Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulu no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu, «Ziņām» apstiprināja biedrības «Zemnieku saeima» sabiedrisko attiecību speciāliste Līva Liepniece.
Biedrība «Zemnieku saeima» informē, ka vienotais platību maksājums tādā formātā, kā to lauksaimnieki pazina līdz šim, veidos tikai daļu no kopējiem platību maksājumiem, ko varēs saņemt jaunajā plānošanas periodā. Lai saņemtu visu platību maksājumu, turpmāk būs jāaizpilda zaļināšanas prasības.
Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakse, lai saņemtu platības maksājumus un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājumu samazinās vai neizmaksās vispār.
Saskaņā ar zaļināšanas praksēm lauksaimniekam jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido un/vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgie zālāji. Zaļināšanas maksājumu automātiski saņems bioloģiski saimniekojošas saimniecības, un zaļināšanas prakses neattieksies uz ilggadīgo stādījumu platībām.
Tas, vai, sākot ar 2015. gadu, uz saimniecību attieksies kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību izveides un uzturēšanas prasība, ir atkarīgs no saimniecības aramzemes platības lieluma.
Uz saimniecības kultūraugiem dažādošana attieksies, ja saimniecības aramzemes platība būs vismaz desmit hektāru. Šādā gadījumā būs jānodrošina, ka aramzemē tiek audzēti vismaz divi kultūraugi un galvenā kultūrauga īpatsvars neaizņem vairāk par 75%. Ja saimniecības aramzemes platība pārsniegs 30 hektāru, būs jānodrošina, ka tiek audzēti vismaz trīs kultūraugi un galvenā kultūrauga īpatsvars neaizņem vairāk par 75%, bet divu galveno kultūraugu daļa kopā neaizņem vairāk par 95%.
Par kultūraugu uzskatīs atšķirīgas ģintis pēc botāniskās klasifikācijas. Tas nozīmē, ka, piemēram, kviešus, rudzus, miežus un rapsi uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem. Turklāt ir noteikts, ka arī ziemājus un vasarājus uzskatīs par atšķirīgiem kultūraugiem.
Ekoloģiski nozīmīga platība ir tāda, kurā saimniecības aramzemes platība ir vairāk nekā 15 hektāru, saimniecībai ir jānodrošina ekoloģiski nozīmīga platība lielumā, kas atbilst vismaz 5% no aramzemes platības. Ekoloģiski nozīmīgo platību veidi 2015. gadā būs papuve, platības ar slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem, sētiem tīrsējā, koki grupās un koku/krūmu puduri ar platību līdz 0,3 hektāriem, ražošanā neizmantotas laukmalas, dīķi, aizsargājami ainavas elementi, buferjoslas un zālāju pasējs.
Kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgu platību prasību nepiemēros saimniecībām, kam vairāk nekā puse aramzemes atrodas pagastos, kuros mežu īpatsvars pārsniedz 50% no kopējās zemes platības un mežu un lauksaimniecības zemju attiecība pārsniedz proporciju 3:1.
«Zemnieku saeimā» gan norāda: «Latvijā ir ļoti daudz mazu saimniecību, un tieši tām jaunās prasības ieviest būs vissmagāk. Tām zaļināšanas pasākums izmaksās ļoti dārgi, un ieguvums videi būs ļoti apšaubāms, jo pasākumi ir vairāk piemēroti citām, vecajām, Eiropas valstīm.» ◆
