Satiksmes ielā dzīvžoga dēļ piektdien, 25. jūlijā, izcēlās kaimiņu konflikts. Kā «Ziņām» izdevās noskaidrot no abām iesaistītajām pusēm, konflikta cēlonis ir sēta, kas apstādīta ar vīteņaugiem. Tie aug ļoti ātri un, ja netiek regulāri apgriezti, veido biezu lapotni.
Dzīvžoga saknes atrodas Anitas Veronikas Grigorjevas mājas sētas pusē, savukārt vīteņaugi iestiepjas kaimiņu teritorijā, apņemot arī pie sētas uzceltā šķūnīša jumtu. A.Grigorjeva izsauca policiju, jo kaimiņš no šķūnīša vīteņaugu stīgas metis atpakaļ viņas teritorijā. Kā pastāstīja A.Grigorjeva, viņa gan būtu nogriezusi stīgas, ja netraucētu kaimiņu šķūnīša jumts. Nevarot ātri izdarīt to, kas nav darīts gadiem.
Vīteņaugi paliks
Konfliktam esot arī otra puse – kaimiņš gribot likt jaunu sētu, lai nebūtu redzama viņu teritorija, vienlaikus nebūšot arī problēmu ar vīteņaugiem. A.Grigorjeva teic, ka pašreizējā koka sēta, kas atrodas viņas pusē, ir stabila, nav nopuvusi un nav arī lēta. Ja kaimiņš gribot, lai savas drāšu sētas vietā blakus liekot jaunu, bet vīteņaugu sēta A.Grigorjevas pusē palikšot.
Negrib griezt stīgas
Kaimiņu mājās satiekam tikai Danuti Jaseļoņeņi, kura pastāstīja, ka konflikts sācies tādēļ, ka kaimiņiene neapgriež vīteņaugus un tie aug brīvi, iestiepjoties arī viņas dārza teritorijā. Agrāk viss bijis kārtībā, šis esot kaimiņu pirmais konflikts, kas izcēlies, jo apnicis tik daudzus gadus griezt stīgas. Turklāt neesot arī, kur tās likt, jo sadzīves atkritumu izvedēji tās neņem. Pirms apmēram pieciem gadiem iestādīti, nu vīteņaugi esot izpletušies tā, ka apaudzis arī šķūnītis žoga tuvumā. Pēc D.Jaseļoņeņes domām, viņas pienākums neesot tos apgriezt, tāpēc kaimiņiene varot nākt viņas dārzā un to darīt. Pret sētu iebildumu neesot, galvenais, lai A.Grigorjeva tiekot galā ar vīteņaugiem, kas stiepjas pretī saulei D.Jaseļoņeņes pagalmā. Sarunā iesaistījās arī blakus mājas kaimiņi, kuri veiksmīgi atrisinājuši situāciju ar tiem pašiem vīteņaugiem. Saimniece esot pacietīgi griezusi stīgas, lai tās nelīstu viņas dārzā. Kad uzcelta jauna sēta, izgriezuši un izrakuši vīteņaugus, un neviens neko neesot teicis. Pēc kunga domām, zaļi noaugusi sēta izskatās skaisti, taču kādam var arī nepatikt.
A.Grigorjeva jau esot atradusi cilvēku, kurš palīdzēs apgriezt vīteņaugus, tas tiks darīts tieši virs sētas. Pēc viņas vārdiem, regulāri apcērpot dzīvžogu, nebūtu nekādu problēmu. Turklāt tad arī neveidojoties lielas nogriezto zaru kaudzes.
Var vērsties tiesā
Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas vecākā inspektore Daiga Antonova informēja, ka Jelgavas pilsētas saistošo noteikumu Nr. 09-11 «Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi» 62. punkts nosaka – «žogus starp blakus esošiem nekustamajiem īpašumiem savrupmāju apbūves un vasarnīcu (dārza māju) teritorijās ierīko pa zemesgabala robežu. Tie jāizbūvē un jāuztur kārtībā, īpašniekiem savstarpēji vienojoties». Savukārt 64. punkts paredz, ka maksimālais žoga augstums var būt 1,5 metri no zemes. Tā kā šajā gadījumā katram kaimiņam ir savs žogs, neapmierinātajai pusei esot tiesības vērsties tiesā ar prasību to sakopt. D.Antonova neatceras, ka Jelgavā būtu bijuši līdzīgi kaimiņu strīdi, šis esot pirmais gadījums. ◆
