Pagājušās nedēļas nogalē «Zelta tūres» ietvaros Rīgā un Ventspilī fantastiskus koncertus sniedza somu tehnodžeza monstrs multiinstrumentālists Džimijs Tenors.
Pagājušās nedēļas nogalē «Zelta tūres» ietvaros Rīgā un Ventspilī fantastiskus koncertus sniedza somu tehnodžeza monstrs multiinstrumentālists Džimijs Tenors.
Pēc Tenora koncerta noklausīšanās (pareizāk gan būtu teikt – izdzīvošanas) droši varēja teikt, ka kompānijas «No Rest Promotions» rīkotā Džimija Tenora koncerttūre Baltijā vainagosies ar panākumiem gan kompānijai, gan mūziķim.
Jau pasākuma sākumdaļā publikai bija iespēja ļauties dažādiem elektroniskās mūzikas paveidiem, par ko rūpējās igauņu projektu «Uni» un «Pastacas»
dīdžeji, kā arī «No Rest» dīdžejs Team. Kad krietni pēc pusnakts uz skatuves kāpa galvenais vakara personāžs, publika nebeidza paust sajūsmu, liekot domāt, ka esmu «Prāta vētras» vai kādas citas pie mums iecienītas grupas koncertā. Nebūt ne! Džimijs un viņa biedrene – mulate ar īpatnu, zemu balss tembru – viņi bija tikai divi starp neskaitāmiem sintezatoriem, saksofoniem, flautām, grabuļiem un švīkstuļiem. Tad nu arī atklājās, kāpēc šis it kā vienkāršais somu mūziķis un viņa mūzika ieguvusi tik plašu rezonansi. Tik izjustu muzicēšanu dzirdēt gadījies tikai retajam. Likās, ka Tenors katru Padomju Savienībā ražoto sintezatoru taustiņu pazīst kā sevi pašu, pārliecinot klausītājus, ka pat bezjēdzīgi, haotiski ar rokām, muti, degunu, pēcpusi vai kājām radītajām skaņām ir noteikta vieta skaņdarbā. Paralēli sintezatoru spēlei Tenors pamanījās paspēlēt arī flautu un saksofonu. Ne mazāk pārsteidzošas lietas viņš veica arī ar savu balsi, neticami labi tēlojot gan labsajūtas ekstāzi, gan radot šausmu filmu cienīgus skaņu efektus. Likās, ka mūziķis skatuvi izmanto, lai ļautos lietām, ko viņa ziemeļnieciski atturīgais temperaments ikdienā tam liedz. Kaisle, ar kādu Tenors darbojās uz skatuves, apreibināja publiku tik ļoti, ka šķita – tas ir hipnozes seanss.
Tenora vienkāršā un reizē arī savdabīgā personība un kolosālā mūzika bija pulcējusi internacionālu publiku no visām Baltijas valstīm. Varētu pat teikt, ka šis soms bija sarīkojis savdabīgu integrācijas pasākumu, kur visu tautu pārstāvji jutās vienlīdz labi. Par vienprātību liecināja arī publikas neviltotā sajūsma pēc koncerta, kad Tenors, starpspēļu laikā iemalkojis krietni daudz Rīgas šampanieša, devās prom no miniskatuves.
Iesaku Tenora nākamajā Latvijas apmeklējuma laikā noteikti doties uz kādu no viņa koncertiem. Kas zina, varbūt tad arī Jelgavai būs tas gods uzņemt tik augstas klase mākslinieku…
