Jādomā, kā atbalstīt cilvēkus, kuri neprasa pabalstus, bet cenšas nopelnīt paša spēkiem
Jelgavas novadam raksturīgs lauksaimniecības bizness, tomēr arī cita veida uzņēmējdarbību pašvaldība nenoniecina un ir atvērta jebkuram uzņēmējam, kurš būtu gatavs šeit nākt un attīstīt savu biznesu, radīt jaunas darba vietas un papildināt novada kasi ar nodokļiem. Kāda ir šodien situācija novadā un kādas ir attīstības iespējas, «Ziņas» jautāja Jelgavas novada Domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem.
– Katras pašvaldības viens no stūrakmeņiem ir uzņēmējdarbība un nākotnes attīstības iespējas. Kāda ir situācija Jelgavas novadā?
Jelgavas novada pamatu pamats ir lauksaimniecība. Zemgalē ir ļoti auglīgas zemes, kas arī ir bijis viens no iemesliem, ka tieši šajā Latvijas daļā lielākais akcents ir tieši uz lauksaimniecības biznesu. Kā mēs tēlaini sakām – Jelgavas novads ir Zemgales centrs, labības klēts. Tas jau sen ir zināms – Jelgavas novadā ir ļoti attīstītas lauksaimniecības uzņēmējdarbības saknes. Pie mums strādā daudzi spēcīgi uzņēmēji. Arī darba tradīcijas novadā ir labas. Faktiski visos mūsu 13 pagastos notiek intensīva uzņēmējdarbība.
Interesējas paši
– Un kā ir ar jauniem uzņēmumiem? Spējat piedāvāt ko īpašāku nekā citas pašvaldības? Tagad ir aktuāli ne tikai noturēt esošos, bet arī aktīvi piesaistīt jaunus uzņēmējus.
Latvijā pēdējos gados ir raksturīga jauna tendence, ka nevis vairs pašvaldībām nemitīgi jāmeklē uzņēmēji, bet jau paši uzņēmēji aktīvi interesējas par iespēju konkrētā pašvaldībā atrast vietu savam biznesam. Mēs salīdzinoši nesen pašvaldībā izveidojām pat atsevišķu štata vienību – uzņēmējdarbības speciālists, kura tiešais uzdevums ir ikdienā strādāt ar esošajiem un potenciālajiem novada uzņēmējiem, sniedzot viņiem nepieciešamo informāciju un konsultācijas. Jelgavas novada pašvaldībai izveidojusies ļoti konstruktīva un produktīva sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, kas darbojas zināmā mērā kā starpnieks, sniedzot uzņēmējiem informāciju par Jelgavas novadā pieejamajām iespējām, kā arī mūs regulāri informē par tiem uzņēmējiem, tajā skaitā ārvalstu investoriem, kuri Latvijā meklē iespējas attīstīt uzņēmējdarbību. Piemēram, mums notiek pārrunas ar vienu Itālijas uzņēmēju, kuru interesē iespēja iznomāt vairākus simtus hektāru zemes, kur viņš vēlas attīstīt siera ražošanas biznesu. Viņa plānos ir šo procesu organizēt pilnībā – gan audzēt piena liellopus, gan arī pienu izmantot siera ražošanā. Patlaban vēl ir grūti pateikt, kā noslēgsies sarunu process, taču iestrādes ir cerīgas un, iespējams, novadā iedzīvotājiem būs pieejamas jaunas darba vietas, bet pašvaldībai – papildus ieņēmumi nodokļu veidā. Tāpat mēs diezgan aktīvi sadarbojamies arī ar Jelgavas Domi uzņēmēju piesaistīšanā – ja uz Jelgavas pašvaldību atnāk uzņēmējs ar nepieciešamību atrast zemesgabalu, kur izveidot kādu ražotni, bet pilsēta nevar tajā brīdī piedāvāt neko atbilstošu, viņi nosūta interesentu pie mums. Un tieši tāpat rīkojamies arī mēs. Šāda pašvaldību sadarbība ir daudz efektīvāka nekā neveselīga savstarpējā konkurence. Ja uzņēmējs atrod sev piemērotu piedāvājumu, iegūst gan pilsēta, gan arī novads.
– Vai novads spēj apmierināt jebkura uzņēmēja vajadzības? Zemes novadā netrūkst. Bet kā ir ar infrastruktūru?
