Brīvo darbavietu skaita ziņā, kā norāda Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas nodaļas vadītāja Anastasija Lipšāne, mūsu pilsēta ieņem otro vietu aiz Rīgas.
Brīvo darbavietu skaita ziņā, kā norāda Nodarbinātības valsts dienesta Jelgavas nodaļas vadītāja Anastasija Lipšāne, mūsu pilsēta ieņem otro vietu aiz Rīgas. Galvaspilsētā gan to skaits sniedzas tūkstošos, bet Jelgavā bezdarbniekiem mēnesī tiek piedāvāts ap divsimt vakanču.
Ņemot vērā iespaidīgo bezdarbnieku īpatsvaru un pilsētas apmērus, tas ir maz. Šuvējas, vērpējas, skolotāji, virpotāji, frēzētāji, metinātāji, apdrošināšanas aģenti, pārdevējas – tāds ir tradicionālais darba piedāvājums, kas veido apmēram divas trešdaļas no brīvajām darbavietām. Sevišķi mazas izvēles iespējas ir sievietēm.
Nestabilitāte nevilina
Gandrīz vienmēr vērpējas un to mācekles, šķiedru dalītājas, meistaru palīgus un citu profesiju strādniekus darbā aicina uzņēmums «Larelini». Taču tas nav darba meklētāju iecienīts. Uzņēmuma pārstāvji nenoliedz smagos darba apstākļus un algas izmaksu aizkavēšanos un cenšas situāciju uzlabot. Darba iespējas «Larelini» piedāvā arī pagastu iedzīvotājām. Tajā pašā laikā izskan neapmierinātība, ka nodarbinātības dienests visas bezdarbnieces ar vērpējas kvalifikāciju nenosūta uz «Lareliniem». Bet, ja darba meklētājai ir vairākas profesijas, viņa var izvēlēties!
Metinātājus un vēl dažu citu metālapstrādes profesiju pārstāvjus regulāri pieprasa firma «Madara», virpotājus un frēzētājus – tās meitas uzņēmums Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca. Taču darba meklētāji arī uz šīm ražotnēm neraujoties. Tā kā uzņēmumam ir dienesta viesnīca, strādājošie tiekot meklēti arī attālākos Latgales rajonos.
Pieķertie izlokās
Abu Jelgavas mašīnbūves uzņēmumu direktors Pēteris Bila uzskata, ka nodarbinātības dienests uz rūpnīcu nenorīko visus pieprasīto profesiju pārstāvjus, tādēļ arī ir tik daudz brīvu vietu. Iespējams, ka daļa bezdarbnieku strādājot nelegāli. Šādu iespēju pieļauj arī nodarbinātības dienests. Reizēm, piedāvājot bezdarbniekiem darbu, telefoniski bijis jāuzklausa atbildes, ka meklētais jau strādā. Apjēdzis, ka tā pateikts nodarbinātības dienesta darbiniekam, pieķertais taisnojoties un mēģinot izlocīties, sak, tas bija tikai uz pāris dienām… «Ziņām» arī no pašiem bezdarbniekiem reizēm gadījies dzirdēt par neoficiālā darba atrašanas iespējām, jo sevišķi Rīgā.
Savukārt nevēlēšanos strādāt mašīnbūves uzņēmumos vīri pamato ar niecīgo izpeļņu.
– Tas ir stereotips no agrākiem laikiem, ka šajā nozarē ir daudz jāpelna. Mūsdienās atalgojuma līmeni nosaka pasūtījumu apjoms un kvalitāte. Tā kā mašīnbūves produkcija galvenokārt nonāk Vācijā, kvalitātes un līdz ar to rūpīga darba prasības ir noteicošās. Septiņdesmit, astoņdesmit vai simts latu – tā tomēr ir nauda. Ir darbavietas, kur par vēl kvalificētāku darbu maksā mazāk. Taču daļa bez darba palikušo metinātāju un virpotāju, kas nesaņem pat nekādu pabalstu, tomēr neiet strādāt Mašīnbūves rūpnīcā, – secina nodarbinātības dienesta vecākā inspektore Anita Dolace.
