Oktobrī valdībai jāiesniedz Saeimā likumprojekts par 2000. gada budžetu un saistībā ar to pieņemamie likumu projekti.
Oktobrī valdībai jāiesniedz Saeimā likumprojekts par 2000. gada budžetu un saistībā ar to pieņemamie likumu projekti. Līdz decembrim dots laiks Saeimas deputātiem šos projektus apspriest un pieņemt divos lasījumos, jo valdība steigsies kā parasti.
Likumprojekts par budžetu neparedz Izglītības likuma izpildes nodrošināšanai visus nepieciešamos līdzekļus. Taisni otrādi, tam pievienotais likumprojekts par grozījumiem Izglītības likumā paredz skolotāju algu palielināšanu atlikt līdz 2002. gadam. Plānotais pieaugums pedagogu algu fondā par aptuveni 6 miljoniem latu ir jāuztver kā inflācijas palielināšanās pēdējos divos gados, nekas vairāk.
Jau kopš Krištopana valdības laikiem ir skaidrs, ka papildus budžetā vajag 29 miljonus latu, lai palielinātu pedagogu algas. Tā vietā, lai nopietni strādātu valdībā, izglītības ministre Silva Golde stāsta par nesagatavotām reformu idejām, kas it kā ļaus daļēji palielināt skolotāju atalgojumu, ja iekšējās rezerves tiks atrastas un novirzītas pedagogu algām. Nav zināma šo rezervju atrašanas metodika un tās pielietošanas sekas. Runa ir par iespējamām izmaiņām apmaksājamo likmju samazināšanā, par attiecības skolēnu skaits uz vienu pedagogu palielināšanu, lauku vidusskolu tīkla optimizāciju, mācību gada pagarināšanu un citām sabiedrībā nediskutētām idejām.
Pedagogi un sabiedrība tiek dezinformēta un sarīdīta. Premjerministrs aicina valdības koalīcijas partnerus atbalstīt pedagogu algu palielināšanu, bet tajā pašā laikā iesniedz Saeimā budžeta projektu, kurā tā nav paredzēta.
Dažs valdības loceklis un Saeimas deputāts aicina samazināt naudu zāļu iegādei un lauku ceļu būvei, bet nesniedz konkrētus priekšlikumus, kā to izdarīt. Tas ir mēģinājums par vainīgiem Tautas partijas politiskās gribas vājumā padarīt koalīcijas partnerus. Bet katram, kas kaut cik orientējas budžeta struktūrā un tā veidošanās avotos, jāsaprot, ka šis priekšlikums ir nejēdzīgs. Ceļi tiek remontēti par naudu, kas valsts budžetā ienāk par degvielas akcīzi. Ja akcīze netiek pilnā mērā iekasēta, tad nevajag pārdalīt jau saņemto naudu, bet iekasēt to, kas nav ienākusi valsts budžetā (dzirdēts, ka valsts nesaņem aptuveni pusi akcīzes nodokļa). Nauda zāļu iegādei tiek ņemta no sociālā budžeta. Arī sociālā nodokļa iekasēšana klibo, bet, ja arī tas pildītos labi, vienalga, sociālā budžeta naudu nevarētu atdot pedagogu algām (nav samaksāts sociālajā budžetā ap 30 miljonu latu, un atliktie nodokļa maksājumi sakarā ar Krievijas ekonomisko krīzi ir ap 45 miljoni latu). To likums neļauj. Protams, Saeima nodokļu un budžeta veidošanas likumus var mainīt. Valdība savu negribību un nevarību vēlas uzvelt Saeimai. Kāpēc palielināt pedagogiem algas, ja vieglāk mainīt Izglītības likumu un par šo lietu vairs neatbildēt. Tādu ceļu šobrīd valdība gatavojas iet.
Ko darīt? Nauda pedagogu algu palielināšanai budžetā ir. Pieņemot Izglītības likumu, iepriekšējā Saeima un valdība ar to rēķinājās. Un šis lēmums nebija nekāds priekšvēlēšanu triks. Likumprojekts tika apspriests vairākus gadus, un par pedagogu algām pat Finansu ministrijai nebija iebildumu likuma pieņemšanas gaitā. Tagad ir jāprasa no Saeimas likuma izpilde. Nedrīkst grozīt Izglītības likumu.
Novembrī budžeta projektā jāparedz, pirmkārt, 29 miljoni latu, lai ar pirmo janvāri varētu palielināt atalgojumu. Algas jāpalielina vispirms, tad var meklēt iekšējās rezerves un izstrādāt reformas. Otrādi nedrīkst.
Saeima apstiprinās nākamajam gadam budžetu ar deficītu aptuveni 90 miljonu latu. Valstī nav krīzes. Valsts kases ierēdņi ir devuši skaidrojumu, ka krīze varētu sākties, ja šis deficīts būtu trīs četras reizes lielāks. Tāpēc palielināt budžeta plānoto deficītu nākamajam gadam par pārdesmit miljoniem Saeimai ir iespējams. Tas būtu vienkāršākais un ātrākais problēmas risinājuma ceļš. Ekonomiskā krīze ir pārvarēta, un valsts finansiālais stāvoklis nākamgad uzlabosies.
