«Pagaidām Jelgavas novadā ziņots par 133 balto stārķu ligzdām, bet Ozolnieku novadā par 21 ligzdu,» mūsu iedzīvotāju aktivitāti pašlaik notiekošajā septītajā starptautiskajā balto stārķu ligzdu uzskaitē slavē šī projekta vadītājas asistents Andris Dekants.
Viņš atzīst: «Jūsu novadi var lepoties ar daudzajiem stārķiem, jo tas norāda, ka jums aizvien ir saglabātas labas un auglīgas lauksaimniecības zemes, kurās ir daudz stārķim piemērotas barības. Latgalē tā, piemēram, nav.»
Baltā stārķa ligzdas Latvijā tiek uzskaitītas kopš 1934. gada. Šogad notiek jau 7. starptautiskā ligzdu uzskaite, un tajā iesaistīties var ikviens Latvijas iedzīvotājs. Uzskaites mērķis ir sekot baltā stārķa ligzdojošās populācijas un ligzdošanas sekmju izmaiņām Latvijā, skaidrot to cēloņus, sekot ligzdu novietojuma un pamatu izmaiņām.
Visvairāk Svētes apkaimē
Uzskaites dalībnieki meklē balto stārķu ligzdas, iezīmē tās kartē un aizpilda anketu, reģistrējot ligzdu novietojumu (vai tā atrodas uz staba, ēkas, kokā), pamatu (putna vai cilvēka veidots), apdzīvotību, izaugušo mazuļu skaitu, pēc vēlēšanās arī papildu ziņas: par mazuļu vai pieaugušo putnu bojāeju un tās cēloņiem, ligzdas bojāejas iemesliem, stārķu ierašanās un aizlidošanas datumu. Kā informē projekta organizatori, līdz šim portālā dabasdati.lv/baltiestarki ir ziņots par vairāk nekā 3200 balto stārķu ligzdām, kas ir apmēram 30% no pirms 10 un 20 gadiem zināmo ligzdu skaita.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) organizētajā uzskaitē aktīvi piedalās arī skolas, un šobrīd par visvairāk ligzdu ir ziņojusi Pūres pamatskola – 79 ziņojumi par 74 ligzdām.
Uzskaitei ir pieteikušās arī septiņas Jelgavas novada skolas – Sesavas pamatskola, Kalnciema pagasta, Elejas, Vircavas un Līvbērzes vidusskola, Vilces un Aizupes pamatskola – un viena Ozolnieku novada skola – Teteles pamatskola.
No Jelgavas un Ozolnieku novada visvairāk ziņots par ligzdām Svētes apkārtnē – kopumā četrpadsmit, tāpat saņemta informācija par trīspadsmit ligzdām Jelgavā, desmit Elejas un tikpat Bramberģes apkārtnē.
Pēc A.Dekanta rīcībā esošās informācijas, par daudzām ligzdām abos novados ir ziņojis Ainis Platais – viņš piefiksējis 85 ligzdu esamību visā Latvijā un ziņotāju vidū ir septītais aktīvākais. Tāpat par 27 ligzdām Latvijā ziņojis jelgavnieks Aigars Kalvāns – viņš iesniedzis visvairāk informācijas tieši par ligzdām Jelgavā.
Balto stārķu kļūst vairāk
Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstītā LOB projekta «Sabiedrības iesaistīšana 7. starptautiskajā balto stārķu uzskaitē» vadītāja Māra Janaus izplatītajā informācijā apgalvo: «Pašreizējie novērojumi liecina – šobrīd balto stārķu ligzdu ir vairāk nekā pirms 10 un 20 gadiem, kad tika saskaitītas ap 10 600 apdzīvotu ligzdu. Ligzdu skaita palielināšanās ir arī kā dabas norišu indikators – jo labāk klājas dzīvajai radībai lauku ainavā, jo vairāk ir arī balto stārķu. Lai gan baltais stārķis ir gaļēdājs un ēd visu, kas kustas (sākot no kukaiņiem līdz putnu mazuļiem un pat zaķēniem), nebūtu pārāk jāuztraucas, ka tas izēdīs visas pļavas. Neviena dzīva radība (izņemot cilvēku) neiznīcinās pilnībā savu barības objektu. Tāpat, ja barības kļūst mazāk, samazināsies arī balto stārķu daudzums, kas atkal ļaus palielināties barības objektu daudzumam. Ir īpaši svarīgi sekot līdzi norisēm dabā, lai saprastu, kāds šobrīd ir stāvoklis dabā un kas šos procesus ietekmē, tāpēc aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju piedalīties balto stārķu ligzdu uzskaitē, ziņojot par saviem novērojumiem portālā dabasdati.lv/baltiestarki.»
