Namu siltināšanas jauno noteikumu apstiprināšana gaidāma rudenī pirms Saeimas vēlēšanām Izvērtējot Ekonomikas ministrijas un žurnāla «Būvinženieris» konkursa «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2014» pieteikumus, par Latvijā «siltāko» savrupmāju (sešu ēku konkurencē) atzīta Leibus ģimenes privātmāja Pārlielupē, Kadiķu ielā, savukārt trešo vietu atjaunoto daudzdzīvokļu namu grupā (29 ēku konkurencē) ieguva māja Brīvības bulvārī 28, ko apsaimnieko Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde. Rudenī gaidāms, ka tiks publicēti turpmākie noteikumi atbalsta saņemšanai, kas solās būt draudzīgāks pilsētas nomaļu un lauku iedzīvotājiem.
«Par to, ka mums ir energoefektīvākā māja Latvijā, balvā esam saņēmuši piecsimt eiro celtniecības materiālu iegādei, apkures sūkni, kas mums pašiem nav vajadzīgs, un «šilti», kas apliecina uzvaru konkursā. To vēl nav iznācis laika pielikt,» saka Kadiķu ielas mājas saimnieks būvinženieris Oskars Leibus. «Ziņas» jau rakstīja, ka pērnajā ziemā, uzturot normālu temperatūru, 160 kvadrātmetru lielā nama apkurei pietika ar nepilnu tonnu salmu granulu, kas saimniekiem izmaksāja 121 eiro. Savukārt elektrības patēriņš nevienā mēnesī nepārsniedza 21 eiro.
Pārliecināja «jaunie
ar gudrajām galvām»
Apmierināti ar kopīgiem spēkiem paveikto ir arī Brīvības bulvāra 28. nama iedzīvotāji. Pensionāre Maija saka: «Mājai siltumpatēriņš samazinājies apmēram uz pusi, turklāt patīkama kļuvusi mūsu kāpņu telpa, kur agrāk pēc runčiem smirdēja.» Viņa piebilst, ka sākumā bijusi pret renovāciju, taču jaunie «ar savām gudrajām galvām» viņu ar vīru pārliecinājuši. Pensionāru pāris par sava dzīvokļa renovāciju samaksājuši, neņemot bankas kredītu. Savukārt dzīvokļa īpašnieks Vilnis Kazāks piebilst, ka slēgtās lodžijas siltināšana viņam devusi klāt divas nelielas istabiņas, kur gan var strādāt, gan arī gulēt.
400 no 25 000 ir maz
Konkursa rīkotāja žurnāla «Būvinženieris» redaktore Mārīte Šperberga paskaidro, ka žūrijā strādāja 19 speciālistu un katrs pieteikums pārbaudīts ļoti pamatīgi. «Vēl joprojām Latvijā pasūtītāji biežāk rēķina to, cik izmaksās mājas uzbūvēšana, nevis tās ekspluatācija. Tādēļ energoefektīvu ēku būve varētu veikties daudz labāk,» spriež M.Šperberga. No Jelgavas, Jelgavas un Ozolnieku novadiem konkursam tika pieteiktas 14 ēkas.
Uzvarētāju apbalvošanas ceremonijā Rīgā ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzina, ka padomju laika daudzdzīvokļu namu siltināšana noris lēni, jo bieži iedzīvotāji nespēj vienoties. Kā otru iemeslu viņš minēja komercbanku nevēlēšanos pārlieku riskēt ar aizdevumiem šādiem projektiem (biežāk tas notiek gadījumos, kad projektus vēlas īstenot lauku ciematos). «Kopš 2009. gada Latvijā izdevies atjaunot ap 400 daudzdzīvokļu namu, vēl aptuveni tikpat notiek projektēšana vai jau sākta renovācija. Taču uz aptuveni 25 000 Latvijas daudzdzīvokļu māju fona tas ir ļoti maz,» sacīja V.Dombrovskis. Viņš solīja, ka turpmāk ministrija siltuma taupīšanai pievērsīs lielāku uzmanību. Pēc ministra teiktā, daudzdzīvokļu ēku renovācijai paredzēts atbalsts 176,47 miljonu eiro apmērā, tostarp 150 miljoni eiro plūdīs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), bet 26,47 miljoni eiro – no valsts. Nauda tiek solīta jau šā gada rudenī, kas sakrīt ar arī Saeimas vēlēšanām. Tad arī atsāksies 2013. gada 31. jūlijā pārtrauktā pieteikumu pieņemšana no tiem, kuri ir vienojušies siltināt savas mājas.
Atbalstīs nomales
Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras projektu koordinatore Signe Vīlipa stāsta, ka no publiski pieejamās informācijas var secināt – jaunie noteikumi būs labāki tādā ziņā, ka dzīvokļu īpašniekiem nebūs jāmeklē kredīts komercbankā, to nodrošinās speciālais finanšu instruments «Altum» (tas izveidots no agrāk valstij piederošās Hipotēku un zemes bankas). «Līdz šim gadījās, ka komercbankas nepiešķīra aizdevumu arī tad, ja Investīciju un attīstības aģentūra pieteikumu bija apstiprinājusi. Parasti tas attiecās uz mājām, kas atrodas ārpus centra, pēc bankas uzskatiem, neperspektīvā rajonā. Dažkārt bankas brāķēja pieteikumus, ja mājā starp dzīvokļu īpašniekiem bija daudz pensionāru vai maznodrošināto,» stāsta S.Vīlipa. Viņa piebilst, ka «Altum» aizdos naudu ar zemākiem procentiem (divi procenti + EURIBOR komercbanku prasīto četru līdz astoņu procentu + EURIBOR vietā).
35 procentu agrāko 50 vietā
Kā varēja gaidīt, turpmāk tiks samazināts pieejamā atbalsta apmērs. Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā ERAF atbalsts daudzdzīvokļu māju siltināšanā bija līdz 50 procentiem, bet turpmāk tas plānots līdz 35 (dzēšot aizdevuma pamatsummu 35 procentu apmērā). S.Vīlipa atzīst, ka līdz šim renovētās mājas parasti sasniedz plānotos energoefektivitātes rādītājus un atbalsts tiek sniegts maksimālā apmērā. «35 procentu atbalsts labi sevi attaisnojis daudzās ES valstīs. Turklāt cita ceļa jau nav. Lai mājas nesabruktu, tās nepieciešams siltināt un atjaunot,» saka S.Vīlipa. ◆ Vilnis Kazāks no Brīvības bulvāra 28. nama spriež, ka viņa dzīvoklī mājas siltināšana devusi klāt divas mazas, gaišas istabiņas, proti, slēgtajā lodžijā tagad ir diezgan silts arī vēsā laikā. Jaunais būvinženieris Oskars Leibus cer, ka varētu attīstīt uzņēmējdarbību energoefektīvo ēku būvē. Viņš šajā virzienā izstrādājis arī maģistra darbu. Leibus kaimiņi Kadiķu ielā ziemā brīnījušies, kāpēc viņu mājā tik reti kūp skurstenis.
