«Daži, kas redzējuši tikai datorspēles, tā arī sēž un nesaprot, vai līnija novilkta taisni,» atzīst daudzsološais mājturības un informātikas skolotājs Mārtiņš Dzerkalis
«Gribam jums pastāstīt par skolotāju Mārtiņu Dzerkali. Viņš mums ir liela uzlecoša zvaigzne, kuram acis vienkārši mirdz. Turklāt Mārtiņš kļuvis par Latvijas Izglītības fonda rīkotā konkursa «Jaunais skolotājs 2014» laureātu,» kādu pēcpusdienu redakcijai priecīgi zvana Jelgavas 2. pamatskolas direktore Ināra Pampe. Mārtiņš, pedagoga statusā skolā pavadījis tikai savu otro mācību gadu, par pēkšņo uzmanību ir nedaudz apmulsis. «Pārsteigums par laureātu bija liels, taču tas kaut kādā mērā arī parāda mana darba novērtējumu,» atzīst «jaunā kaluma» mājturības un informātikas skolotājs.
Nākotni saista ar izglītību
«Manos ciltsrakstos pedagogu nav – es pirmais tāds,» Mārtiņš dzen pēdas sava profesionālā aicinājuma sākumam, piebilstot, ka uz skološanas takas pēc Jelgavas 1. ģimnāzijas (patlaban Tehnoloģiju vidusskolas) absolvēšanas uzkāpis teju nejauši. Viņa pirmā izvēle bija būvniecības studijas LLU Lauku inženieru fakultātē, tomēr palicis uzreiz aiz strīpas. Tas gan nelika īpaši skumt, jo drīz nāca otrais un, kā izrādās, liktenīgais piedāvājums – budžeta vieta LLU Tehniskās fakultātes programmā «Mājas vide izglītībā» ar iespēju iegūt mājturības un informātikas skolotāja kvalifikāciju. Ar datoru Mārtiņš Dzerkalis bijis draugos jau no bērnības, arī praktiskie mājsaimniecības darbi, kopš 9. klasē ģimene pārcēlusies uz privātmāju, raisījuši lielu interesi, tāpēc puisis neiebildis un nenožēlo. «Pabeidzot 3. kursu, parādījās vakance uz mājturības skolotāja vietu 2. pamatskolā. Kādu laiku padomāju, saņēmos un aizgāju uz pārrunām – ja paņems, tad paņems! Liels bija mans pārsteigums, ka piedāvāja arī visai skolai mācīt informātiku. Uzreiz dabūju pilnu slodzi – 26 kontaktstundas un vēl konsultācijas. Sākums tīri okei,» atskatās jaunais skolotājs. Viņš atzīst, ka pirmajos mēnešos vēl taustījies un šaubījies, vai skola būs paliekamā vieta, kur īstenot savas profesionālās ambīcijas. Taču pēc diviem mācību darbā pavadītiem gadiem Mārtiņš secina, ka šajā vidē iedzīvojies labi, un uz to vien virzās, ka ar izglītības sistēmu tiks saistīta viņa nākotne. Jāpiebilst, ka Mārtiņš Dzerkalis pasniedz arī koka tehnisko modelēšanu un lidaparātu konstruēšanu Jelgavas bērnu un jauniešu centrā «Junda».
Bija jāatsvaidzina krievu valoda
Jaunais skolotājs savus profesionālās pieredzes «muskuļus» audzē skolā, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu. Tas nozīmē, ka stundas jāvada bilingvāli – gan latviešu, gan krievu valodā –, un tas Mārtiņam bija kārtējais izaicinājums. «Sākumā bija trausli mirkļi. Kopš no Asteru ielas sētas, kur lielākoties ar krievvalodīgiem puikām kopā spēlējām bumbu, biju pārcēlies uz privātmāju, atsvešinājos arī no krievu valodas, tāpēc ar grūtībām spiedu no sevis ārā elementārus vārdus un teikumus. Nu ir tā, ka varu gan brīvi runāt, gan lasīt. Tāpat daudz komunicējam latviski, taču ir tādi skolēni, kas arī krieviski nesaprot,» darba specifiku raksturo skolotājs. To apgrūtina arī tas, ka mazākumtautību skolās mājturības programmā paredzēto 70 stundu vietā notiek 35, kas neļauj ieskrieties, kā nākas. «Rokas kustas tik ātri, cik tās var, tāpēc nopietnākām lietām nepietiek laika. Vienu nedēļu skolēns strādā, otru slimo, iekavē un – atpaliek. Taču mājturība nav mazsvarīgs mācību priekšmets, jo ļoti nepieciešams sadzīvē. Piemēram, durvīm nokritis kliņķis. Ko darīt? Mamma nezina, tēva nav – dēliņ, nāc glābt!» ilustrē pedagogs, paužot nožēlu, ka šo priekšmetu 2. pamatskolā nav izvēlējusies neviena meitene. Taču derētu – kaut viņu centības dēļ, kas uzkarsētu veselīgu sāncensību. Savukārt puišu attieksme stundās esot, kāda nu kuram. Citam, īpaši, kurš mājās pamēģinājis kaut malku pazāģēt, galva un rokas ir pareizajā vietā, bet daži, kas redzējuši tikai datorspēles, tā arī sēž un nesaprot, vai līnija novilkta taisni.
