Vladislavu Prosmicki sports mudina studēt un studijas – gūt jaunus panākumus stadiona celiņā
LLU pērnā mācību gada absolvents Vladislavs Prosmickis, kas ieguvis bakalaura grādu informācijas tehnoloģijās, nenoliedz, ka iesaistīšanās studentu sporta apritē viņam devusi papildu motivāciju intensīvākiem treniņiem un līdz ar to rezultātu izaugsmei. «Kopš pirmā kursa esmu piedalījies Latvijas universiādes sacensībās, pārstāvējis augstskolu starptautiskajās SELL spēlēs, pagājušajā gadā valsts studentu izlases sastāvā startēju arī pasaules universiādē Kazaņā, kur gan nepaveicās un paliku pirmais aiz pusfināla,» stāsta šāgada Latvijas studentu čempions 400 metru barjerskrējienā un SELL spēļu sudraba medaļnieks 400 metru «gludajā» distancē.
– Vai ar studentu sacensībām saistāms arī tavs nesen sasniegtais sporta meistara rezultāts?
Pirmoreiz to izskrēju pērnvasar ap šo laiku Rīgas kausu sacensībās, bet šovasar universiādē atkārtoju.
– Kurā vecumā saprati, ka gribi būt vieglatlēts un kāpēc tieši skrējējs?
Pie Lailas Nagles Jelgavas novada Sporta centrā trenējos kopš trešklasnieka vecuma. Sākumā gribēju lēkt, un kādu laiku tā arī darbojos – skrēju barjeras un lēcu augstumā. Taču trenere saskatīja lielākas dotības barjerās, un, tā kā abas lietas nevar reizē vienlīdz labi attīstīt, lēkšanu pat aizliedza. Sākumā biju ar to neapmierināts, jo dvēsele sliecās uz citu. Atzīšos – vēl tagad reizēm, skatoties uz tāllēcējiem, domāju – cik skaisti, izlec, un viss. Skriet 400 metru tomēr šķiet grūtāk, taču pamazām esmu pārliecinājies, ka trenerei no malas labāk redzams.
– Vai šo pašu garāko un grūtāko sprinta distanci esi skrējis kopš jaunieša vecuma?
Jaunieša gados biju Latvijas čempions 110 metru barjerās, bet 400 metru barjerskrējienā – jau juniora vecumā, kad nopietni sāku pievērsties tieši šai distancei. Rezultāti bija tuvu Eiropas junioru normatīviem, bet gan tikai «tuvu».
– Izpildot sporta meistara normu, acīmredzot esi sasniedzis jaunu līmeni. Cik augsti ir nākamie mērķi?
Pats tuvākais būtu rīt un parīt labi nostartēt Rīgas čempionātā. Tās būs arī pēdējās atlases sacensības pirms Eiropas kausiem, kas arī notiks Rīgā. Pagājušajā gadā no trešās līgas tikām uz otro. Tur būs astoņas valstis un sīva cīņa.
– Tātad esi Latvijas izlases dalībnieks?
Jā, Eiropas kausos skriešu 4 x 400 metru stafeti, bet par barjerām vēl ir jautājums, jo tur katrā disciplīnā startēs tikai pirmie numuri.
– Kāds ir tavs rezultāts, salīdzinot, teiksim, ar Latvijas rekordu?
Latvijas rekords 400 metru barjerās ir 49,60 sekundes, un tas jau vairāk nekā desmit gadu pieder Viktoram Lācim. Mans personīgais patlaban 51,70, bet jūtu sevī spēkus to uzlabot. 51,10 ir Eiropas čempionāta normatīvs, līdz kuram būtu «jānomet» sešas desmitdaļas.
– Kāda izskatās tava treniņu un darba diena?
Savā ziņā cita citai līdzīgas. Strādāju specialiātē, ar Web lapu izstrādi saistītā firmā, pēc darba treniņš, astoņos pusdeviņos esmu mājās, un «diena pagalam». Studijās šogad pārtraukums, bet nākamgad gribētu tās turpināt maģistrantūrā. Nākamvasar Dienvidkorejā ir pasaules universiāde, gribētos tur nokļūt. ◆
Ar studentu starptautiskajiem startiem veltītas izstādes atklāšanu, amatpersonu svinīgām uzrunām, kausu un diplomu dalīšanu un augstskolu sarūpētiem priekšnesumiem pa vidu klubā «Jelgavas krekli» nosvinēts Latvijas 24. universiādes noslēgums. Ap divu desmitu sporta veidu kopvērtējumā LLU šajā visaptverošajā studentu sacensībā ierindojusies otrajā vietā sieviešu un trešajā – vīriešu konkurencē.
Šā gada sportiskāko studentu titulu gan vīriešu, gan sieviešu komandu kopvērtējumā izcīnīja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, taču LLU Sporta kluba vadītāja Zilvija Poča atzīst, ka spēcīgajā konkurencē arī Jelgavas augstskolas studentu varējums ir uzslavas vērts, un meiteņu otrā vieta turklāt ir pēdējo gadu augstākais sasniegums.
Pēc balvām par kopvērtējuma rezultātiem tika aicināti sešu sportiskāko augstskolu pārstāvji, pateicības par lielisku organizatorisko darbu saņēma daudzo sacensību galvenie tiesneši, tostarp Z.Poča volejbolā, Zelma Ozoliņa peldēšanā un Aivars Pilenieks regbijā (šie mači norisinājās Jelgavā), un visbeidzot arī savu mācību iestāžu komandās atzīstamus rezultātus guvušie sportisti – no jelgavniekiem peldētāja Agnese Bikoviča, volejboliste Mārīte Šketika, vieglatlēti Ilma Melne un Vladislavs Prosmickis.
