Jaunā Izglītības likuma 53. panta «Pedagoga darba samaksa» 2. daļa nosaka, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām.
Jaunā Izglītības likuma 53. panta «Pedagoga darba samaksa» 2. daļa nosaka, ka pedagogam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām. Šā likuma norma nav atcelta, taču skolotāju algu palielināšanai atvēlētie 6, 24 miljoni latu ir nepietiekami likuma precīzai izpildei. Optimālo variantu valstī kopīgā sanāksmē meklēja izglītības vadošie darbinieki. Ieskatu problēmas risinājumā sniedz Jelgavas Skolu valdes vadītāja Gunta Auza.
– Likuma norma par pedagogu darba samaksu stājas spēkā ar 2000. gada 1. janvāri. Kad Saeima izskatīs valsts budžetu, noteikti tiks ierosināts šo likuma panta daļu atcelt, jo tā netiek nodrošināta ar finansējumu. Valsts skolās var izmantot iekšējās rezerves, taču ar to nepietiks finansējumam, kas paredzēts likumā.
Ko nozīmē izmantot iekšējās rezerves? Vai tādas ir arī Jelgavas skolās?
– Tas nozīmē pārskatīt gan to, ko māca, gan – cik stundu māca kādu priekšmetu, cik bērnu klasē, cik liela ir skola, cik liela ir skolas administrācija. Jelgavā ministrijas ieteikumi pārkāpti nav, taču ir, piemēram, dažas direktoru vietnieku štata vietas, par kurām varētu diskutēt.
Kādus algu reformas modeļus šajā situācijā piedāvā Izglītības un zinātnes ministrija?
– Ministrija piedāvā piecus modeļus. Pirmie divi paredz palielināt algas no nākamā gada 1. janvāra. Pirmajā variantā pedagoga vidējā alga tiek paaugstināta par pieciem latiem (no 89 uz 94 latiem), otrajā – par 10 latiem, ja par 5 procentiem samazina apmaksājamo stundu skaitu. Pārējie trīs varianti paredz skolotāju algas palielināt, sākot ar nākamā gada 1. septembri. Tad palielinājums būtu līdz 107 – 134 latiem – atkarībā no tā, par cik samazina apmaksājamo stundu skaitu. Nezinu, kā notiks izšķiršanās par kādu no modeļiem.
Zināma daļa no šiem 6,24 miljoniem pienākas arī augstākajai izglītībai, tā nepaliek tikai vispārējai izglītībai.
Kuram variantam piekrītat jūs pati?
– Es sev vairākkārt jautāju, vai varu ticēt, ka nākamā gada septembrī šī nauda būs. Pagaidām tam nav pamata ticēt. Piemēram, kad pieņēma valsts budžeta grozījumus vasarā, nobalsoja par finansējuma samazinājumu izglītībai. Izglītības vadītāju augusta sanāksmē ar lielu atbildību Ministru prezidents apliecināja, ka skolotāju algas pielikums būs ar nākamā gada janvāri. Tātad bija kādi aprēķini, neticu, ka valsts vadītājs to varētu bezatbildīgi paziņot. Taču likuma normas ievērotas netiks. Tāpēc vairāk sliecos atbalstīt variantu, kurā paredzēts algu palielinājums no nākamā gada 1. janvāra.
Kāda ir skolotāja vidējā alga Jelgavā?
– Tie ir 79, 90 latu. Ja saka, ka visiem par visu ir jāmaksā, tad nopelnītais būtu jāsaņem arī skolotājam.
Jelgavā pedagogam būs izdzīvošanas problēmas, jo ar janvāri tiek paaugstināta īres maksa, iespējama arī citu maksājumu palielināšanās. Tāpēc skolotāji pašreiz strādā ar pārslodzi.