Desmitniekus nedāvina
Sākot savu pedagoģisko karjeru, Mārtiņš Dzerkalis lielāku akcentu licis uz informātiku, taču drīz vien apzinājies, ka viņu vairāk saista taustāmas lietas. Īpaši, ko pats pagatavojis. Tāpēc uzdevumi no mācību grāmatas skolēniem tiek reti. Vairāk ir paša Mārtiņa izdomātas, literatūrā vai internetā atrastas un izmēģinātas idejas. «Pirms 20 gadiem mājturības stundās greba koka karotes, un kāds to dara joprojām. Taču – kas tur interesants? Aiznest mājās un salīdzināt ar tēva karoti?» neizpratnē jaunais skolotājs. Radošus risinājumus un iniciatīvu viņš tāpat augsti vērtē savos skolēnos. Tāpēc desmit balles pie Mārtiņa Dzerkaļa nopelnīt ir grūti, taču arī nesekmīgo nav daudz. «Šajā mācību gadā bija viens puisis ar ļoti vāju motivāciju. Stundā ir, bet neko nedara. Daudzi uzskata, ka mājturība ir elementārs priekšmets, taču bieži vēl 7., 8. un 9. klasē nesaprot, kā riņķim noteikt centru. Tas saistīts ar matemātiku un fiziku. Ja neies šajos priekšmetos, būs grūti arī mājturībā,» par starppriekšmetu saikni iestājas pedagogs. Tāpēc viņš nolēmis pamēģināt daļu mājturības teorijas «iepludināt» informātikā.
Izvairās no čomiskām attiecībām
«Disciplīnu panāku dažādi. Izmantoju piezīmju sistēmu. Citam iedarbojas, bet kādam vienalga – atverot dienasgrāmatu, sarkans priekšā. Reizēm uzrakstu e-klasē vecākiem. Nepatīkamākos gadījumos runāju ar klases audzinātāju. Šogad saņēmos un pirmo reizi izsaucu vienam vecākus uz skolu. Taču esmu sapratis, ka ar skolēniem jāuztur draudzīgas attiecības. Viņi jūt pat garastāvokļa svārstības un attiecīgi uz to reaģē. Tomēr robeža ir jāievēro. Cenšos izvairīties no situācijām, kad mani sāk uztvert kā savu čomu. Ar disciplīnu īpaši jāuzmanās mājturībā. Kā tad tā – stundā nedrīkst sarunāties?!» vēl vienu pedagoga darba aspektu min Mārtiņš Dzerkalis. Viņš atklāj, ka ir tikai pāris tādu klašu, pēc kurām šķiet, ka pametuši visi spēki. Virsroku tomēr ņem gandarījums, ka skolēni sadarbojas – klausās, jautā, dara –, kas uzlādē katrai jaunai dienai. Ja ar to nepietiek, Mārtiņš ņem talkā savus hobijus. «Brīvajā laikā sportoju. Amatieru līgā spēlēju basketbolu, vasarā – pludmales volejbolu. Tā ir mana sirdslieta. Ja esi sācis, vairs nevari mierīgi nosēdēt mājās,» savu dzinuli atklāj jaunais vīrietis, kuram priekšā divi mēneši atvaļinājuma. Tas gan nenozīmē, ka šis laiks tiks pavadīts vien pludmalē vai basketbola laukumā. Mārtiņu varēs sastapt gan «Jundas» nometnē «Lediņos», gan savā darbnīcā, kur taps jauni uzskates materiāli nākamajam mācību gadam. Visticamāk, viņš bieži ielūkosies arī savā mājturības kabinetā, kas šovasar taps remontēts un tiks pie jaunām kokapstrādes iekārtām un instrumentiem. ◆
Labais gariņš – skursteņslauķis
Ināra Pampe, Jelgavas 2. pamatskolas direktore
◆ Mārtiņš ir mūsu zvaigzne. Vistiešākajā nozīmē – skolas cilvēks. Ļoti atvērts, pozitīvs, ar lielu interesi par to, ko dara. Ja kaut kas nav skaidrs, Mārtiņš vienmēr nāk un prasa. Ļoti izpalīdzīgs un idejām bagāts. Līdz ar to viņam izveidojies labs kontakts gan ar skolēniem, gan kolēģiem. Nekad nesaka – es nevaru, man nav laika, bet vienmēr padomā, kā to izdarīt, un mēģina palīdzēt. Sarmas ielas svētkos Mārtiņš atveidoja skursteņslauķi, kas nu kļuvis par 2. pamatskolas un Sarmas ielas simbolu. Agrāk skursteņslauķis katrā mājā ienāca kā labais gariņš, un, paberzējot tā spīdīgās pogas, piepildījās vēlēšanas. Mārtiņš šim tēlam ļoti atbilst.
