«Šis nams ir Ūziņu dvēsele,» atzīst Ūziņu bibliotēkas vadītāja Gunita Kulmane, cerot, ka pārdošana izsolē nesīs jaunu spozmi vecajai ēkai. «Vēsturiskais un cēlais nams līdzās Ūziņu bibliotēkai pašlaik ir neapskaužamā situācijā. Tas stāv tukšs, ik pa laikam tek jumts. Pašvaldība vēl pērn ēkas glābšanas nolūkos veica nelielus pasākumus, lai laika apstākļi nenodarītu vēl lielākus postījumus,» atzīst Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Nama vēsture aizsākusies 1912. gadā, kad tika nodibināta Ūziņu Piensaimnieku sabiedrība, ko vadīja Dāvids Biezbārdis. Jau pirms Pirmā pasaules kara saimnieki, kas darbojās Piensaimnieku sabiedrībā, iepirka zemi un uzbūvēja Jēkabnieku pienotavu ar krejotavu, siernīcu un sarīkojumu zāli otrajā stāvā.
Tolaik, kā apliecina arī bibliotekāres rādītās vecās fotogrāfijas, Ūziņu piensaimnieku nama priekšā atradusies kaila, neauglīga smiltaine 2,5 hektāru platībā. Piensaimnieku sabiedrība nolēmusi to apmežot, izveidojot parku pēc iepriekš izstrādāta plāna. Parkā iestādīti bērzi, ozoli, liepas un citi koki, bet to ietvēris eglīšu un priedīšu dzīvžogs. Kad kociņi paaugās, parkā ierīkoti celiņi un soliņi.
Tagad īpašums Jēkabnieku krejotava atdalīts no parka un ierakstīts Zemesgrāmatā. Plānots, ka Jelgavas novada pašvaldība paturēs sev īpašuma daļu – Ūziņu parku, savukārt vēl jūlijā uz Domes sēdi tiks virzīts lēmumprojekts par vecā nama atsavināšanu izsolē. Kā informē pašvaldībā, Valsts kadastra informācijas sistēmā šī ēka reģistrēta ar ekspluatācijas sākumu 1935. gadā kā krejotava.
Jelgavas novada Domē atzīst, ka tai nav tādu finanšu resursu un mērķtiecīgu plānu attiecībā uz ēkas izmantošanu nākotnē, tāpēc nolemts to pārdot izsolē. Arī G.Kulmane piekrīt, ka izsole nav sliktākais risinājums – galu galā nams jau ļoti sen stāv tukšs, un tas noteikti nenāk par labu. Tomēr viņa neslēpj bažas par bijušā biedrību nama nākotni, kas būs atkarīga no nākamā saimnieka.
G.Kulmane zina stāstīt, ka pirmskara gados Ūziņos gandrīz visu sabiedrisko un kultūras dzīvi vadījuši aizsargi – tie namā rīkoja koncertus, balles, teātra izrādes. Tur notikušas arī visu Ūziņu biedrību sapulces. Biedrību namā atradusies ne tikai pienotava, bet arī pasts un veikals. Pienotava pieņemts piens ne tikai no tuvākās apkārtnes un ražota augstas kvalitātes eksporta prece – sviests un siers, kas vairākkārt godalgots.
Piecdesmitajos gados nams pamazām pārbūvēts par dzīvokļiem pienotavas darbiniekiem. Pienotavas zāle pārbūvēta divas reizes. 1952. gadā namā vēl bijusi maza zālīte, bet viss par dzīvokļiem pārbūvēts līdz 1955. gadam. Tomēr 1965. gadā zāle atkal atjaunota un ilgus gadus ūziņniekiem kalpoja dažādiem pasākumiem, bet kopš deviņdesmito gadu sākuma ēka stāv tukša.
«Zālē vēl nupat noritēja muzikālā velobrauciena pasākums, un tā gan vietējiem iedzīvotājiem, gan no Zaļenieku pagasta nākušiem cilvēkiem ir sentimentālām atmiņām piepildīta vieta. Diemžēl rekonstrukcija prasītu tik ievērojamus līdzekļus, ka pašvaldībai trūktu pamatojuma šāda ieguldījuma lietderībai un saimnieciskumam,» skaidro D.Kaņepone. Viņa arī atzīst, ka pašvaldībā novērtē to, ka par ēku gādību uzņēmusies Ūziņu bibliotēkas vadītāja, kas tur ne tikai sakopj, bet arī morāli «tur rūpi». ◆
