Ne tik tālā nākotnē, visticamāk, apstādījumos vairs nebūs atrodamas gobas, jo, Holandes slimības skartas, tās pakāpeniski iet bojā
Gobas izsenis bijuši diezgan plaši pilsētu apstādījumos izmantoti koki. Tie veido samērā taisnus stumbrus, plašus vainagus un, sasniedzot cienījamu vecumu, mēdz izaugt par vareniem dižkokiem. Tomēr šādas iespējas Jelgavā tiem var arī nebūt, jo Holandes slimības skartās gobas nākas pamazām izzāģēt. «Atsevišķi slimības skarti, kalstoši un nokaltuši koki ir visā pilsētas teritorijā,» apstiprina Jelgavas pašvaldības Būvvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins.
Pilsētā slimās gobas tiek izzāģētas ik pa laikam, tādējādi to skaitam arvien samazinoties. «Joprojām Jelgavas apstādījumos augošās gobas slimo ar Holandes jeb «dzelteno karogu» slimību,» atzīst pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» mežzinis Pēteris Vēveris. Pirms vairākiem gadiem slimības uzliesmojums tika konstatēts Celtnieku ielā. Slimības dēļ šajā ielā pēdējo sešu septiņu gadu laikā izzāģēts vairāk nekā 90 procentu tur augušo gobu, kopskaitā 47 koki.
Slimība ar senu vēsturi
Ar Holandes jeb «dzelteno karogu» kaiti sirgst galvenokārt gobas, tās ierosinātāja – sēne «Graphium ulmi». Galvenais simptoms ir lapu vīšana un ieritināšanās. Slimība parādās uz koka vainaga atsevišķiem zariem, vispirms uz jaunākiem, tad vecākiem un pēc tam pārņem visu koku, līdz tas nokalst pilnībā. Koks inficējas ar slimības sēņu sporām, kas caur koka brūcēm iekļūst tā vadaudos. Vadaudi kaites ietekmē piepildās ar sveķveida masu un pārstāj funkcionēt. Slimību izplata koka kaitēkļi – mizgrauži. Atkarībā no laika apstākļiem, koka vecuma un uzņēmības tas var iznīkt pāris gadu laikā. Dažādos avotos tiek norādīts, ka slimību apkaro, izzāģējot slimos zarus, tā attālinot koka nokalšanu, tomēr, pēc speciālistu domām, šāds paņēmiens īsti nedod cerēto efektu.
Pirmoreiz šī slimība Eiropā tika konstatēta jau 1910. gadā, bet tolaik tā samērā lēni izplatījās tālāk. Slimības pirmajā vilnī bojā aizgāja salīdzinoši neliels gobu skaits. 20. gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados Eiropa piedzīvoja daudz lielāku gobu kalšanu un kaites uzliesmojumu, kas skāra arī Latviju. Vēlākos gados speciālisti Eiropā strādāja pie gobu genofonda atjaunošanas ar rezistentām šķirnēm. Tomēr pilsētu apstādījumos Latvijā nereti tiek izmantots drošāks paņēmiens – gobas aizstāt ar citām koku sugām.
Gobu aleja Raiņa parkā
1948. gadā atklātajā Raiņa parkā šogad paredzēts izzāģēt trīs četras gobas, kas atrodas gatves galā pie poliklīnikas. Raiņa parkā aug vairāki desmiti gobu dzimtas koku, diemžēl daļa no tiem jau ir Holandes slimības skarti un parka vēsturisko skatu, visticamāk, nāksies pabojāt, tās izzāģējot.
Raiņa parks Jelgavā ir viens no senākajiem. 19. gadsimtā tagadējā parka vietā bija Paula dārzs, ko dēvēja par godu tā īpašniekam Karlam Pauli, kuram šajā vietā bija alus darītava ar publisko dārzu un pastaigu celiņiem, bumbotava un paviljons ar atspirdzinošiem dzērieniem. Daļa koku parkā saglabājušies vēl no tiem laikiem, visticamāk, arī gobas tur stādītas, pirms tas ieguvis tagadējo nosaukumu. Parkā aug arī reti un vērtīgi introducētie augi. Vēl viena vēsturiska vieta Jelgavā, kur stādījumus ietekmējusi Holandes gobu slimība, ir Alunāna parks, kas izveidots bijušo Jāņa kapu vietā. Arī tur «Pilsētsaimniecības» speciālisti konstatējuši slimus gobu dzimtas kokus.
Kā «Ziņām» atzina A.Lomakins, nevienas dižkoka apmēru sasniegušas gobas pilsētā neesot. Savukārt P.Vēveris norāda: «Pēc apmēriem dižkoka statusam varētu tuvoties goba, kas aug privātīpašumā Dambja ielā. Turklāt pagaidām šis koks ir arī gana veselīgs.» Veicot koka novērtēšanu dabā, «Ziņas» konstatēja, ka tur augošā parastā vīksna patiešām sasniegusi varenu apkārtmēru – 3,45 metrus. Par valsts nozīmes dižkoku gobas un vīksnas tiek uzskatītas, kad sasniedz četru metru apkārtmēru, kas tiek mērīts 1,3 metru augstumā.
Mājas saimniece Rasa Kalniņa-Grīnberga stāsta, ka 20. gadsimta sešdesmito gadu sākumā, kad visā Latvijā plosījās izteikts gobu Holandes slimības vilnis, arī viņas īpašumā augošā vīksna izskatījusies ļoti bēdīgi.
«Ļoti gribējām koku saglābt – tik skaists, liels, ar izteiksmīgu zarojumu. Bija žēl, ka tas varētu aiziet bojā,» stāsta R.Kalniņa-Grīnberga. Lai saglabātu skaisto zarojumu kaut vai bez tā lapotnes, ģimene pie tā piestādījusi mežvīnu. «Izdzīvoja abi – gan koks, gan mežvīns,» apmierināti secina mājas saimniece. Tolaik kokam uzbērta arī papildu melnzemes kārta, kas nodrošinājusi vairāk barības vielu. Novērots, ka tieši lielo dimensiju koki dažkārt spēj pārvarēt Holandes slimību un turpina zaļot.
Aizstāj ar citiem kokiem
Pēc pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» datiem, slimie koki Jelgavā konstatēti Raiņa parkā pie poliklīnikas, Alunāna parkā, Celtnieku ielā pie Tehnoloģiju vidusskolas, kā arī namu iekšpagalmos.
«Pēdējos gados nokaltušas parastās gobas ielu apstādījumos izzāģētas Rūpniecības ielā un Zemgales prospektā,» skaidro A.Lomakins. Pilsētā, atjaunojot apstādījumus, tās tiekot aizstātas ar citām koku sugām. «Esam atteikušies no gobām pilsētas apstādījumos, izmantojam Holandes liepu, zviedru pīlādzi, sarkano ozolu, lauku kļavu,» apstiprina P.Vēveris.
Nākamgad plānots atjaunot koku stādījumus Raiņa parkā izcirsto gobu vietā, daļēji arī Celtnieku ielā. ◆
