sparā. A.Nadziņa direktores posteni atstāja 2013. gada 31. decembrī, tad piecus mēnešus šos pienākumus pildīja viņas vietniece Dzintra Punga, bet no 30. maija JZB direktores amatā stājās Lāsma Zariņa. Kad devos iepazīties ar jauno direktori, atkal manīju rosāmies remontētājus.
«Šī remonta kārta aptver pirmo stāvu un sākta tikai šopavasar maijā, tajā iekļauts gan abonements, gan interneta zāle. Pirms diviem gadiem izremontēts otrais stāvs, pērn – pamati. Izvietojums paliks tāds pats, bet remonts bija nepieciešams, jo viss bija ļoti nolietojies,» skaidro L.Zariņa.
«Domāju, ka bibliotēkas apmeklētāji ar lielu prieku konstatēs, ka telpas pēc remonta būs kļuvušas glītākas, un, es ceru, ka arī siltākas, jo par ēkā valdošo vēsumu sūdzējies ne viens vien, sevišķi, ja mērķis nav tikai nomainīt grāmatu abonementā, bet uzkavēties lasītavā vai interneta zālē. Ar osmozes palīdzību tiks novadīts arī liekais mitrums, kas mūsu galvenajām vērtībām – grāmatām – ir īpaši kaitīgs.»
– Tātad, par spīti straujai moderno tehnoloģiju ienākšanai, grāmatas joprojām tiek uzskatītas par bibliotēkas galveno vērtību. Tā tas ir tikai publiskajās bibliotēkās kā JZB vai arī Rīgas Tehniskās universitātes bibliotēkā, kur strādājāt pirms tam?
RTU Zinātniskajā bibliotēkā strādāju piecus ar pusi gadus par sistēmbibliotekāri, bet vēlāk kļuvu par Informācijas un pakalpojumu nodaļas vadītāju. Bet ļoti tuva man ir arī Jelgavas Zinātniskā bibliotēka, kur pirms tam pavadītajos 17 gados esmu bijusi gan bibliotekāre, gan galvenā bibliotekāre, kā arī bibliotēku informācijas sistēmas ALISE administratore.
Protams, publiskās no mācību iestāžu bibliotēkām atšķiras. RTU bibliotēkā galvenais uzdevums bija studentu un, bez šaubām, arī pasniedzēju nodrošināšana ar vajadzīgo informāciju, tādēļ vairāk iznāca strādāt ar specifiskām zinātniskajām datubāzēm.
Tomēr grāmatas, datu bāzes, cilvēki – tas ir vienojošais elements, kas būs gan publiskajā, gan specializētajā bibliotēkā. Turklāt es pazīstu šeit, Jelgavas Zinātniskajā bibliotēkā, strādājošos cilvēkus, kas būtiski atviegloja manu atgriešanos.
– Darbs mūsdienīgā bibliotēkā – tas vairāk ir darbs ar informācijas nesējiem (tai skaitā arī grāmatām) un datu bāzēm vai darbs ar cilvēkiem?
Vairāk laikam tomēr darbs ar cilvēkiem, citādi nebūtu to izvēlējusies. Un tas mani nebaida, gluži otrādi, man patīk darbs ar cilvēkiem.
– Spriežot pēc dažām šajā amatā pavadītajām dienām, jums būtu grūti teikt, bet, zinot jūsu seno saistību ar šo iestādi, var jautāt – kā uz citu, līdzīgu, publisko bibliotēku fona izskatās JZB?
Salīdzinot ar citām pilsētām, Jelgavas Zinātniskā bibliotēka ir augstā profesionālā kvalitātē. Šeit ir ļoti labi attīstīta informācijas sistēma. Bet mums ir, kur augt pilsētas līmenī, jo esam taču uz lietotāju orientēta bibliotēka. Lai mūs pamana arvien vairāk iedzīvotāju, lai pilsētnieki ir par mums informēti.
– Un vai ir informēti? Lasītāju skaits aug vai samazinās?
Lasītāju skaits nu jau vairākus gadus turas apmēram vienādā līmenī. (Pēc 2013. gada datiem, mums bija 9996 lasītāji, skaidro JZB direktores vietniece Dzintra Punga – aut.)
