Uzņēmēji augstskolai «negrib labot jumtus», taču ir motivēti zinātniskai sadarbībai
Kā uzņēmējiem un zinātniekiem vienam otru balstīt bioekonomikā, lauksaimniecībā, pārtikas tehnoloģijā un veterinārmedicīnā – šāda trīs stundu diskusija Jelgavas pilī pulcēja vairāk nekā astoņdesmit minēto nozaru vadošo zinātnieku un uzņēmēju, kā arī Zemkopības ministrijas speciālistu.
Augstskolas darbinieku nepilnās noslodzes, kā arī vasaras atvaļinājumu dēļ piektdienās parasti pilī ir klusāks. Taču pagājušajā nedēļā tur nevarēja nepamanīt vairāk nekā astoņdesmit mācību spēku un uzņēmēju, kuri spraigi diskutēja par savām sadarbības iespējām.
«Latvijā efektīvi netiek apsaimniekoti 900 tūkstoši hektāru zemes,» aktualizējot inovāciju nepieciešamību nozarē, sacīja jaunievēlētā rektore Irina Pilvere. Kaut arī pēdējā laikā šim skaitlim ir tendence samazināties, rektore uzsver, ka mūsu valsts vēl aizvien atrodas pēdējā vietā ES saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtības ziņā. Rēķinot uz hektāru, mūsu lauksaimnieku raža ir tikai 586 eiro vērta. Jaunā zinātņu prorektore Elita Jermolajeva «Ziņām» piebilda, ka Nīderlande, kas šajā ziņā ir pirmajā vietā, savās ziedu plantācijās vienā hektārā vidēji saražo 12 tūkstošu eiro vērtu produkciju. Viņasprāt, tas tomēr ir citādi vērtējams. Tomēr gan zinātnieki, gan uzņēmēji bija vienisprātis, ka rezerves augšupejai mums ir.
Jāstāsta veiksmes stāsti
Uzņēmuma «Aloja Starkelsen» valdes loceklis Andrejs Hansons diskusijā sacīja, ka, salīdzinot ar to, kā bija pirms pieciem gadiem, ražotāju attieksme pret zinātniekiem ir mainījusies uz labo pusi – pirmie redz otros kā sadarbības partnerus, iegulda zinātnē līdzekļus. Tomēr augstskolā «jumtus lāpīt» jeb ieguldīt neskaidros atbalsta pasākumos viņš negribētu. Uzņēmuma «Konso» valdes locekle Irīna Kulitāne uzsvēra, ka vajadzētu vairāk prezentēt uzņēmēju un zinātnieku sadarbības veiksmes stāstus. Tādi, viņasprāt, Vidzemē jau ir vairāki. «Nevajag veidot eksperimentālu ražotni, kas būs noslogota varbūt par 30 procentiem, bet izmantot esošos uzņēmumus, kuri ir atvērti sadarbībai ar zinātniekiem,» piebilda I.Kulitāne.
Vienas zāles cilvēkiem un lopiem
Savukārt zāļu ražošanas uzņēmuma «Grindeks» Preklīnisko pētījumu departamenta vadītāja Ilga Misāne «Ziņām» teica, ka sadarbība ar LLU Veterinārmedicīnas fakultātes zinātniekiem jau sekmīgi norit. Ar «Grindeks» finansējumu fakultātes zinātnieki veica pētījumu par to, vai mildronāts, ko līdz šim pazinām kā cilvēka sirdsdarbību uzlabojošu medikamentu, pilveido kuiļu reproduktīvo funkciju. «Zinātnieku darbs tika publicēts starptautiski citējamos izdevumos, un plānojam sadarbību turpināt,» sacīja I.Misāne. LLU profesors Alberts Auzāns piebilda, ka no apmēram trīssimt pasaulē zināmajām infekcijas slimībām puse ir cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas.
Latvijas ogu lielveikalos nav
Latvijas Valsts augļkopības institūta direktore Edīte Kaufmane, vērtējot pasākuma lietderību, teica, ka gan zinātnieki, gan uzņēmēji ir vienisprātis – augļkopībai un dārzkopībai ir lielas izaugsmes perspektīvas gan platību, gan ražas un kvalitātes, gan arī ienākumu ziņā. Viņa atzina, ka zinātniekiem Latvijā būtu jāievieš šķirnes, kurām ir lielāks realizācijas termiņš un kuras līdz ar to būtu vairāk piemērotas lielveikaliem. Savukārt profesore Daina Kairiša uzsvēra, ka sabiedrībai jāpastāv uz to, ka zinātnei vajadzīgs pietiekams pamata finansējums. Tikai tādā gadījumā var būt nepieciešamie resursi, lai veiktu uzņēmējus interesējošos pētījumus. Profesore Zinta Gaile piebilda, ka uzņēmēji neredz iespējas, kā privāts uzņēmums varētu palīdzēt uzlabot zinātnieku infrastruktūru, taču ir gatavi ieguldīt līdzekļus konkrētos pētījumos.
Dialogs turpināsies
Runājot par turpmāko LLU zinātnieku sadarbību ar uzņēmējiem, rektore I.Pilvere minēja, ka augstskolā pastāvīgi darbojas Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centrs, ko vada asociētā profesore Sandra Muižniece-Brasava. «Mēģināsim šādas tikšanās organizēt arī turpmāk. Bet droši vien vairāk fokusēsimies uz konkrētākām lietām,» piebilda rektore. Viņa pateicās uzņēmējiem, kuri atsaucās uz zinātnieku aicinājumu piedalīties diskusijā un ir motivēti turpmākai sadarbībai. ◆
