2014. gada 1. janvārī Latvijā kā oficiālā valūta tika ieviests eiro, aizstājot daudziem tik īpaši mīļos un ierastos latus. Gatavošanās process pāriešanai uz Eiropas vienoto valūtu aizsākās jau pērn – kurš to sāka darīt ātrāk, kurš pēdējā brīdī. Tomēr kopējās eiro ieviešanas izmaksas uzņēmēji vēl aizvien atturas nosaukt, jo patiesībā viss beigsies tikai 1. jūlijā. Un arī visai nosacīti. Lai arī valsts pārstāvji gan pirms, gan pēc eiro ieviešanas aizgūtnēm stāstīja tikai un vienīgi par ieguvumiem, ko mums dos iestāšanās eirozonā, tomēr nemaz viss tik rožaini nenotika. Turklāt ne vien uzņēmējiem, bet arī pārējiem iedzīvotājiem.
Kāpēc tāda atšķirība viedokļos? Pavisam vienkārši – tieši uzņēmēji un iedzīvotāji uz saviem pleciem pārsvarā iznesa eiro ieviešanas smagumu gan darbos, gan arī naudas izteiksmē. Uzņēmējiem nācās pārprogrammēt kases aparātus un grāmatvedības programmas, arī maksāt par skaidras naudas rezervēšanu pirmajām divām gada nedēļām, kad vienlaikus apgrozībā bija abas valūtas. Un šie izdevumi nebija tie mazākie. Savukārt līdz jūlijam visas naudiskās izteiksmes gan veikalos, gan finanšu dokumentos jāuzrāda arī abās valūtās – no uzņēmēju viedokļa pilnīgi nevajadzīgs darbs. Viņiem piekrīt arī iedzīvotāji – tik ļoti tracina šīs divas valūtas cenu zīmēs! It kā labi parādīts, tomēr steigā ne reizi vien cenas tiek sajauktas un it kā lētāka prece izmaksā par 30 procentiem dārgāk, jo latu cenu pircējs sajaucis ar eiro cenu.
Katrā gadījumā apsveiksim cits citu ar pēdējo trases posmu. Vēlreiz atvadīsimies no lata – šoreiz cenu zīmēs – un iesim tālāk ar eiro. Cerēsim, ka jaunais ceļabiedrs būs stabils.
