Trīs mēnešos, ko zemkopības ministra amatā aizvadījis Aigars Kalvītis, kārtību sākts ieviest vismaz četrās lietās. Tā tika apgalvots, ministram tiekoties ar žurnālistiem.
Trīs mēnešos, ko zemkopības ministra amatā aizvadījis Aigars Kalvītis, kārtību sākts ieviest vismaz četrās lietās. Tā tika apgalvots, ministram tiekoties ar žurnālistiem.
Pirmā – piensaimniecība. Latvijā būs vienotas prasības piena kvalitātei un vienota tās kontroles kārtība. Ministrijas speciālisti ir izstrādājuši jaunus noteikumus par piena kvalitātes vērtēšanu, kas nosaka sadalītu atbildību piena ieguves un pārstrādes dažādos posmos. Tā, ražotājs ir atbildīgs par piena kvalitāti no kūts līdz savas sētas vārtiem, tas ir, slaukšanas un dzesēšanas laikā. Pienotavai savukārt atbildība par kvalitāti jāuzņemas piena savākšanas, pārvadāšanas un pārstrādāšanas laikā. Ministra Aigara Kalvīša vārdiem runājot, kvalitāte tiks uzlabota pakāpeniski un dienā, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, piens būs tieši tik labs, kādu to prasa ES standarti.
Ministrija, nenosakot piena iepirkuma cenas, patur tiesības regulēt samaksas sistēmu. Turpmāk gaidāms, ka par augstākās kvalitātes pienu tā ražotājs saņems par vismaz 25 procentiem lielāku samaksu nekā par 1. šķiras pienu. Savukārt 2. šķiras piena ražotājs par litru saņems vismaz par 15 procentiem zemāku samaksu nekā 1. šķiras «autors».
Kvalitātes noteikšanas procesu datorizācija un stingra kontrole nepieļaus iepriekšējo praksi: ziemā, kad piena trūka, viss bija labs; vasarā, kad piena pārpārēm, viss bija slikts.
Par otro lietu, pie kuras sakārtošanas nopietni ķērušies Zemkopības ministrijas speciālisti, Aigars Kalvītis nosauca cukura ražošanu un realizāciju. Par Jēkabpili – skaidrs: fabrika ir ciet, un biešu audzētāji jau saņem kompensācijas. Viņi sūdzas vienīgi par to, ka kaimiņš par neravētu un nerušinātu biešu lauku saņem tieši tikpat, cik tas, kurš zemē iestrādā branga sivēna lieluma cukurbietes. Biešu iearēji ieguvēji ir arī tajā ziņā, ka necieš no šogad tik ļoti izplatītās un postošās biešu serdes puves. Tā iztrūkties likusi ne vienam vien zemgalietim.
Bet cukura ražotāji kopumā ieguvuši ar stingras kārtības un kontroles noteikšanu cukura importā. Ievešanas atļaujas netiek dotas pat pārstrādātājiem, kuri nevar uzrādīt eksportējamo produktu.
– Mēs spēsim sakārtot cukura tirgu! – apgalvoja zemkopības ministrs, arī turpmāk solīdams nemētāties ar importa licencēm, kā to vieglprātīgi darījis viņa priekšgājējs.
Bet tam, ka solījumi nav tukši, liek ticēt tabula. Tajā redzams, ka augustā (beidzot!) cukura pārdots vairāk nekā pērn tajā pašā laikā.
Trešā lieta – graudi. Ražas novākšanas laikā nav izsniegta neviena licence graudu ievešanai no ārzemēm. Tā neesot bijis kopš neatminamiem laikiem. Zemkopības ministrs uzskata, ka pārtikas kviešu mums vajadzētu pietikt pašiem, nedaudz vajadzēs ievest rudzus. Katastrofāla situācija veidojas ar lopbarību, jo mieži karstajā vasarā nav padevušies, tādēļ drīz vajadzēs dot atļaujas lopbarības importam.
Valsts intervence sāksies 1. novembrī, un plānots iepirkt 20 tūkstošu tonnu pārtikas kviešu. Rudzu piedāvājuma pašlaik nav, un iespējams, ka tos zemnieki ir jau pārdevuši pārstrādātājiem.
Ceturtā lieta – cūkgaļas ražošana un realizācija. Kopš jūnija, kad tika ieviesti iekšējā tirgus aizsardzības pagaidu noteikumi (70 procentu muitas papildtarifs), cūkgaļas imports samazinājies vismaz trīskārt: no janvāra līdz 1. jūnijam mēnesī caurmērā Latvijā ievestas 592 tonnas cūkgaļas, jūnijā – vairs tikai 145, jūlijā – 185, augustā – 156, bet septembrī – 84 tonnas. No 55 santīmiem par kilogramu jūnijā līdz 67 santīmiem augustā palielinājusies cūkgaļas iepirkuma cena. Līdzšinējā cūkgaļas kilograma pašizmaksa, pēc Zemkopības ministrijas datiem, esot 60 santīmu, un Aigars Kalvītis uzskata, ka nu jau cūkaudzētāji var rēķināties ar nākotni.
Tās ir sliedes pašmāju lauksaimniecības stiprināšanai un acīmredzot arī attīstībai, ko sācis iezīmēt Aigars Kalvītis, gandrīz trīs mēnešus likdams lietā ministra varu. Zemniekus par kārtību sūdzamies viņš neesot dzirdējis.
