Vasaras izklaides notikumu parāde sit augstu vilni – skaties, uz kuru pusi gribi, notiek maza un liela mēroga izstādes, pasaules un vietēja līmeņa koncerti, sacensības jauniešiem, profesionāļiem un veterāniem, lielu pilsētu un gandrīz nepamanāmu novadu svētki. Tuvojoties brīvdienām, krietni jāpadomā, vai atsaukties uzaicinājumam uz draugu vasaras ballīti, piedalīties uzņēmuma sporta spēlēs vai doties izbraucienā ar laivām. Varbūt apmeklēt kādu no neskaitāmajiem kultūras pasākumiem.
Sestdien mūsu novadā kaimiņš, pie kura parasti pērkam ogas, atsmej, ka brīvdienās tās salasīt nevarēs, galu galā notiekot Tērvetes novada svētki un vispār – kurš gan vakarā nebrauks uz Žagari klausīties «Prāta vētru». Visiem pasākumiem pa vidu, protams, nekur nepazūd ikdienišķie darbiņi: sakārtot māju, nomazgāt traukus, pabarot bērnus, izravēt dobes un nopļaut zāli. Šķiet, vasara iegriezusies īstā karuselī.
Pēc tāda – katru brīvdienu kaut ko darām – ritma svētdien nolēmu – pietiek, šodien nedarīšu neko. Pēc rosīgās vasaras dzīves izbaudīšanas mierīga atpūtas diena ar grāmatu un glāzi auksta baltvīna bija gluži kā atspirdzinoša pelde pēc karstas dienas. Varbūt pie īpašās svētdienas labsajūtas vainojama bija Pītera Meila grāmata «Labu apetīti», kas burtiski acu priekšā uzbur Francijas gastronomiskās izvirtības, liekot saskriet mutē siekalām, pat lasot par ķiplokos apceptām varžu kājiņām un gliemežiem Burgundijas mērcē. Autors ar vieglu humoru un īstu mīlestību apraksta francūžus un viņu kaislīgās attiecības ar ēdienu un vīniem.
Man gan godīgi jāatzīstas – es pievīlu Pīteru Meilu un izdarīju visiem francūžiem kaut ko noteikti pilnīgi prātam neaptveramu – pēc Francijas bagātīgo ēšanas un dzeršanas tradīciju apraksta izlasīšanas kluso un mierīgo svētdienu noslēdzu ar maltīti itāļu gaumē: pagatavoju pastu ar vistas gaļu un cukini, klāt piedzerot austriešu «Gruner veltliner». Sirdsapziņas nomierināšanai (galu galā visu dienu biju lasījusi kārdinošus Francijas delikatešu aprakstus) novēlēju sev «Bon appetit!». ◆
