Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka arodbiedrībām, darba devējiem un valdībai kopā ir jāstrādā pie tā, lai darba samaksa Latvijā jau nākamajā gadā ir konkurētspējīga vismaz Baltijas valstu mērogā.
Protams, ka tas ir nepietiekami, taču, ja mūsu darba samaksa nav konkurētspējīga pat Baltijas valstu vidū, par ko mēs varam runāt salīdzinājumā ar Īriju, Vāciju un Norvēģiju? Mēs nedrīkstam skatīties tikai uz uzņēmēju konkurētspēju, mums jāskatās arī uz darbinieku konkurētspēju. Jo pretējā gadījumā valstī pietrūks darbinieku.
Arodbiedrības uzskata, ka joprojām Latvijā nav nopietnas darba samaksas politikas. Kā rezultāts tam ir vairāk nekā 200 000 cilvēku, kas 10 gados devušies prom darba emigrācijā uz citām valstīm. Vienmēr darba samaksas jautājumi tikuši pakārtoti lētajam darbaspēkam, to izmantojot investoru pievilināšanai, bet šāda politika jau sen ir sevi izsmēlusi. Šādi turpināt nozīmē to, ka Latvijā masveidā būs jāieved lētais darbaspēks no trešajām valstīm, jo Latvijā darbinieku kļūs aizvien mazāk, bet darba devēji joprojām gribēs pelnīt.
Arodbiedrību eksperti norāda, ka Latvijā darba ražīgums ir 64,3 procenti no ES vidējā, bet visas darbaspēka izmaksas ir tikai nepilni 27 procenti no vidējā ES. Šī proporcija ir viens no lielās sociālās nevienlīdzības pamata iemesliem. Vēl visu problēmu padziļina ēnu ekonomika – aplokšņu algas un uzņēmumu neuzrādītā peļņa. Arodbiedrības uzskata, ka šī nosacītā «šķēre» – starpība starp darba ražīgumu un darbaspēka izmaksām – mērķtiecīgi jāmazina, jo tā ir ļoti liela.
Tādēļ ir svarīgi paaugstināt minimālo algu un vienlaikus neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Minimālā alga ir jāpaaugstina, jo Latvijā audzis darba ražīgums un arī tāpēc, ka vidējā darba samaksa iepriekšējā gada laikā palielinājusies par 4,8 procentiem. Minimālajai algai noteikti jāaug straujāk, un, galvenais, jāaug darba samaksai pēc nodokļu nomaksas (neto).
Diemžēl pēckrīzes situācijā Latvijā darbinieki ir daudz sliktākā stāvoklī nekā Lietuvā un Igaunijā, jo Latvijā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir 75 eiro, Igaunijā 144 eiro un Lietuvā pie minimālās algas 320 eiro tas būtu 165,2 eiro (Lietuvā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums kļūst zemāks, ja darba alga ir lielāka).
Darbiniekiem Latvijā arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) likmes ir trīsarpus reižu augstākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kas samazina Latvijas darbinieku neto darba samaksu. Savukārt Latvijā īpaši labvēlīga VSAOI likme ir darba devējiem – 23,59 procentu, kas Lietuvā ir 30,7 un Igaunijā 36,4 procenti. Arodbiedrības uzskata – ja samazina kopējo likmi, tad to vajadzētu samazināt tieši darbinieku daļā, kas veicinātu iedzīvotāju pirktspēju un tātad arī uzņēmumu ienākumus. ◆