Būtisks mīnuss tieši Jelgavas novadā ir dabasgāzes trūkums. Respektīvi – līdz mums diemžēl joprojām nav izbūvēts dabasgāzes vads. Šis apstāklis savā ziņā ir nopietns trūkums, par ko mēs ne mirkli neesam aizmirsuši un regulāri runājam ar «Latvijas gāzi». Lieliem rūpnieciskajiem uzņēmumiem viens no būtiskiem faktoriem biznesa veidošanai konkrētā vietā ir tieši pastāvīga dabasgāzes apgādes iespējamība. Diemžēl šajā jautājumā mēs savā ziņā joprojām esam strupceļā. «Latvijas gāze» ir gatava izbūvēt nepieciešamo gāzesvadu uz Jelgavas novadu un izveidot nepieciešamo gāzes apgādes sistēmas infrastruktūru. Taču uzņēmumam ir viens būtisks nosacījums – mums ir jāgarantē, ka šeit būs pietiekami daudz lielu uzņēmumu, kuri nodrošinās pietiekamu gāzes patēriņu, lai «Latvijas gāze» pārskatāmā nākotnē atpelnītu infrastruktūrā ieguldītos līdzekļus. Un te parādās otra problēma – lielie uzņēmēji, ar kuriem runājam par iespēju izveidot biznesu mūsu novadā, prasa, lai pirms lēmuma pieņemšanas par nākšanu pie mums, mēs viņiem nodrošinātu nepieciešamo infrastruktūru, kuras neatņemama sastāvdaļa ir dabasgāze. Zināmā mērā esam ķīlnieki, jo šādā situācijā nav iespējams atrast ātru risinājumu. Šobrīd es nevaru garantēt «Latvijas gāzei», ka pēc infrastruktūras izveidošanas viņu piegādātajai gāzei jau uzreiz pirmajā gadā būs stabils patēriņš, jo uzņēmēji nepieņem lēmumu vienas dienas laikā, turklāt viņi arī šodien man nav gatavi neko garantēt un juridiski uzņemties kādas saistības nākotnei, kamēr šeit nav gāzesvada. Un tas ir loģiski, jo šādas infrastruktūras būvniecība ir ilglaicīgs process, bet pa šo laiku uzņēmējam var uzrasties kāds cits līdzīgs piedāvājums no citas pašvaldības. Savukārt mēs kā pašvaldība arī nevaram un arī neesam tiesīgi uzņemties saistības pret «Latvijas gāzi», ka pēc gāzesvada ierīkošanas viņiem tiks nodrošināts gāzes patēriņš.
– Risinājums?
Atklāti sakot, es nevaru pateikt, kā no šīs situācijas varētu izkļūt. Tas ir koks ar diviem galiem. Mēs varam nodrošināt visu pārējo nepieciešamo infrastruktūru – elektrības pievadus, ceļus, ūdensvadus. Uzņēmēji, kuriem dabasgāzes pievads nav būtisks, skatās piedāvājumus, pieņem lēmumus un nāk pie mums strādāt. Taču lielie rūpnieciskie uzņēmumi, neskatoties uz visām pārējām priekšrocībām, spiesti meklēt iespējas citur. Lai arī tas nav nekāds iemesls lielīties, tomēr viena no priekšrocībām mums ir arī salīdzinoši zemākas darbaspēka izmaksas nekā citos reģionos, sevišķi lielo ekonomisko centru apkārtnē. Līdz ar to arī darbaspēka priekšrocība ir mūsu trumpis konkurencē par biznesa piesaistīšanu. Un tikai jau pieminētais dabasgāzes trūkums ir iemesls, kādēļ pagaidām nevaram piesaistīt arī lielos rūpniekus. Bet esmu pārliecināts – tas ir laika jautājums. Mēs turpināsim domāt, runāt ar iesaistītajām pusēm un meklēt risinājumus.
Lielie un mazie
– Kādas ir jaunākās tendences uzņēmējdarbībā Jelgavas novadā?
