Ervīns Kaļass rīt skries savu sešdesmito pusmaratonu.
«Jāēd tādas lietas, ar kurām var uzkrāt ogļhidrātus,» savu izvēli kafejnīcā, pie kuras esam norunājuši tikties, pamato gargabalnieks ar stāžu Ervīns Kaļass, «un tie ir galvenokārt makaroni, griķi un rīsi.»
Tikšanās iemeslu uzminēt nav grūti – tas ir rītvakar plānotais «Sportland» Jelgavas nakts pusmaratons, kurā nolēmis startēt arī E.Kaļass. «Protams, ne jau katru dienu es ievēroju tik specifisku diētu, bet kādu nedēļu pirms lieliem skrējieniem speciālisti iesaka tieši šādu ēdienkarti,» pamato daudzos skrējienos rūdītais vīrs.
– Un gaļu ne?
Gaļu neiesaka, zivis gan. Toties šokolādi, tāpat citus saldumus var ēst bez striktiem ierobežojumiem, jo arī tur ir daudz ogļhidrātu, kas uzkrāj enerģiju. Un, lai tādu pusmaratonu noskrietu, vajag «baigo» enerģiju. Tāpat kā nevar skriet bez trenēšanās. Dažs labs varbūt padomā apmēram tā – «es taču piecus kilometrus varu noskriet, tad jau arī četras reizes pa pieciem būs tīrais nieks!». Uzreiz varu pateikt, nekas tur prātīgs nesanāks.
Es cenšos trenēties trīsreiz nedēļā, atkarībā no labsajūtas un laika apstākļiem noskrienot piecus, desmit vai piecpadsmit kilometrus. Tā ik nedēļu sanāk kādi 25–30 kilometru. Mēnesī tas būtu ap simt kilometru, pat nedaudz vairāk. Tad tādu pusmaratonu var noskriet. Kad biju jaunāks, tad, protams, arī skriet bija vieglāk. Dabu neapmānīsi, ar katru gadu skriet kļūst aizvien grūtāk. Kā nekā, novembrī man paliks 79 gadi.
– Tomēr neesat vienīgais šāda vecuma skrējējs. Neslēpšu, ka par sarunas biedru jūs izvēlējos vēl kāda iemesla dēļ – šajās dienās jums jāpiedalās arī Pasaules koru olimpiādē. Kā paspēsiet visu vienā nedēļas nogalē?
Nu, ne gluži viss ir vienā dienā. Sestdien pusmaratons, svētdien lielais olimpiādes kopkoncerts Mežaparkā, bet atbildīgie starti abiem koriem, kuros dziedu – pilsētas pašvaldības iestādes «Kultūra» korī «Zemgale» un Jelgavas novada senioru korī «Gaisma» – notiks jau ceturtdien («Ziņu» korespondenta saruna ar Ervīnu Kaļasu risinājās nedēļas sākumā – red.).
Piesātinātāks sanācis 10. jūlijs, kad konkursā jādzied abiem koriem, pie tam katram savā vietā un kategorijā. Bet viss sakārtojies man izdevīgi, jo «Zemgale» jaukto koru kategorijā nodzied savas četras dziesmas Lielajā ģildē ap pulksten diviem dienā, tad es braucu atpakaļ uz Jelgavu un pievienojos senioru korim «Gaisma», lai sešos vakarā kopā ar to dotos uz konkursu Rīgas Stradiņa universitātes aulā.
– Kaut cik zinot jūsu iepriekšējo darba pieredzi, nemaz nebrīnos, ka viss tik perfekti saplānots.
Esmu pabeidzis toreiz vēl apvienoto Ekonomikas un juridisko fakultāti Latvijas Valsts universitātē. Vismaz divdesmit gadu nostrādāju Rīgā dažādās valsts pārvaldes iestādēs, kur galvenokārt ar plānošanu arī nodarbojos. Kādu laiku sabiju arī Jelgavas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieka amatā, kur manā pārziņā bija tieši plānošana.
– Kas šādos vasarīgi karstos laika apstākļos grūtāk – dziedāt vai skriet?
Katrā ziņā skriet ir grūtāk. Varu salīdzināt, jo esmu piedalījies visos dziesmu svētkos, sākot no 1965. gada. Savā laikā esmu pūtis trompeti pūtēju orķestrī «Jelgava», bet no 1972. gada dziedu korī «Zemgale». Ir jau bijuši mēģinājumi tai pašā Lielajā estrādē Mežaparkā, kad saule spīd tieši virsū, vēja nav un valda neciešama svelme. Visgrūtāk ir tieši mēģinājumos, jo tie, atšķirībā no koncertiem, parasti notiek pašā dienas vidū. «Zemgalē» tagad laikam esmu pats ilggadīgākais dziedātājs. No 2011. gada dziedu arī senioru korī «Gaisma». Zināmā mērā arī, domājot par nākotni, jo cik nu ilgi dziedāšu «Zemgalē» – gadiem ejot, noveco visi orgāni, arī balss saites un dzirde.
– Par dziedāšanu runājot, šķiet, esam nedaudz atvirzījušies no skriešanas tēmas. Vai sen jau skrienat pusmaratonus un citas garās distances? Varbūt bijāt aktīvs sportists jau no jaunības gadiem?
Nē, nekāds izcilais sportists neesmu bijis. Protams, skolas līmenī un arī vēlāk sportoju reizē ar citiem. Te nu milzīga pateicība nelaiķim, toreiz vēl jaunajam un enerģiskajam Robertam Čuhalovam, kurš bija mans, kā toreiz sauca, fiziskās kultūras skolotājs Jelgavas 2. septiņgadīgajā skolā, kas vēlāk izauga līdz 4. vidusskolai.
Garajiem skrējieniem mani pievērsa kinorežisora Anša Epnera 1989. gadā Biķernieku trasē aizsāktā Tautasdziesmas maratonu kustība. Tā kā šogad aizrit 25 gadi, kopš skrienu pusmaratonus (pilnu maratona distanci neesmu skrējis, uzskatu, ka tad jābūt labāk sagatavotam). Un rītdienas nakts skrējiens Jelgavā būs mans 60. pusmaratons. ◆
