Šodien fotoaparāts vai mobilais tālrunis ar iebūvētu kameru bildēšanai ir neatņemama sastāvdaļa lielākos vai mazākos izbraucienos. Nevar taču paredzēt, ko ieraudzīsim un piedzīvosim, tāpēc tas ir kā garants, ka noķertais mirklis būs piefiksēts. Bildes vienmēr noder saimniecībā. Ar tām var dižoties, dalīties sajūsmā, rādīt kā pierādījumu. Var teikt, ka tās ir trofejas, kas pārnestas mājās un ar gandarījumu noliktas apskatei.
Māksliniekiem, dodoties plenērā, kur vienmēr tiek atrasts kaut kas no jauna, šie rīki nav vajadzīgi. Viņu apkārtnes fiksēšanas aparāts vienmēr ir līdzi, tas ir iebūvēts kaut kur autora apziņā. Viņu trofejas ir fiksētais uz audekla vai skiču papīra.
Vasara māksliniekiem ir plenēru laiks. Un, tam beidzoties, mājās tiek pārvesti vieglāki vai smagāki darbi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. 17 mākslinieku no Jelgavas Mākslinieku biedrības jūlija vidū baudīja labu radošā darba nedēļu Spārē. Spāre ir Kurzemē, kur mīt ļoti vitālas sievas, kas prot visus lauku darbus un nepagurušas rūpējās par mākslinieku vēdera priekiem un mājas sajūtu. Tur varētu būt viens no Latvijas laukos skaistākajiem dārziem, kur katru puķi aprūpē Ruta. Dārza saimniece labprāt pacieta starp puķēm ielīdušos, no saules svelmes paslēpušos māksliniekus, kas atkal un atkal līda uz dārza pusi uzgleznot pa audeklam. Spārē ir saprotoši mazdārziņu saimnieki, kas atļauj sēdēt starp dobēm diļļu ziedu zīmētājiem. Tur tāpat kā citur, kur ir lieli meži, vietējie iedzīvotāji katru dienu dodas kā uz darbu mežā lasīt ogas. Riteņbraucēji un kājāmgājēji ar lieliem spaiņiem un groziem bija ikdienā sastaptie pretimbraucēji un pretimnācēji. Spārē varētu būt viens no Latvijas skaistākajiem ezeriem, kur iespējams peldēties starp ūdensrozēm un kas karstajos pusdienlaikos uzzied dzelteniem ūdensrožu ziediem kā dzeltena pļava. Tur katrs sastaptais sveicina pirmais un bieži sāk sarunu par to, vai ezerā ūdens silts, vai prasa atļauju ielūkoties mākslinieka darāmajā darbā. Pozitīvisma deva ir katrā no darbiem, kas atvests no Kurzemes puses – Spāres. Nedēļas laikā nedzirdējām, nelasījām sliktas ziņas. Kaut gan tās visapkārt riņķoja.
Jau otro reizi pārliecinājos, ka grafiķes Kates Seržānes (dzīvojām Spāres muižas vienā istabā) pavadonis ir, kā viņa pati saka, «fotoalbums», melns bloknots, kur ar zīmuli vai ogli tiek «nofotografēts» kāds spilgts mirklis. To ir interesanti pārlapot, jo pie katras skices ir datums, vietas nosaukums vai kāds cits komentārs.
Tā gūtais plenērā nonāk pie skatītāja. Kaut nedaudz, bet no katra autora pa drusciņai no plenēra Spārē varēs redzēt izstādē vasaras beigās kādā no Jelgavas izstāžu zālītēm. Skatītājam tikai jāgrib saņemt pozitīvisma devu, aizejot darbus apskatīties. ◆