Novadā ļoti labi attīstās mazo mājražotāju bizness. Tas ir būtiski, jo laikā, kad ekonomika nav nemaz tik spoža un labi apmaksātu darba vietu nav nemaz tik daudz, cilvēki ar savu uzņēmību un izdomu spēj nodrošināt iztiku ne tikai paši sev, bet arī vienam vai vairākiem līdzcilvēkiem. Domāju, katrs ir pamanījis visā valstī strauji uzplaukstošo mājražotāju biznesu, kur cilvēki savus hobijus ir pārvērtuši, lai arī mazā, tomēr biznesā. Un produkcijas realizācija viņiem padodas ļoti labi. Daudzi pat iesaistās mājražotāju «ķēdēs», kas ir labs pamats vēl plašākai un stabilākai produkcijas realizācijai. Mēs pašvaldībā mājražotāju attīstībā saskatām gana lielu perspektīvu, tādēļ arī cenšamies sniegt dažāda veida atbalstu mazajiem uzņēmējiem. Piemēram, esam jau panākuši vienošanos ar Jelgavas Domi un Driksas ielā būvēsim trīs koka namiņus, kuros savu produkciju piedāvās tieši mājražotāji. Šādi mēs atbalstām novada mazos uzņēmējus un vienlaikus arī nodrošinām iespēju cilvēkiem ērti iegādāties kvalitatīvu produkciju pa tiešo no ražotājiem. Skaidrs, ka tuvākajos gados neviens no šiem mazajiem uzņēmējiem nespēs uzaudzēt tik lielus muskuļus un palielināt ražošanas apjomu, lai savu produkciju varētu piedāvāt lielveikalu tīkliem. Tieši tādēļ šāds pašvaldības atbalsts ļauj mazajiem uzņēmējiem ērti tikt pie sava klienta.
– Un kā ar lielajiem uzņēmējiem?
Viņiem taču arī nepieciešams pašvaldības atbalsts biznesa attīstīšanai. Vai viņus neesat aizmirsuši?
Nemaz jau arī nav tā, ka lielajiem ļoti vajadzētu pašvaldības palīdzību. Protams, mēs komunicējam un sadarbojamies ar visiem novada uzņēmējiem. Ar katru tiekamies, aprunājamies un noskaidrojam viņu vajadzības vai problēmas. Taču pārsvarā lielie uzņēmēji – zemnieki savu ikdienas biznesu ir sakārtojuši tādā līmenī, ka viņiem nekāds lielais pašvaldības atbalsts tā klasiskajā izpratnē nemaz nav vajadzīgs. Es domāju – kādas nopietnas konsultācijas vai cita veida informācijas sagādāšanu. Lielajiem zemniekiem ir tikai dažas galvenās vajadzības no novada pašvaldības – lai saprātīgā attālumā no mājām darbotos skola, lai būtu sakārtots vietējais klubs, kur var doties atpūsties no ikdienas darba, kā arī lai pašvaldība labā kārtībā uzturētu novada autoceļus. Tās ir galvenās viņu vajadzības, kas tiek gaidītas tieši no pašvaldības. Turklāt šie uzņēmēji negaida tikai atbalstu sev. Viņi prot un grib arī dalīties, piemēram, savu artavu sniedzot, ja nepieciešams veikt remontu skolā. Ir jau arī paradoksāls fakts, ka pašreizējā likumdošana ir tik ļoti sasējusi pašvaldībai rokas, ka mēs īsti nemaz nevaram neko daudz darīt, lai sniegtu kādu būtisku atbalstu savam uzņēmējam. Senāk likums ļāva daudz vairāk vietējai pašvaldībai darboties, lai dažādos veidos veicinātu savu uzņēmēju attīstību. Tagad mūsu iespējas ir tik ļoti ierobežotas, ka tieši tādēļ arī mūsu lielie zemnieki no pašvaldības nemaz neprasa atbalstu, jo skaidri zina, ka varam tikai veikt kādus nelielus soļus, kas viņiem patiesībā vispār ir maznozīmīgi. Tomēr mūsu savstarpējā sadarbība ir veiksmīga, un esmu pārliecināts, ka tieši izvēlētais sadarbības modelis ir efektīvs, jo ikviens uzņēmējs zina, ka jebkurā laikā viņš var atnākt uz pašvaldību un izteikt savas domas, kuras arī tiks uzklausītas un ņemtas vērā.
Ēnas arī Jelgavā
– Valstī notiek aktīva cīņa ar ēnu ekonomiku. Kāda situācija ir Jelgavas novadā?
