Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas nodaļas dati neliecina, ka tuvākajā laikā darba tirgū mūsu rajonā gaidāmas krasas pārmaiņas.
Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas nodaļas dati neliecina, ka tuvākajā laikā darba tirgū mūsu rajonā gaidāmas krasas pārmaiņas. Un tomēr reizēm tur iet kā jūrā pa viļņiem: bēgumi mainās ar paisumiem – uzņēmuma uzplaukums mijas ar problēmām.
Tāpat kā iepriekšējos gados, beidzoties aktīvajai sezonai, oktobra nogalē apmēram 40 līgumstrādnieku līdz pavasarim atbrīvos kūdras sagatavošanas uzņēmums «Laflora». Taču tas ir uz pusi mazāk nekā iepriekšējos gados, jo līdz ar uzlabojumiem uzņēmumā vairāk cilvēku var nodarbināt arī ziemā. Pagaidām nav skaidrs par akciju sabiedrības «Lode» Kalnciema ražotnes noslodzi sala mēnešos. Iepriekšējos gados pēc celtniecības darbu pārtraukšanas līdz pavasarim tika samazināts arī ķieģeļu ražotāju skaits.
Nodarbinātības valsts dienesta nodaļas vecākā inspektore Anita Dolace teic, ka pēdējā pusgadā strādājošo skaits visvairāk sarucis Latvijas un Austrijas kopuzņēmumā «Grej», kas izvietots kādreizējā autokombināta teritorijā. Pašlaik firmā palikuši tikai 14 darbinieki, lai gan pagājušā gada sākumā tur tika nodarbināti vairāk nekā 130 cilvēku. Patiesībā kopuzņēmums nestrādā.
Strauji un apmēram uz pusi (par 50 cilvēkiem) strādājošo skaits šogad samazinājies ādu apstrādes uzņēmuma «Rital» Jelgavas filiālē. Tas tādēļ, ka sašaurinās ražošana, darbinieki neregulāri saņem nelielu algu un aiziet no darba pēc pašu vēlēšanās.
Citos uzņēmumos kadri samazināti pakāpeniskāk. Modernizācijas ietvaros nedaudz sarucis Jelgavas Siltumtīklu darbinieku skaits – vidēji par pieciem līdz septiņiem cilvēkiem ceturksnī. Tas gan ir mazāk par agrāk plānoto.
Līdz ar jauna vadītāja iecelšanu štatu samazināšana notiek arī pilsētas slimnīcā. Līdz jūnijam no darba atbrīvoti 19 strādājošie, tanī skaitā astoņi pensionāri, augustā atlaisti deviņi, septembrī – trīs darbinieki, visi tā saucamajā vecajā slimnīcā. Pēdējās līdz ar vienotas virtuves izveidi atbrīvotas slimnīcas filiāles virtuves darbinieces. Galvenais ārsts gan norādījis, ka daudziem atbrīvotajiem piedāvāts darbs citviet, bet cilvēki no tā atteikušies. Līdz gada beigām slimnīcā štatu samazināšana vairs neesot gaidāma.
Līdzīga nostāja ir «Jelgavas maizniekā», kur no marta līdz jūlijam no darba atbrīvoti 34 dažādu profesiju pārstāvji.
Štatu samazināšana notiek arī Latvijas Dzelzceļā. Pagaidām tā skārusi gandrīz divus desmitus jelgavnieku. Par 15 darbinieku atbrīvošanu brīdinājusi firma «Gamma». Septembrī pēc pašu vēlēšanās uzņēmumu pametuši apmēram desmit strādājošo. Sešu štata vietu samazināšana gaidāma arī pilsētas kultūras namā. Dažas darbinieces modernizācijas dēļ atbrīvosies rajona kooperatīvajā sabiedrībā. Vairākus apsardzes darbiniekus štatu samazināšana skaršot līdz ar Krājbankas reģionālā centra izveidi. Citos uzņēmumos štatu samazināšana uzskatāma par maznozīmīgu.
Pamazām strādājošo skaits sarūk arī lauksaimniecības uzņēmumos. Līdz ar ražošanas sašaurināšanu 15 cilvēku atbrīvo akciju sabiedrība «Platone». Agrofirmas «Jelgava» vadība vasaras nogalē nodarbinātības dienestu informējusi par likvidāciju, kas gaidāma pēc ražas novākšanas. Taču pēc vadības maiņas nostāja mainījusies, un direktors Edgars Silakalns līdz gada beigām no darba paredzējis atbrīvot 20 cilvēku. Sakarā ar slaucamo govju kompleksa likvidāciju šoruden četri strādnieki jau atbrīvoti vai vēl tiks atbrīvoti kooperatīvajā sabiedrībā «Bramberģe». Par 27 cilvēkiem septembra nogalē kolektīvs samazināts arī Glūdas pagasta gaļas pārstrādes uzņēmumā «Kompeksim Nākotne». Pašlaik tur strādā vienīgi kautuve. Pārstrādes ceha ļaudis ir bez darba. Uzņēmuma vadītājs cerot, ka ražošanu tomēr izdosies atjaunot un vismaz daļai atbrīvoto atkal nodrošināt darbu.
