Nu jau arī Latvijā vējš atnes vārdus par kaušanu, izkaušanu, karantīnu, aizliegtu zonu un tamlīdzīgām lietām. Un tas viss ir saistīts ar cūku mēra vīrusa parādīšanos cūkkopības vietās.
Gandrīz panika un varbūt arī panika ne vienam vien cūku audzētājam, nopietnā grimasē savilktas sejas, domājot par visu to jezgu ap slimajām un vēl nesaslimušajām cūkām, kad nav īsta varianta, ko iesākt ar šo sērgu, kad nezinām, no kuras puses vēji pūtīs.
Ne tikai cilvēkiem, bet visām dzīvām radībām laiku pa laikam vērojama kādu vīrusu parādīšanās, slimību uzliesmojumi – epidēmijas. Reizēm tās it kā pazūd pašas no sevis, citās reizēs situāciju glābj zinoši veterinārārsti, saprātīgi lopkopji. Iemesli ir dažādi gan nepatikšanu sākumam, gan arī nepatikšanu izbeigšanās posmam.
Gribētos jautāt – ar ko barojat cūkas? Sevišķi daudzskaitlīgās fermās. Pilnīgi pareizi – sliktu barību neviens necenšas dot. Taču zināmā veidā – vienveidība. Dabā ir viss nepieciešamais, lai dzīvnieki prastu ar savu intuīciju atrast savai barībai tieši to, ko vajag. Un tieši to ēst kopā ar pārējo, lai savu ķermeni pasargātu no nejauši sastaptiem vīrusiem. Ja dzīvnieka ķermenī ir tas, kas nonāvē dažādus vīrusus, tad, ir vai nav tāds cūku mēris, ne viena vien cūka paliks sveika un vesela, jo, lūk, šai tiek dots tas, kas tieši ir vajadzīgs.
Jādomā un esmu pārliecināts, ka ikviens savu cūku baro pēc labākās sirdsapziņas. Un tomēr acīmredzot netiek dots tas, kas būtu reizēm vajadzīgs. Zināma vienveidība ir cūku barošanas sistēmā.
Zoologi! Veterinārie ārsti! Palauziet galvas, kas varētu būt tas, ko vēl nepieciešams pievienot cūkām silēs, lai tās varētu ne tikai no cūku mēra izsargāties, bet būtu imūnas pret ne vienu vien slimību katrā cūku aizgaldā un novietnē.
Vēlreiz gribu teikt, ka visur cūkas tiek barotas labi, bet pietrūkst kaut kā, kas varētu būt labs ierocis cīņā pret šo sērgu un citām slimībām. ◆