Nebūsim naivi! Protams, ka arī pie mums ir gana liela ēnu ekonomikas daļa. Es negribu spekulēt ar kādiem skaitļiem un mēģināt minēt, cik procentu no kopējā Jelgavas novada uzņēmējdarbības apjoma veido ēnu ekonomika, tomēr šaubos, vai kaut vienam novada iedzīvotājam ir ilūzija, ka mums nelegālā biznesa nav. Vienu varu teikt – mana personīgā sajūta ir, ka arī mūsu novadā ir diezgan liels ēnu ekonomikas īpatsvars un gan jau kaut kāda daļa ēnu ekonomikas ir gan starp lielajiem, gan vidējiem un mazajiem uzņēmējiem. Manuprāt, lielajiem ir daudz grūtāk darboties kaut vai tikai daļēji ēnu ekonomikā, jo viņi ir daudz vieglāk pieķerami. Tajā pašā laikā lielajiem ir vieglāk panest milzīgo nodokļu slogu nekā mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Iespējams, ļoti daudz ko mainītu nodokļu politikas pārskatīšana. Ne jau velti lielākā daļa uzņēmēju uzskata, ka tieši neloģiskais nodokļu slogs ir tas, kurš aizvien daļu uzņēmēju spiež apsvērt iespēju mēģināt kaut vai daļu algu maksāt aploksnēs. Nevar vienkārši izdzīvot šādā situācijā.
Protams, pašvaldība nevienu brīdi to neatbalsta un arī nepievērs acis nākotnē. Tomēr mēs piekrītam uzņēmējiem, ka steidzami jāpārdomā, kā slogu mazināt, nevis jāprāto par jauniem nodokļiem un likmju celšanu.
– Jūs domājat valdības neseno ierosinājumu sākt diskusiju par nodokļu izmaiņām, tajā skaitā likmju paaugstināšanu?
Arī. Jo jau šobrīd jebkura lieluma ražotāju pamatīgi spiež uz leju tieši darbaspēka nodokļi – iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās iemaksas. Citu nozaru ražotāji vēl var kaut kā izlīdzēties un rast izeju, bet laukos tas ir daudz grūtāk, jo visam klāt vēl nāk arī laika apstākļi, ražas kvalitāte un citi faktori, kas mazāk ietekmē citas nozares. Vēl pēdējais jaunums lauku uzņēmējiem ir Valsts zemes dienesta vēlme no nākamā gada paaugstināt zemes kadastrālo vērtību, pamatojot ar to, ka šīs likmes ilgāku laiku nav mainītas. Ja šī ideja tiks realizēta pašreizējā variantā, tas var būt nāves spriedums daudzām vidēja līmeņa saimniecībām Jelgavas novadā.
– Kādēļ tik drūmas krāsas?
Zeme Latvijā atkarībā no tās auglīguma un citiem faktoriem tiek iedalīta septiņās kategorijās. Mūsu pusē zemes lielākoties ierindojas 6. un 7. kategorijā. Pēc mūsu pašreizējiem aprēķiniem, ja zemes kadastrālā vērtība tiks paaugstināta iecerētajā apmērā, tad 6. kategorijas zemei nodokļu slogs augs par 61, bet 7. – par 71 procentu! Tas ir ārkārtīgi milzīgs pieaugums. Es neiebilstu pret pašu vēlmei kadastrālo vērtību celt, taču jautājums – kādēļ to nedarīja visus iepriekšējos gadus un pakāpeniski? Kādēļ tas jāizdara vienu reizi un tik dramatiski? Dažādu iemeslu dēļ mums novadā jau pērn pazuda zemnieku saimniecības, kuras apsaimniekoja 20 – 30 hektāru platības – vienkārši nespēja izdzīvot pie lielajām izmaksām un pretī ieņēmumiem, kas vienkārši neļāva pelnīt. Man ir sajūta – ja tomēr tiks atbalstīta pašreizējā iecere, varam sagaidīt, ka sāks pazust arī tās saimniecības, kuras apsaimnieko 60 – 100 hektāru zemes. Un tad paliks tikai paši lielākie, kas apsaimnieko ļoti lielas platības.
– Parasti jau saka – izdzīvo stiprākais…
Var, protams, tā arī definēt – bizness ir bizness. Tomēr mēs labi apzināmies, ka aiz katras saimniecības stāv ģimene. Un bieži pat daudzas ģimenes. Kas notiks, ja šīs saimniecības bankrotēs? Cilvēki zaudēs darbu, iztikas avotu. Kur viņi dosies? Protams, ka uz pašvaldību pēc pabalsta. Jo lielajās saimniecībās ir pavisam cits vēriens – visi bez darba palikušie tāpat tur darbu neatradīs. Un tad nu šiem cilvēkiem paliek izvēle – meklēt darbu citā pašvaldībā vai nākt uz novada domi pēc pabalsta. Vai arī drastiskāk – krāmēt koferus un doties darba meklējumos svešumā. Tādēļ arī man nav skaidra šāda valsts attieksme, kad aiz cipariem nesaredz reālo dzīvi, cilvēku, kuru šāds lēmums var ietekmēt neatgriezeniski.
