Nav jau nekāds noslēpums, ka daudzas lietas un norises dzīvē ikviens no mums nepārzina, bet labprāt komentē. Galu galā – kāpēc gan ne? Par kaut ko taču ir jārunā. Tāpat, nereti, par daudz ko zinām visai virspusēji. Par visu zināt visu nav iespējams, tomēr cik interesanti dažkārt ir ieraudzīt kaut ko mazliet vairāk par virspusēji zināmo!
To pavisam skaidri apliecināja sestdien notikusī Sikspārņu nakts Ķemeru nacionālajā parkā. Izrādās, ka tā bija jau trīspadsmitā šāda Sikspārņu nakts un tās apmeklētāju skaits sasniedzis jaunu rekordu – vairāk nekā divus simtus dalībnieku. Tātad cilvēkiem interesēja uzzināt kaut ko vairāk par visiem zināmo faktu – sikspārņi lido tumsā.
Bez piedalīšanās radošajās darbnīcās un izziņas maršrutā par sikspārņa piedzīvojumiem, Turcijā veidotas filmas «Sikspārņu dienasgrāmata. Zelta zemes nakts bērni» un leļļu izrādes par sikspārņiem vērošanas interesantākās noteikti bija iespēja noklausīties Latvijas sikspārņu eksperta Gunāra Pētersona stāstījumu un sikspārņu vērošanas ekskursija Ķemeru nacionālajā parkā.
Tās laikā tika novērotas piecas sikspārņu sugas – ziemeļu sikspārnis, Natūza sikspārnis, pigmejsikspārnis, ūdeņu naktssikspārnis un rūsganais vakarsikspārnis. Ekskursijas dalībnieki gan dzirdēja sikspārņus ar ultraskaņas detektora palīdzību, gan varēja vērot sikspārņu lidināšanos Ķemeru nacionālajā parkā.
Tāda neliela ekskursija un patiešām aizraujošs speciālista stāstījums ļauj pavisam citādi paskatīties uz lidoņiem, par kuriem zināšanas pirms tam aprobežojās ar nelielām kādreiz kaut kur uzņemtām informācijas druskām.
Atgriežoties mājās, naktī no sestdienas uz svētdienu jau pavisam ar citu skatu un interesi varējām noraudzīties pēc dienišķās maltītes izlidojušo sikspārņu pulkā pie savām mājām. Lai gan šos mazos lidotājus varētu vērot katru vakaru turpat mājās, labi, ka mērojām ceļu uz Sikspārņu nakti Ķemeros, jo tagad jau gribas noskaidrot daudz vairāk. Viens neliels it kā sīkums pārvērties interesantā piedzīvojumā gan mums pieaugušajiem, gan bērniem. ◆
