Pieminot ebreju tautas genocīda upurus, kā arī ebreju glābējus, piektdien mežā Zālītes ielas galā, kur agrākajā armijas šautuvē tika nogalināti pusotrs tūkstotis ebreju, Jelgavas pašvaldības rīkotajā atceres brīdī pulcējās Jelgavas ebreju biedrības dalībnieki, kā arī citi sabiedrības pārstāvji. Ziedu vainagu nolika arī pilsētas mērs Andris Rāviņš.
Biedrības vadītāja Lidija Ribkina atgādināja, ka ebreju nogalināšana vācu nacistu okupētajās teritorijās sākās ar pirmajām dienām. Taču starp latviešiem, krieviem, baltkrieviem bija arī cilvēki, kuri glāba nacistu nolemtos nāvei. Izraēlas valdība 129 Latvijas iedzīvotājiem piešķīrusi medaļu «Taisnīgajiem starp tautām».
Jāpiebilst, ka holokausta pētnieks Marģers Vestermanis ir apkopojis ziņas par apmēram piecsimt zināmiem un anonīmiem ebreju glābējiem Latvijā.
Piemiņas brīdī uzstājās arī jelgavniece Gaļina Ļadenko, kuras vectēvs Vojtehs Gintovts-Devjatovkis vācu okupētajā Baltkrievijā glāba ebrejus. Kaimiņu nodevības dēļ viņš par to tika sodīts ar nāvi. Viena no izglābto ģimenēm panāca, ka arī G.Ļadenko vectēvam 2013. gadā tika piešķirts «Taisnīgajiem starp tautām» goda tituls. Tam atbilstošo medaļu ģimenei pasniedza pērn Rīgā.
Sarīkojumā dzeju lasīja Jelgavas Latviešu biedrības dalībniece Rasma Urtāne. Savukārt pilsētas mērs izteica cerību, ka šis piemiņas brīdis stiprinās sabiedrībā cilvēcību.
Foto: Gaitis Grūtups