– Bet varbūt tas jau ir optimālais skaitlis – ļoti aptuveni rēķinot, gandrīz vai katrs piektais jelgavnieks ir bibliotēkas lasītājs?
Nē, domāju, ka šajā ziņā mums ir, kur augt. Jārīko dažādi tematiski pasākumi, lai cilvēki redzētu, ka pie mums ir, ko lasīt. Ko jau darām ne tikai ar jauno grāmatu dienām, bet dažādām tematiskām izstādēm. Nupat bibliotēka pirmo reizi JZB vēsturē piedalījās arī Muzeju naktī, un jāteic, ka uz tik lielu apmeklētāju skaitu nemaz netika cerēts.
– Vai internets un citas jaunās tehnoloģijas nav sašaurinājušas tradicionālo lasītāju loku? Vai grāmatām ir nākotne?
Grāmatām ir nākotne. Ja jau tik daudzus gadsimtus ir dzīvojušas, tās kļuvušas par nezūdošām vērtībām. Tāpat kā bibliotēkas. Principā gan grāmatas, gan laikrakstus un žurnālus taču var uzglabāt arī elektroniskā formātā un sev vajadzīgo eksemplāru ielādēt savā informācijas nesējā (tā jau šur tur pasaulē notiek), pēc noteiktā laika informāciju atdodot bibliotēkai. Tomēr man šķiet, ka vienmēr būs cilvēki, kam labāk patiks īsta, rokā paņemama un šķirstāma grāmata ar papīra lappusēm. Par to, ka grāmatas «neizmirst», liecina arī bērnu grāmatu žūriju augošā popularitāte.
– Bet, kā var novērot, JZB bez grāmatām aktīvi darbojas interneta zāle ar visām konsultācijām un apmācībām.
Jā, mūs dēvē arī par informācijas brokeriem. Tas nozīmē, ka bibliotekāri ir tie cilvēki, kas prot meklēt un atrast klientam nepieciešamo informāciju. Kā esmu novērojusi savā iepriekšējā darbavietā, daļa jauniešu, atnākot studēt uz Rīgas Tehnisko universitāti, nemaz nezina, kas ir zinātniska datu bāze. Tad nu šādi jaunieši tiek apmācīti augstskolas bibliotēkā.
Bet man ir tāda vīzija, ka JZB šajā jomā varētu apmācīt Jelgavas vidusskolu audzēkņus. Jo pie mums tiešām strādā cilvēki, kuri prot šo informāciju meklēt.
– Par to esmu pārliecinājies, ceturtdienu numuriem gatavojot rubriku «Darba Uzvara pirms 50 gadiem…», kur vajadzīgo informāciju man iemācīja sameklēt JZB Informācijas nodaļas vadītāja Dagnija Avota.
Turklāt arī informācija mēdz būt dažāda – gan uzticama, gan neuzticama. Un to speciālists droši vien saskatīs labāk nekā jebkurš cits.
– Tomēr neiztika bez pretrunām – no vienas puses, bibliotēka būtu vieta, kur nāktu visa ģimene, piemēram, uz kādu no tematiskajiem pasākumiem vai koncertu, kādi pie jums Krišjāņa Barona zālē tiek praktizēti vismaz reizi mēnesī. No otras puses – bibliotēkā ienāk lasītājs, paņem vai «ielādē» sev vajadzīgo informāciju un steidzīgi dodas prom.
Domāju, tam visam jābūt cieši kopā, šādu dzīves ritmu nosaka laikmeta attīstība un laikmeta pārmaiņas. Nevaram norobežoties no tā, ka laiks iet uz priekšu, bet cilvēki ir dažādi.
Un jūs laikam domājat nevis koncertus, bet tautasdziesmu dziedāšanas vakarus. Starp citu, nākamais būs 18. jūnijā pulksten 18 pie ieejas Pils salas zirgu pļavā, kur smelsimies spēku senču dziesmās, ielīgosim Jāņus un gatavosimies vasaras saulgriežu svinībām. Ja vien laika apstākļi ļaus, ja ne – tad tepat bibliotēkas Barona zālē.
Es tomēr vēlos, lai bibliotēka būtu arī kā socializēšanās vieta – negribas, lai arī šeit cilvēks sēdētu vientuļš ar savu datoru klēpī.
– Tāda Jelgavas «Gaismas pils?»
Un kāpēc gan ne! ◆
