Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) speciālisti šobrīd strādā īpaši pastiprinātā režīmā, lai nepieļautu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatīšanos dziļāk valstī no šobrīd slimības skartajiem Latgales un Vidzemes reģioniem. Taču ir ļoti daudz risku.
PVD Dienvidzemgales pārvaldes vadītājs Jānis Grosbārdis sarunā ar «Ziņām» norādīja, ka PVD speciālisti jau pirms diviem gadiem uzsāka īpašus pasākumus, lai novērstu toreiz vēl konstatētā klasiskā cūku mēra izplatīšanos Latvijā. Taču jau toreiz tika veikti piesardzības pasākumi, jo ĀCM tolaik tika konstatēts Krievijas teritorijā salīdzinoši netālu no Latvijas robežas.
Būtisks bieds – cilvēks
J.Grosbārdis atgādina, ka ĀCM ir ļoti bīstama infekcijas slimība, ko pārnēsā mežacūkas, tomēr arī cilvēka faktors ir ļoti nopietns risks. Lai gan cilvēkiem šī slimība nav bīstama veselībai, tomēr ikviens no mums var kļūt par šīs infekcijas pārnēsātāju un tādējādi reālu apdraudējumu jebkurā Latvijas reģionā, ja mēs neizturēsimies pietiekami atbildīgi pret piesardzības pasākumiem.
«Mūsu inspektori šobrīd strādā Latgales reģionā. Un ĀCM tālākas izplatīšanās ierobežošanas efektivitāte lielā mērā būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies īstenot visus pasākumus slimības skartajos rajonos,» uzsvēra J.Grosbārdis.
Kā būtisku faktoru cīņai ar ĀCM izplatību speciālists minēja valdības un Saeimas pieņemtos lēmumus par ārkārtas situācijas izsludināšanu šobrīd visvairāk epidēmijas skartajās teritorijās. Tas ļaujot atbildīgajiem speciālistiem brīvi rīkoties, lai iekļūtu saimniecībās un nepieciešamības gadījumā veiktu pārbaudes un epidēmijas novēršanas pasākumus.
J.Grosbārdis atzina, ka tieši cilvēki rada daudz lielākas bažas par iespējamu ĀCM izplatību nekā mežacūkas, jo cilvēki pārvietojas daudz tālāk un ātrāk. Sevišķi tas ir izteikts vasaras ceļojumu laikā, kad cilvēki mēdz iebraukt arī ĀCM skartajās teritorijās un, varbūt pat neapzinādamies risku, var slimību aizvest uz jebkuru Latvijas pusi. Viņš arī aicināja īpaši nopietni apzināties ĀCM risku tiem cilvēkiem, kuri augustā dosies uz Aglonas ikgadējiem Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem. Arī Aglona ir epidēmijas skartajā reģionā, un šajos svētkos tajā ieradīsies cilvēki no visām Latvijas malām, tādēļ «cilvēkiem ļoti nopietni ir jāapzinās, ka, neievērojot piesardzības pasākumus, ĀCM var tikt aiznests uz jebkuru Latvijas pagastu,» norādīja PVD speciālists.
Jābūt atbildīgiem
J.Grosbārdis atturējās prognozēt turpmāko ĀCM attīstības iespējamību un vai slimības skarto reģionu skaits paplašināsies vai tomēr izdosies to ierobežot un apturēt pašreizējā izplatības teritorijā. Vienlaikus viņš norādīja, ka arī pašiem cūku turētājiem ar vislielāko atbildības sajūtu jādara viss, lai nepieļautu epidēmijas tālāku izplatību. Viņš atzina, ka gadījumā, ja konkrētā saimniecībā tiek konstatēta dzīvnieku saslimšana, faktiski visas cūkas tajā jāizkauj. «Ir jāsaprot – ja arī kaut kādā veidā izdodas lopu izārstēt un tas izdzīvo, jebkurā gadījumā šī cūka visu savu dzīvi paliek vīrusa pārnēsātājs. Ar izmēģinājumiem un eksperimentiem tomēr ir jānodarbojas laboratorijās,» pauda J.Grosbārdis, piebilstot, ka pašreiz izšķiroša ir maksimāli ātra rīcība.
