Lai arī studentu dzīve visās dienesta viesnīcās ir līdzīga, tur valdošā kārtība gan mēdz būt atšķirīga. Tāpat kā studentu attieksme pret koplietošanas telpām un savām istabiņām.
Lai arī studentu dzīve visās dienesta viesnīcās ir līdzīga, tur valdošā kārtība gan mēdz būt atšķirīga. Tāpat kā studentu attieksme pret koplietošanas telpām un savām istabiņām.
Būtībā kopmītnēm visām būtu jābūt ļoti līdzīgām, jo noteikumi visiem ir vienādi, bet dzīvē tā nav. Daļēji vēsturiski izveidojušās situācijas dēļ – cita ēka pārdzīvojusi vairāk, cita mazāk –, daļēji arī pārvaldnieku attieksmes dēļ.
Dienesta viesnīcas pārvaldniekam ir tiesības «izmest» no tās studentus, kas posta inventāru, kopmītnēs atrodas alkohola reibumā, traucē pārējiem, kā arī, ja trīs mēnešus nav samaksāta īre. Tāpat noteikumos teikts, ka students bez pārvaldnieka atļaujas savā istabiņā nedrīkst ierīkot elektroiekārtas: radio, televizoru, ledusskapi, datoru u.c. Tās ierīkojot, jānoslēdz līgums par papildu samaksu. Tas, protams, neattiecas uz tiem, kas dzīvo kopmītnēs, kur katrai istabai ir uzstādīts skaitītājs. LLU darbinieki atzīst, ka pašlaik disciplīnas un sakārtotības ziņā vislabākā ir 1. dienesta viesnīca, arī 6.un 8. kopmītne.
Visiem noteikumiem un tiesībām, kas attiecas uz studentiem, kuri dzīvo dienesta viesnīcās, ir jābūt piespraustiem pie ziņojuma dēļa, lai visi tos var izlasīt un nerastos situācijas, ka students kaut ko nav zinājis, bet tiek sodīts.
Studentu pašpārvaldes pārstāvji uzskata, ka kārtība dienesta viesnīcās pat ļoti lielā mērā atkarīga no pārvaldniekiem, īpaši viņus varot vainot par parādu neiekasēšanu. Tiem, kas laikā nemaksā, protams, ir izdevīgi, ja nav stingras disciplīnas, tomēr vajadzīgi visiem vienādi noteikumi, jo zaudējumi tiek segti no tām kopmītnēm, kurās ienākumi ir regulāri. Pagājušajā mācību gadā, lai uzlabotu sadzīves apstākļus kopmītnēs, Studentu pašpārvalde izveidoja komisiju, kas apskatīja un salīdzināja situāciju visās ēkās. Bija gan tādas, kur viss acīmredzami ir nolaists un nav manāmi nekādi uzlabojumi, bet bija arī kārtīgas un tīras dienesta viesnīcas.
Materiālās situācijas uzlabošanai dažās kopmītņu istabiņās jau uzstādīti elektriskie skaitītāji, krasi uzrādot atšķirības patēriņa ziņā: dažs maksā Ls 0,70, dažs – Ls 8 mēnesī. Citās dienesta viesnīcās vēl arvien par elektrību katram jāmaksā Ls 1,50 mēnesī. Tas nozīmē, ka tie, kas dzīvo taupīgi, maksā par tiem, kas ir izšķērdīgi.
Pašu studentu aktivitāte ir izrādījusies palīdzīga, piemēram,
6. dienesta viesnīcā, kur tieši viņi panāca, ka ir aizliegts smēķēt gaiteņos. Par to jāmaksā soda nauda Ls 1.
Viena no lielākajām problēmām kopmītnēs saistās ar kanalizāciju, taču tur lielākoties vainojami paši studenti, kas pamanās podos samest visneiedomājamākās lietas – nereti tiek atrasta meiteņu apakšveļa, reizēm stikla tara un citas lietas. To atrisināt varēs tikai pašu studentu godprātīga attieksme. Tāpat studentus var vainot bieži pamanāmajā milzīgajā nekārtībā virtuvēs, kur papīrgroza vietā ir milzīga kaudze ar atkritumiem. Studenti visbiežāk no savām istabiņām atkritumus aiznes līdz virtuvei, lai tālāk par tiem parūpējas apkopēja, nevis – ārā uz konteineru.
Lai arī kāda būtu sadzīve, studenti nebūt nevēlas īrēt dzīvesvietu citur Jelgavā un nav neapmierināti ar uzturēšanos kopmītnēs. Protams, ir bijuši arī gadījumi, kad studenti pieprasa no darba atbrīvot kādu dežurantu vai pārvaldnieku, kas ietilpst viņu tiesībās. LLU studenti pilnībā atbalsta uzskatu, ka labāka ir stingra kārtība, nevis netīrība visapkārt, taču, viņuprāt, tā būtu jānodrošina pārvaldniekiem. Protams, ne jau, stāvot klāt katram kopmītņu iedzīvotājam, bet gan norādot, ka noteikumus nedrīkst neievērot. Bieži tieši pārvaldnieku neieinteresētības dēļ kopmītnes tiek izdemolētas, un ne vienmēr to izdara tajās dzīvojošie: ja vēlu naktī dienesta viesnīcā tiek ielaisti sveši cilvēki, viņi tur dara ko grib, bet dežurants netraucēti sēž lejā, kā saka studenti, «savā akvārijā».
Jaunieši domā, ka stingrība nepieciešama arī attieksmē pret pašu biedriem, kas dzer un trokšņo. Jānis, arī Jelgavas kopmītņu iemītnieks, saka:
– Viņi ir mūsu draugi, kursa vai grupas biedri, tomēr jārespektē citu kopmītnē dzīvojošo vēlmes. Protams, katrs no mums kādreiz svin dzimšanas dienas vai kādus svētkus, bet ir tādi, kas «dzerstās» caurām naktīm un trokšņo. Domāju, ka šādos gadījumos pārvaldniekam ir jārīkojas stingri, jābrīdina un, ja viss turpinās tāpat, no kopmītnēm «jāmet ārā».
Lai arī dienesta viesnīcas nav gluži kā dzīvokļi pēc eiroremonta, dzīvošana tajās nav sliktākais variants. Turklāt zinātāji, kas bijuši Rīgas kopmītnēs, atzīst, ka Jelgavā situācija ir pat labāka. Pirmais solis uz vēl patīkamāku dzīvi kopmītnēs ir tieši savu pienākumu apzināšanās gan studentiem, gan pārvaldniekiem, dežurantiem un citiem darbiniekiem. Ja katrs izdarīs savu daļu darba, situācija noteikti uzlabosies arī dienesta viesnīcās, kas pagaidām neizceļas ar pašiem labākajiem dzīves apstākļiem, jo ne vienmēr noteicošais ir tieši materiālais stāvoklis.
