Izlasīju 7. oktobra «Zemgales Ziņās» rakstu «Ko darīt ar tīņa ballīti?».
Izlasīju 7. oktobra «Zemgales Ziņās» rakstu «Ko darīt ar tīņa ballīti?».
Vispirms man radās jautājumi Mārai Jūrmalniecei: vai jūs esat tīņa vecumā? Ja ne, tad cik tādus «tīnīšus» esat izaudzinājusi pati? Vai neesam aizgājuši pārāk tālu ar to visatļaušanu?
Katram cilvēkam ir bērnība, jaunība un brieduma gadi.
Ja jaunietis, bet ne tīnis, ir sasniedzis 18 gadu, viņam ir tiesības apspriesties kopīgi ar vecākiem par dzimšanas dienas rīkošanu (jo nesēdēs pie tukša galda, tas viss – no vecāku kabatiņas). Ja mēs visu atļausim, tad būs kā pašlaik astotajā klasē, kur divas «tīnītes» sēž ar lieliem vēderiņiem. Nu ziniet, ne mammītei, ne tētim, ne mums, vecmāmiņām, tas nepatiks.
Lūk, ir aizskrējusi jau bērnība, zaudēta tiek jaunība, un tas viss 14 gados. Ko «tīnis» darīs tālāk? Savāciet nu, jo pašas to esam gribējušas: visu atļāvām.
Esmu pret visu šo. Esam vecāki, vecmāmiņas, tēvi un vectētiņi. Atļaujiet mums pašiem noteikt, kā savus bērnus, ne «tīnīšus» audzināt.
Lai neizaug mūsu bērni un jaunieši par «tīņiem», kuriem uz pasaules nav nekā svēta. Tiek lauzti soliņi, izsisti baznīcām logi, izrautas somiņas no rokām, utt. (protams, tas neattiecas uz visiem tīņiem). Maz ir to, kuri, būdami viņu barā, aizrādītu: «Paklau, nesmēķē, tev ir tikai deviņi gadi!». Vai arī: «Piecelies, dod vietu vecākam cilvēkam!». Ir pat gadījumi, ka tieši «tīnīši» atņem uz ielas mazāko klašu skolēniem sīknaudu. Tāpēc, mīļās māmiņas un vecmāmiņas, audzināsim savus bērnus tā, lai mums pašām vēlāk nav jāsaņem rūgtie augļi.
Mūsu «brīvajā Latvijā» sarīkot svētkus var turīgākie. Mēs, pieticīgākie, saviem bērniem dosim garīgo maizīti.
Bērns, kurš audzis daudzbērnu ģimenē, nav nekad lutināts, bet dzīve viņam to atalgos desmitkārtīgi. Viņš cienīs sevi un apkārtējos. Neiesim ārā no mājām, ja bērnam sanāk draugi un draudzenes, jo viņiem tovakar būsim vajadzīgi arī mēs.
Man gribētos dzirdēt arī citu vecāku un vecmāmiņu viedokļus.
Omīte, trīs mazbērnu un divu mazmazbērnu vecmāmiņa
