Rīt vārda diena Zaigām, kuras iecerējušas radīt Vislatvijas vārda māsu apvienību.
Divdesmit viena Zaiga no dažādām Latvijas vietām, kā arī ārzemēm sestdien pulcējās Jelgavā uz septīto Zaigu saietu. Tos sestdienā, kas ir vistuvākā 9. jūlijam jeb Zaigām, 13 vārda māsas sāka rīkot 2007. gadā Kuldīgā. Kopš tās reizes mainījušās tikšanās vietas – Auce, Vecpiebalga un citviet. Šogad par saieta vietu tika izvēlēta Jelgava. Namamātes – jelgavnieces skolotājas Zaiga Garuta un Zaiga Bitāne – bija parūpējušās par viešņu ekskursiju uz Svētās Trīsvienības baznīcas torni, Pils parku, Noras Bumbieres pieminekli. Saiets beidzās ar groziņu pēcpusdienu Jelgavas 3. sākumskolā, taču visam tam pa vidu dzīves stāsti, atziņas un daudz zaigojošu smaidu.
Treimanis centās izskaidrot
Teātra vēsturnieks un kritiķis Gunnars Treimanis mūža nogalē publicēja grāmatu «Vārdu noslēpumi», kurā mēģināja izskaidrot personu vārdus un centās iezīmēt rakstura īpašības, kas visiem vārda īpašniekiem varētu būt kopīgas. Par Zaigām viņš rakstījis: «Ar milzīgu gribasspēku panāk daudz. Mīl valdīt un var būt gan bezgalīgi toleranta, gan arī neganti dzēlīga. Interesanti ir redzēt, cik veikli Zaiga panāk savu, mierīgi un ar vēsu prātu. Pārbagāta savā pieredzē un nekad nespēj uzticēties līdz galam – ne tuvākajam draugam, ne tuvākajam kolēģim. Vīrietis parasti pakļaujas Zaigas temperamentam un sparam.» Viena no pirmā (Kuldīgas) Zaigu saieta rīkotājām, dzimusi kuldīdzniece Zaiga Ābele teic, ka šie Treimaņa vārdi ir ļoti patiesi. Viņa ir bijusi profesionāla šofere, vadījusi gan fūres pa autostrādēm, gan autobusus pa Rīgas ielām. Taču Treimaņa piedēvētā «mīlēšana vadīt» citus cilvēkus viņā izpaudusies, divdesmit gadus vadot Rīgas Svētā Jāņa baznīcas draudzi, tostarp diakonijas darbu un draudzes avīzes izdošanu. «Vēl jāpiebilst, ka Zaigas ļoti turas pie savām ģimenēm – bērniem, mazbērniem. Arī mazmazmeitiņa man jau ir,» lepojas Ābeles kundze.
Kuldīga ir skaista, bet ne tāda vienīgā
Par pirmo saietu viņa stāsta, ka ideja radusies viņas dvīņu māsai Dzintrai Vainšteinai, kura vēl aizvien dzīvo Kuldīgā (viņas dēls ir pasaules čempions riteņbraukšanā Romāns Vainšteins). Māsai pieder kafejnīca pie Ventas rumbas. Tur arī pirmie divi saieti notikuši. Kādai Zaigai bijusi doma, ka visus turpmākos saietus vajadzētu rīkot hercoga Jēkaba dzimtajā Kuldīgā. Tomēr virsroku guvusi ideja, ka šāds pasākums jārīko daudzviet Latvijā, tā dodot iespēju paviesoties dažādu pilsētu svētkos, dažādās brīvdabas estrādēs un citās jaukās vietās. Starp citu, pēc Jelgavas saieta vairākas Zaigas aizbrauca uz Eleju, kur Jelgavas novada svētku noslēgumā parka estrādē uzstājās Marija Naumova. Savukārt nākamais Vislatvijas Zaigu saiets ir plānots Valmierā. «Agrāk kā šoferim braucot, Jelgava man nepatika. Tā bija briesmīga – ielas izrakņātas, mājas nekoptas. Tagad par tās sakopto centru esmu priecīgi pārsteigta,» saka Zaiga Ābele.
Viņa piebilst, ka Zaigas vārds viņai iedots tādēļ, ka Otrā pasaules kara gados tā sauktajā vācu laikā bijis izdots kāds romāns, kurā pozitīva, gaiši noskaņota Zaiga bijusi galvenā varone. Tā mātei patikusi. Tādēļ arī, 1948. gadā piedzimstot, viņai tas iedots.
Jelgava kā glābiņš
Savukārt vecākā saieta dalībniece rīdziniece Zaiga Kļaviņa, kas ir Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā mācīta zootehniķe, stāsta, ka viņai kādu laiku tuvāks licies otrais vārds Elizabete, jo par Zaigām bieži vien sauktas govis. Vispār viņa gribējusi Bulduros mācīties par dārznieci, taču piecdesmitajos gados jauniešiem bijis pirmkārt jādomā par to, kur tev maksā stipendiju un dod kopmītni. «Rīgā mēs vienistabas dzīvoklī bijām seši cilvēki,» atceras vecākā Zaiga. Šī paša Rīgas dzīvokļa šaurības dēļ viņa astoņdesmitajos gados kopā ar dēlu dzīvojusi Jelgavā, Tērvetes ielā, pie tantes Johannas Pērkones, kas agrāk bijusi izsūtīta uz Sibīriju. «Darbs un mājas, tantei vēl ēst jāpaspēj pagatavot. No toreizējās Jelgavas, kas man nelikās pievilcīga, neko daudz neatceros,» saka Kļaviņas kundze.