Profesionālie pabalstu ņēmēji
– Kāda kopumā ir nodarbinātības aina novadā? Vai daudzi arī aizbrauc svešumā?
No Jelgavas novada uz darbu ārzemēs aizbraucis salīdzinoši neliels skaits cilvēku. Ir, protams, laukos liels bezdarbs, turklāt daļa no viņiem nemaz nav nākuši reģistrēties pēc pabalstiem, jo paši savā saimniecībā saražo sev nepieciešamo pārtiku un var vairāk vai mazāk normāli izdzīvot, ja vismaz kādam no ģimenes ir darbs. Taču ir arī tendence, kad Latvijā atgriežas trimdā aizbraukušie – ieguvuši pieredzi, sapelnījuši kādu naudu, izveido paši savu biznesu. Latvietis jau ir lepns savā būtībā, vispirms līdz pēdējam centīsies tikt ar visu galā pats un tikai tad, ja ūdens pavisam smelsies mutē, lūgs palīdzību. Taču diemžēl jāatzīst, ka pēdējos gados esam novērojuši arī diezgan negatīvu tendenci – sāk veidoties tāds kā «profesionālo pabalstu saņēmēju» slānis. Šī tendence attīstījusies pēdējos 20 gados, un nupat jau izaugusi otrā paaudze, kas dzīvo tikai no pabalstiem un nekad nav strādājuši un arī neplāno to darīt.
– Vai tad tas ir izdevīgi?
Zinošs bezdarbnieks mēnesī kopumā no valsts un pašvaldības var dabūt 160 – 180 latu jeb ap 220 – 260 eiro tagad. Tas ir gana daudz. Turklāt tev taču nemaz nav jāstrādā. Savukārt, ja tu šādam cilvēkam piedāvā darbu, kur alga «uz rokas» ir aptuveni tikpat liela, viņš skaidri definē – kādēļ man strādāt, ja es pabalstos varu pietiekami saņemt.
– Apburtais loks, no kura nav izejas?
Izeja ir. Tikai valsts pašvaldībām neļauj neko darīt. Šādi bezdarbnieki ļoti labi zina savas tiesības. Un pamēģini viņam neiedot pabalstu! Likums to paģēr, un pašvaldībai ir jāmaksā! Bet, ja man dotu iespēju, es šo sērgu visai ātri izskaustu ar elementāru mehānismu – ja esi bez darba un gribi pabalstu, tu to saņemsi, bet tev būs arī jānāk un jāveic kādi darbi pašvaldībā! Vienalga – labiekārtošanas vai cita veida pienākumi. Bet katrā gadījumā – darbs! Nevis nemitīgi maksāt naudu pabalstos. Mēs šo naudu varētu izmantot efektīvāk. Taču valstī ir pieņemti likumi, kas paredz šādu ačgārnu kārtību. Un pašvaldībām ir jāpakļaujas tam.
Bez tukšiem solījumiem
– Mūsu saruna notiek 20. jūnijā. Vai varat šodien man apsolīt trīs darbus, kurus apņemsieties izdarīt novada attīstībai līdz nākamā gada 20. jūnijam, kad mēs atkal varētu satikties un es jums to atgādinātu? Es jūs mazliet provocēju…
– Tas tiešām ir provokatīvi (smejas – red.). Es nekad nesolu neko, par ko neesmu pārliecināts, ka varēšu arī izdarīt. Pašvaldība ir nemitīgā darbā, un mēs visu laiku rūpējamies par novada attīstību. Cenšamies atbalstīt uzņēmējus – kā jau minēju, īpaši atbalstām mazos uzņēmējus, arī tos, kas nesen sākuši biznesu. Tāpat cenšamies radīt visus priekšnoteikumus, lai arī lielajiem uzņēmējiem būtu interesanti un izdevīgi strādāt tieši Jelgavas novadā. Patlaban diemžēl vēl nav skaidrības par Eiropas naudu sadales principiem nākamajiem periodiem. Ja mūsu saruna notiktu pēc tam, es varētu daudz precīzāk pateikt, ko mēs varētu solīt paveikt, piemēram, Eiropas fondu finansējuma ietvaros. Tomēr arī tāpat varu apsolīt, ka novads turpinās atbalstīt uzņēmējus, kuri gribēs strādāt šeit un dot darbu saviem līdzcilvēkiem. Protams, atbalstīsim arī ģimenes biznesu, jo arī tas ir ieguvums pašvaldībai – cilvēki paši sevi nodrošina ar iztiku, nevis nāk pēc pabalsta. ◆
