Pirmā nedēļas nogale futbola zīmē pavadīta. Latvijas izlase gan lielākajos pasaules futbola svētkos nepiedalās, bet vai nu tādēļ mūsu futbola cienītājiem būtu trūcis, ko skatīties. Toties valstīs, kur šī bumbas spēle ir gluži vai svēta, pirmās cīņas nesušas arī nebeidzamas diskusijas. Galu galā – pāris tiesnešu lēmumi par ieskaitītiem un neieskaitītiem vārtiem, piešķirtām pendelēm un dzeltenajām kartītēm bijuši diezgan strīdīgi. Grūti iedomāties, kāda komentāru gūzma ārzemju interneta portālos bija vērojama pēc tam, kad Nīderlande saplēsa tā dēvēto «sarkano fūriju» gluži kā vecas apakšbikses vai Kostarika ar vaļēju muti atstāja par favorītiem uzskatīto Urugvaju.
Reiz ar ģimeni devāmies izbraucienā pa Eiropu tieši Jāņu laikā. Ieradāmies kempingā pie Vācijas galvaspilsētas Berlīnes. Kempings skaistā vietā – mežā pie ezera, vasara silta un saulaina, līdz ar to tūristu netrūka. Uzcēlām telti, iekārtojāmies, bet pārņēma tāda dīvaina sajūta – teltis saceltas tuvu un tālu, bet cilvēka neviena. Pabrīnījāmies un ar bērniem devāmies uz rotaļu laukumu. Tā tuvumā kempinga centrālajā daļā izvietotas ēstuves, tad arī tapa skaidrs, kur pazuduši ceļotāji. Lieki piebilst, ka visi galdiņi bija aizņemti, gluži tāpat kā ikviens brīvais metrs – uz krēsliem, segām un paliktņiem bija satupuši kaislīgi futbola fani.
Tajā pašā braucienā, kad bijām aizkļuvuši līdz Anglijai, par Eiropas futbola mīlestību varējām pārliecināties atkal un atkal. Īpaši spilgti atmiņā iespiedusies pievakare nelielā angļu pilsētiņā. Todien cīņā devās vācu un angļu komandas, uzvarēja pirmie. Tās Anglijas karoga krāsās izdaiļotās sejas, kas nāca ārā no krogiem, bija tik neizsakāmi bēdīgas. Nelielajā vecpilsētā burtiski plūda straumes ar sērojošiem angļiem.
Toreiz es pilnībā sapratu, ko nozīmē Eiropas valstu mūža mīla pret šo bumbas spēli. Šomēnes Eiropā un arī citās tikpat kaislīgi to mīlošās zemēs ir tikai viens pielūgsmes objekts – futbols. ◆