Speciālists neizslēdza, ka arī Zemgalē varētu būt kādas mazās saimniecības, kurās tiek turētas cūkas pašpatēriņam un kuras nav reģistrējušas šos lopus oficiālajos reģistros līdzīgi, kā tas novērots arī Latgalē, kas savā ziņā apgrūtina atbildīgo speciālistu operatīvu rīcību ĀCM apkarošanā. «Cilvēkiem ir jāsaprot, ka šo reģistrāciju likums paredz nevis tāpēc, lai kādam apgrūtinātu dzīvi, bet gan tādēļ, lai tieši šādu epidēmiju reizēs mēs varētu operatīvi sazināties ar ikvienu saimniecību un kopīgi novērst iespējamu nelaimi. Pretējā gadījumā tiek zaudēts tik ļoti dārgais laiks. Šeit viss ir atkarīgs no sabiedrības izpratnes par kopējo drošību,» norādīja J.Grosbārdis, piebilstot, ka gadījumā, ja epidēmijas dēļ konkrētajā saimniecībā nāksies cūkas iznīcināt, bet tās nebūs reģistrētas, saimnieki nebūs tiesīgi saņemt kompensāciju. Pēc viņa stāstītā, Zemgalē ir deviņas lielas cūku novietnes, kurās tiek ievēroti ļoti stingri biodrošības pasākumi, tādēļ kopumā par Zemgales reģionu PVD bažu vēl nav. «Katru nedēļu Dienvidzemgales PVD ekipāžas dodas uz Latgali un Vidzemi. Katrā gadījumā mēs nesēžam un negaidām, kamēr epidēmija atnāks uz Zemgali. Mēs kopā ar citiem kolēģiem veicam profilaktiskos pasākumus epidēmijas skartajos reģionos ĀCM ierobežošanai,» stāstīja J.Grosbergs.
Paplašina teritoriju
24. jūlijā Saeima ārkārtas sēdē apstiprināja valdības lēmumu, kas paredz grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā. Ņemot vērā to, ka ĀCM laboratoriski apstiprināts vēl trīs mājas cūku novietnēs ārkārtējās situācijas zonā un ir apstiprināts ĀCM Valkas novada Ērģemes pagastā, izmaiņas rīkojumā paredz paplašināt ārkārtējās situācijas teritoriju, lai būtu iespējams operatīvi veikt visus nepieciešamos pasākumus ĀCM ierobežošanai un apkarošanai.
Lai efektīgi apkarotu ĀCM un nepieļautu tā tālāku izplatīšanos valsts teritorijā, līdz 2014. gada 1. oktobrim ārkārtējā situācija papildus tiek izsludināta visā Rēzeknes un Ludzas novada teritorijā, kā arī Alojas, Mazsalacas, Rūjienas, Naukšēnu, Valkas, Burtnieku, Kocēnu, Beverīnas, Strenču, Priekuļu, Raunas, Smiltenes, Apes, Alūksnes, Viļakas, Balvu, Rugāju, Baltinavas un Kārsavas novadā, kā arī Preiļu novada Pelēču, Preiļu un Aizkalnes pagastā un Riebiņu novada Riebiņu, Rušonas un Silajāņu pagastā. Līdz šim jau ir izsludināta ārkārtēja situācija Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes, Ciblas novadā, Daugavpils novada Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Laucesas, Maļinovas, Naujenes, Salienas, Skrudalienas, Tabores, Vecsalienas un Višķu pagastā.
Tāpat PVD noteicis liegumu cūkgaļas importam no Lietuvas saistībā ar to, ka ĀCM apstiprināts vienā no lielākajām cūku novietnēm Lietuvā, Ignalinas apkārtnē. ◆
