Varas gaiteņos taisa jaunu valdību – premjera amata kandidāts Guntars Krasts katru dienu pavadīja neskaitāmās sarunās ar partiju pārstāvjiem un pretendentiem uz ministru posteņiem.
Varas gaiteņos taisa jaunu valdību – premjera amata kandidāts Guntars Krasts katru dienu pavadīja neskaitāmās sarunās ar partiju pārstāvjiem un pretendentiem uz ministru posteņiem. Galvenajos vilcienos jaunā valdība daudz neatšķirsies no iepriekšējās – koalīcijas kodolu veido trīs lielās partijas – Latvijas ceļš, Tēvzemei un Brīvībai / LNNK un Demokrātiskā partija Saimnieks, kuras savā starpā neticami rāmi ir vienojušās par amatiem. Apvainojas un niknojas Latvijas Zemnieku savienība un Nacionālo reformu partija. Zemsaviešiem kremt, ka valdībā netiks ņemta viņu kandidāte kultūras ministra amatam Irēna Folkmane, jo pastāvot aizdomas, ka viņa nebūšot laba reformiste. Par Folkmanes kandidatūras atraidīšanu sašutuši arī sociāldemokrāti, kas te saredz tēvzemiešu atriebību par Folkmanes darbību 5. Saeimas Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijā un drosmi iekļauties Alekseja Vidavska komandā zem LSDSP karoga nesenajās pašvaldību vēlēšanās. Tagad uz kultūras ministra posteni pretendē Nacionālo reformu partijas līderis, līdzšinējais īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās Aleksandrs Kiršteins. Eiropas ministra posteni Krasta plānos ir likvidēt, un pret to visu pagājušo nedēļu karoja Kiršteins. Arī demisionējušais premjers Andris Šķēle ir sacījis, ka šādam postenim jāpaliek. Tomēr te teikšana ir Krastam, un viņš vairs nepiekāpsies. Vēl uz kultūras ministra posteni no LZS izvirzīta Ramona Umblija, bet no DPS – Sandra Paura. Par kultūras ministri visticamāk kļūs Ramona Umblija.
Zemkopības ministrs no Jelgavas
Nu arī jelgavnieki var palepoties, ka viņiem būs savs ministrs valdībā – turklāt ļoti nozīmīgā amatā – Latvijas Zemnieku savienība uz zemkopības ministra posteni izvirzījusi kandidēt Andri Rāviņu, Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāju. Jelgavnieki labi pazīst Rāviņu, un ne vien rajona, bet arī pilsētas iedzīvotāji, kuri iebalsoja viņu arī pilsētas domē. Rāviņš bija arī vienīgais konkurents pret Uldi Ivanu uz kļūšanu par pilsētas mēru – spēku samērs domē gan izrādījās mazliet par labu Ivanam. Taču valsts mērogā viņš pagaidām ir mazpazīstams – nu ir dota iespēja sevi parādīt. Rāviņš solās turpināt iepriekšējā ministra Roberta Dilbas iesāktos darbus un stingri iestāties par lielāku valsts protekcionismu laukiem – jaunās valdības deklarācijas projektā viņš ir ierakstījis apņemšanos, ka likumā paredzētie 3% subsīdiju no valsts budžeta lauksaimniecībai būs.
Lielajā politikā jau darbojas vairāki jelgavnieki – Saeimas deputāti Tomašūns, Grinovskis, Ūbele, Bunkšs, Jelgavā dzimis ir arī Lambergs. Turpmāk darbosies arī Rāviņš.
Šķēle neaiziet pavisam?
Demisionējušais premjers Andris Šķēle gan izteicies, ka viens no viņa svarīgākajiem darbiem nu ir pārstādīt īrisus, tomēr tai pat laikā citi viņa izteikumi rāda, ka viņš negrasās pavisam klusu zust no skatuves. Viņš asi uzstājās pret dažādu izrunāšanos par nerealizējamo valsts budžeta bezdeficītu, iestājās pret īpašu uzdevumu ministra Eiropas savienības lietās likvidēšanu jaunajā valdībā. Viņš gan ir sacījis, ka pievērsīšoties biznesam, bet neizslēdzot iespēju pievērsties politikai. Dažādi mīklaini minējumi klīst apkārt par viņa iespējamo stāšanos Nacionālajā reformu partijā, tāpat – ka Šķēle dibināšot jaunu partiju. Pats Šķēle gan neko konkrētu neatbild, un arī Nacionālo reformu partijas līderis Kiršteins teic, ka neapgalvo droši, ka Šķēle ies pie nacionālreformistiem, bet pēc kāda laika iespējama kāda koalīcija… Viens no svarīgākajiem Nacionālo reformu partijas bastioniem ir Jelgava, jo Kiršteinam, Lambergam, Krastiņam un pārējai politiķu grupai Rīgā un citviet pievienojās lielākā daļa ļoti spēcīgās bijušās LNNK nodaļas ar Aļģimantu Burbu un Uldi Ivanu priekšgalā. Vai Jelgava būs arī Šķēles bastions? Šķēle atšķirībā no Gaiļa, Birkava un Godmaņa aiziet no amata liela atbalstītāju pulka pavadīts. Tāpēc droši vien atgriezīsies…
Jauna valdība – jauni pamatdokumenti
Jaunās valdības kandidāti tikmēr jau raksta jaunu valdības deklarāciju un jaunu koalīcijas līgumu. Vakar ar Andra Šķēles vēlīgu atļauju uz šodienu tika atlikta kārtējā vecās valdības sēde, lai partijas un ministru amatu kandidāti var kārtīgi vienoties par spēles noteikumiem, pēc kādiem turpmāk jādzīvo valdībai. Tāpat kā līdz šim pastāvēs valdību veidojošo frakciju sadarbības padome, kurā vienoties par svarīgākajiem jautājumiem. Tēvzemieši īpaši grib deklarēt dažādas jaunās valdības apņemšanās nacionālos un sociālos jautājumos, zemsavieši atgādina jau pieminētās subsīdijas, saimnieki – solījumus drošības jomā un ekonomikā, bet ceļinieki īpaši prātīgi strādājuši pie ārlietu sadaļas. Deklarācijas teksts ir garāks nekā iepriekšējām valdībām. Protams, jebkura apņemšanās ir tikai apņemšanās un ne visu iespējams realizēt dzīvē. Ne visu iecerēto veica arī Šķēle.
Jaunajā koalīcija līgumā īpaši uzsvērts morāles jautājums – partijas vienojušās, ka par savu izvirzīto kandidātu ministru amatiem atbildīgas būs pašas, nevis visas kopā vai valdības vadītājs. Tas ir kas jauns – būtībā Krasts noņem no sevis atbildību par ministru morāli.
Valdības pamatdokumenti galvenajos vilcienos sakrīt ar iepriekšējās valdības līniju, tomēr niansēs vērojama neliela kursa maiņa – pievērsta lielāka uzmanība sociālām problēmām. Dažviet atlaisti vaļīgāk stingrie Šķēles groži.
