Jelgavas Domes Autoceļu fonda sabiedriski konsultatīvā padome atskaites informatīvajā sanāksmē analizēja Autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu kopš 1996. gada, kā arī plānoja kopēju stratēģiju turpmākai autoceļu uzlabošanai pilsētā.
Jelgavas Domes Autoceļu fonda sabiedriski konsultatīvā padome atskaites informatīvajā sanāksmē analizēja Autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu kopš 1996. gada, kā arī plānoja kopēju stratēģiju turpmākai autoceļu uzlabošanai pilsētā.
Sanāksmē piedalījās Satiksmes ministrijas, Latvijas Autoceļu departamenta, CSDD un ceļu būvētāju pārstāvji.
Bedrīšu remonts nenodrošina kvalitāti
Kopš 1996. gada Jelgavas pašvaldība mērķtiecīgi strādā, lai iespēju robežās sakārtotu un atjaunotu ielu tīklu. Jelgavas ielas ir specifiskas, jo to pamatos ir kara nopostītās pilsētas drupas un būvgruži. Tādēļ ielas segas pamati nepilda savu uzdevumu – nenodrošina salizturību, neveic drenējošo un izolējošo funkciju, rodas seguma profila deformācijas. Lielai daļai ielu un ceļu ir pilnībā nolietojusies diluma kārta. Tāpat kā citur Latvijā, tas tiek darīts par Autoceļu fonda līdzekļiem.
Iepriekšējos gados daudz līdzekļu un enerģijas tika ieguldīts bedrīšu remontos, kas faktiski nedod vēlamo rezultātu, jo, «lāpot caurumus» sabrukušā segumā, tehnoloģiski nav iespējams nodrošināt kvalitāti. Tādēļ Jelgavas Dome pieņēma stratēģisku lēmumu – ielu remontā uzsvaru likt uz rekonstrukcijas darbiem, nomainot visu ielas segumu un minimāli ieguldot līdzekļus bedrīšu remontā.
Ilgtermiņa ieguldījumu stratēģija attaisnojas
1996. gadā pilnībā tika rekonstruēts Blaumaņa ielas posms, 1998. gadā uzsākta un šogad pabeigta Satiksmes ielas posma seguma un inženierkomunikāciju rekonstrukcija. Šajā vasarā pilnībā ielas segums tika nomainīts Pasta ielai (posmā no Dobeles ielas līdz Raiņa ielai). Plānots vēl šoruden atjaunot segumu Raiņa un Sudrabu Edžus ielās. Jelgavas Domes Pilsētsaimniecības departamenta direktors Aigars Ozols uzskata, ka šāda stratēģija pilnībā attaisnojas, jo, izdarot ilgtermiņa ieguldījumus, līdzekļi tiek izmantoti racionālāk. Piemēram, pagājušajā gadā melnā seguma uzturēšanai pilsētā tika izlietoti 149 tūkstoši latu, no tiem liela daļa tieši bedrīšu remontam, bet jau šajā pavasarī Jelgavas ielas bija kritiskā situācijā un bija vajadzīgs steidzams bedrīšu remonts. Finansiāli līdzvērtīgais lēmums par Pasta, Sudrabu Edžus un Raiņa ielas visa seguma maiņu deva iespēju sakārtot šo vienu no pilsētas svarīgākajām ielām uz ilgāku laiku (5 līdz 6 gadiem).
Ministrija atbalsta jelgavnieku rīcību
Kā atzīst Autosatiksmes departamenta direktors Tālis Straume, jelgavnieki vieni no pirmajiem valstī sapratuši, ka prioritāte dodama lielkompleksa darbiem. Viņš Jelgavas Domes rīcību šajā jautājumā novērtēja par ļoti pareizu, kas veido arī skaidru perspektīvu ceļu sakārtošanai pilsētā. Satiksmes ministrija un Ministru kabinets jau ir atbalstījuši arī jelgavnieku izstrādāto pieteikumu Valsts investīciju programmai (2000. – 2002. g.), lai varētu veikt Driksas un Lielupes tiltu rekonstrukciju. Abi tilti ir kritiskā tehniskā stāvoklī, un bez valsts atbalsta to rekonstrukcija pašvaldībai nav finansiāli iespējama. Ja arī Saeima, apstiprinot 2000. gada budžetu, šajā jautājumā pieņems pozitīvu lēmumu, tad tiltu rekonstrukcijā 2000. gadā tiks ieguldīti 675 tūkstoši latu un 2001. gadā – 958 tūkstoši latu. Šajā projektā ir iekļauta arī Lielās ielas rekonstrukcija posmā no Akadēmijas ielas līdz Kalnciema ceļam (ceļa posms ietver abus tiltus). Tas ir svarīgs tranzīta ceļa posms gan Zemgales, gan Kurzemes reģionam.
Sanāksmes dalībnieki atbalstīja Jelgavas Domes ACF uzsākto ceļu rekonstrukcijas politiku, lai pilsētā varētu pakāpeniski kapitāli atjaunot ielu segumu, kas nākotnē dos iespēju palielināt asfaltēto ielu skaitu.