Speciālisti novērojuši arī to, ka laika gaitā ir mainījušies balto stārķu ligzdu būvēšanas paradumi, jo sākotnēji – pirmās uzskaites laikā 1934. gadā – 80% ligzdu atradās kokos, kur pamatnes būvēšanā stārķim palīdzēja cilvēks. Vēlāk cilvēki ligzdu pamatus izvietoja arvien retāk, tāpēc stārķi apguva alternatīvu ligzdas vietu – elektrības un telefona stabus. 1974. gadā tādu ligzdu bija tikai 1%, bet šobrīd jau ap 70% balto stārķu ligzdu atrodas uz stabiem, pamatā – elektrības.
Ikviens iedzīvotājs ir aicināts iesniegt savus novērojumus par balto stārķu ligzdām portālā dabasdati.lv/baltiestarki. Rudenī tiks apkopoti šā gada rezultāti, kā arī noskaidroti aktīvākie ziņotāji: gan skolas, gan individuālie novērotāji.
Informāciju par stārķu ligzdu vietām un ligzdošanas sekmēm var iesniegt vēl visu jūliju, kamēr stārķēni atradīsies ligzdās. Tas ļaus pētniekiem iegūt noderīgu informāciju par pārmaiņām mūsu stārķu populācijā ilgākā laika periodā un izteikt prognozes par to turpmāko stāvokli.
«Būsim pateicīgi, ja Jelgavas un Ozolnieku novada iedzīvotāji atzīmēs vai informēs mūs par piemājas teritorijā esošajām ligzdām un mazuļu skaitu,» stārķu uzskaitē aicina iesaistīties A.Dekants. ◆
Baltais stārķis (Ciconia ciconia)
Apraksts: Ķermeņa garums 95–110 cm, spārnu izpletums 180–218 cm. Liels putns ar garām kājām, kā arī garu kaklu un knābi. Spalvu tērps balts, izņemot lidspalvas, kas ir melnas. Pieaugušiem putniem kājas un knābis sarkani, jauniem putniem – tumši sarkanbrūni. Lido ar izstieptu kaklu. Tēviņi un mātītes pēc izskata līdzīgi.
Balss: Riesta laikā abiem dzimumiem raksturīga knābja klabināšana. Dažkārt izdod arī šņācošas skaņas.
Biotops: Dažādas lauku ainavas, galvenokārt pļavas un ganības, barojas arī dažādos mitrājos – grāvju, dīķu un upju malās.
Dzīvesveids un uzvedība: Barību iegūst, gan bradājot pa seklu ūdeni, gan staigājot pa sauszemi, nereti seko lauksaimniecības mašīnām (pļaujmašīnām vai arklam), vienkopus sapulcējoties pat vairākiem desmitiem putnu. Barojas ar sīkiem dzīvniekiem – kukaiņiem, zivīm, abiniekiem, rāpuļiem, putnu mazuļiem, grauzējiem, tārpiem, ēd arī maitu. Novērojams arī izgāztuvēs, kur barojas ar cilvēku pārtikas atkritumiem.
Ligzdošanas laikā dzīvo pāros, pēcligzdošanas laikā, kā arī neligzdojoši putni uzturas baros. Piemērotās vietās var ligzdot lielā blīvumā, arī koloniāli. Gājputns, ligzdošanas vietās atgriežas marta beigās–aprīļa sākumā, aizlido septembrī, izņēmuma gadījumos atsevišķi putni var palikt ziemot. Parasti migrē baros, ziemo centrālajā un dienvidu Āfrikā.
Migrācijas laikā nozīmīga koncentrēšanās vērojama pie jūras šaurumiem – Gibraltāra un Bosfora, ko šķērso migrācijas trases. Izvairās no lielu atklātu ūdeņu (Vidusjūras) šķērsošanas, jo virs tiem neveidojas planēšanai nepieciešamās siltā gaisa strāvas.
Ligzda, olas un mazuļi: Ligzdu būvē uz dažādām cilvēku radītām konstrukcijām – ēkām, ūdenstorņiem, elektrības stabiem, kā arī kokos, kur labprāt apmetas uz cilvēku izvietotām ligzdu pamatnēm.
Ligzda tiek būvēta no zariem, ko salasa uz zemes, un, ilggadīgi lietota, tā var sasniegt iespaidīgus izmērus (1,5 m caurmērā un vairāk nekā 1,5 m augstumā). Raksturīga apdzīvotas ligzdas pazīme ir bagātīgs balts kaļķojums uz ligzdas malām un zem tās. Ligzda tiek izklāta ar sausu zāli, dējumā 1–6 netīri baltas olas. Sāk perēt pēc pirmās olas izdēšanas, tādēļ mazuļi, kas izšķiļas pēc 33–34 dienu perēšanas, neizšķiļas vienlaicīgi un var būt ar izteiktām auguma atšķirībām. Nelabvēlīgos apstākļos mazākos un vājākos mazuļus vecāki var izmest no ligzdas (retumis – apēst). Mazuļi ir ligzdguļi un lidotspēju sasniedz aptuveni divu mēnešu vecumā. Gadā viens perējums.
No www.latvijasdaba.lv