Pastāvot nelegālā darba iespējām, bezdarbnieks, protams, nav īpaši ieinteresēts «strādāt par grašiem». Savukārt nodarbinātības dienesta pienākumos kontroles funkcijas neietilpst, vienīgi noteiktajā apmeklējuma reizē bezdarbniekam jāuzrāda algas nodokļu grāmatiņa un darba grāmatiņa. Protams, ja tiek atklāti pārkāpumi, vainīgajam bezdarbnieka statuss tiek atņemts. Pēc A.Lipšānes domām, lai panāktu striktāku prasību ievērošanu, jāturpina pilnveidot darba un nodokļu likumi.
Aizvien vairāk trūkst skolotāju
Šogad trūkst ļoti daudz skolotāju. Darbs tiek piedāvāts vismaz 30 dažādu mācību priekšmetu speciālistiem gan lauku skolās, gan pilsētā. Acīmredzot kadru problēmas saistītas ar zemo atalgojumu.
Pie pastāvīgajām pieder arī apdrošināšanas aģentu un pārdevēju vakances. Interesentus no aģenta darba atturot tas, ka alga atkarīga no noslēgto līgumu daudzuma. Savukārt pārdevējiem, sevišķi pēdējos gados, ir liela kadru mainība.
Reizēm grūtības sagādājot arī augstas kvalifikācijas speciālistu atrašana. Piemēram, jau labu laiku dienestam neizdodoties sameklēt inženieri elektriķi, autoelektriķi un datorspeciālistu – datu bāzes administratoru. Ik pa laikam problēmas sagādājot sertificētu medmāsu trūkums.
Pie tradicionālajām vakancēm Jelgavā pieskaitāmas arī šuvējas, jo, lielākus un mazākus uzņēmumus kopā skaitot, pilsētā šuvējas pie konveijera tiek nodarbinātas apmēram septiņās firmās. Protams, ja vien visas darba meklētājas ar šuvējas iemaņām, kā arī dienesta organizēto kursu beidzējas būtu pietiekami kvalificētas un piekristu strādāt pie konveijera, darba devēji par kadru trūkumu nevarētu sūdzēties. Taču daļa šūšanas uzņēmumu nodarbinātības dienesta kvalifikācijas kursu beidzējus pamatīgi «izsijā». Līdz ar to šuvēju kadru risinājums esot apgrūtināts.
Par vakancēm ziņo kaimiņiem
Nodarbinātības dienesta Jelgavas nodaļa jau labu laiku praktizē ilgstošo vakanču nodošanu kaimiņu rajonu dienestiem Dobelē, Bauskā, Tukumā un Rīgas rajonā. Interese esot liela, taču būtisku ieguldījumu darbavietu aizpildīšanā tas neesot devis. Strādāt Jelgavas uzņēmumos ar maiņu darbu grūti ir izbraukāšanas dēļ. Kaimiņrajonu dienestiem tikpat kā neesot brīvu darbavietu, ko piedāvāt jelgavniekiem. Informācija par tādām regulāri pienāk no Rīgas rajona uzņēmumiem. Nereti strādniekus meklē metālapstrādes uzņēmums «Akot tehnoloģija», kuru konkurētspējīgās darba algas dēļ izvēloties ne viens vien jelgavnieks. Daļēji samaksādams ceļa izdevumus, palīgstrādniekus no Jelgavas bezdarbniekiem komplektē Olaines Kūdras uzņēmums.
Oktobrī nodarbinātības dienesta nodaļa ar pašvaldības atbalstu Domes telpās plāno atklāt savu informācijas kabinetu, kur bez visa veida informācijas par nodarbinātības problēmām būs pieejamas jaunākās ziņas par vakancēm – gan ilgstošajām, gan steidzamajām, piemēram, darbu nedēļas nogalēs un tamlīdzīgi. Interesenti varēs uzzināt arī par izglītošanās un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējām gan Nodarbinātības dienesta rīkotajos, gan cita veida kursos un semināros.