Jaunībā vēl visi ceļi vaļā
Jaunākajai saieta dalībniecei Zaigai Reingoldei no Zaņas Saldus pusē ir tikai 19, taču 12 gadu vecumā viņa piedalījās arī pirmajā Zaigu saietā. Šoreiz viņa bija atbraukusi kopā ar mammu, māsu un draugu Artūru. «Es agrāk nedomāju, ka man varētu iepatikties Rīga,» saka Zaiga, kas Biznesa koledžā ir pabeigusi pirmo kursu. Māte stāsta, ka Zaigas vārds meitai ticis par godu labai kaimiņienei Zaņā. Jauniete atzīst, ka viņai patīk «papīru darīšanas». Tādēļ viņa gribējusi mācīties par grāmatvedi. Taču nejaušības dēļ nonākusi pie juristiem. «Kad pabeigšu koledžu, varbūt strādāšu bāriņtiesā, varbūt aizstāvēšu pensionārus, varbūt piemācīšos klāt pedagoģiju,» meitenes domas lido plaši. Viņas draugam Artūram, topošajam ceļu būves inženierim, šajā ziņā ir vienkāršāk. Viņš saka, ka izvēlētajā profesijā darbs ir garantēts.
Vistālāko ceļu uz Jelgavu bija mērojusi Zaiga Jermacāne no Anglijas. Viņas tonī atšķirībā no vārda māsām vairāk ir skumjā. «Jau desmit gadu strādāju Anglijā, rūpnīcā fasēju salātus. Esmu no Līgatnes, kur darba nav. Bija papīrfabrika, konservu cehs, pienotava. Tagad tikai daži veikali,» sūrojas Zaiga, kuras profesija ir adītāja. Sākumā viņa domājusi, ka aizbraukusi uz ārzemēm pastrādāt tikai trīs mēnešus, taču tagad rēķina, ka svešumā nāksies dzīvot 19 gadus jeb vēl deviņus. Tad pensija būs nopelnīta. Anglijā strādājuši arī visi trīs viņas bērni. Nesen vecākais dēls atgriezies dzimtenē, bet abas meitas ir palikušas. «Ja Latvijā būs darbs, tad jaunie varbūt atgriezīsies,» spriež Zaiga Jermacāne.
Grāmatnīca mūžu mūžos
Divām Jelgavas saieta dalībniecēm bija ko pārrunāt par grāmatu lietām. Pēc izglītības inženierei Zaigai Vismanei Aucē pieder grāmatnīca, savukārt Zaiga Cīrule ir vairāku grāmatu un darba burtnīcu autore. Tās viņa kā logopēde rakstījusi, cenšoties palīdzēt bērniem, kam ir problēmas ar vārdu izrunu. Viņa strādā Vidzemē Priekuļos, bet meita mātes darbu turpina Rīgā.
Auces grāmatnīcas īpašniece stāsta, ka nav viegli pastāvēt laikā, kad grāmatas vairāk lasa aizejošā paaudze. Taču viņa nenožēlo izvēli kļūt par individuālo komersanti «juku laikos, kad jāsāk kaut kas pašam domāt», un iegūt īpašumā māju Aspazijas laukumā, kur Aucē «mūžu mūžos ir bijusi grāmatnīca». Viņa arī vada nevalstisko organizāciju, kas apvieno vietējās rokdarbnieces.
Pulciņš aug
Zaiga Tilta no Vecumniekiem, kas vārda māsu saietā bija pirmo reizi, manījusi, ka liela daļa no Zaigām, kuras vēlas biedroties, ir skolotājas. Arī viņa pati ir pedagoģe ar 25 gadu stāžu, strādājot bērnudārzā. «Tajā laikā, kamēr es strādāju, man nevienā grupā nav bijis meitenes, vārdā Zaiga. Mēs pagastā esam četras, un es ar saviem četrdesmit septiņiem gadiem, turklāt omīte, esmu pati jaunākā,» saka Zaiga Tilta. Viņa piebilst, ka savu profesiju apzināti izvēlējusies sešu gadu vecumā. Augot četru bērnu ģimenē, viņai pašai bērnudārzā neiznācis iet. Tā kopš mazotnes viņu vilinājis bērnudārza pagalms ar lielajām smilšukastēm un spēļu mājiņām. Viņa domā, ka vārda māsu salidojumos piedalīsies arī turpmāk.
Viena no Zaigu namamātēm, 3. sākumskolas skolotāja Zaiga Garuta, min, ka viņu gan vairāk piesaista tas, ka vārda māsu salidojumā tiekas ļoti dažādu jomu pārstāves. «Vienreiz gadā tādā sabiedrībā būt ir ļoti interesanti,» saka skolotāja. Visa gada garumā tās Zaigas, kas tuvākas, biežāk sarakstoties sociālajos tīklos. Kad nācis piedāvājums sarīkot tikšanos Jelgavā, viņas ar kolēģi, 4. vidusskolas skolotāju Zaigu Bitāni, nav varējušas atteikt, jo tas pasākums pašām taču patīk. Viņa piebilst, ka neformālais Zaigu klubs ir atvērts un tajā aicināta pievienoties ikviena Zaiga ar saviem tuvākajiem. ◆
