Vietējie audzētāji vēl nav gatavi komentēt iespējamo masveida produkcijas ieplūšanu no Polijas.
Krievijas noteiktais Polijas dārzeņu importa aizliegums Latvijas ražotājiem nozīmē jau tā sīvās konkurences saasināšanos, savukārt pircēji varēs rēķināties ar cenu kritumu, bet vienlaikus ar apšaubāmas kvalitātes produkcijas masveida ieplūšanu Latvijas tirgū, biznesa portālam «Nozare.lv» atzīst uzrunātie eksperti. Mūsu novadu dārzeņu audzētāji pagaidām atturas komentēt izskanējušo vēsti.
«Tas viss ir «politisks vīruss» un atgādina situāciju pirms dažiem gadiem, kad it kā e-coli baktērijas dēļ Krievija uz laiku slēdza tirgu. Ražotājiem būs slikti, jo Polijas dārzeņu un augļu apjomi ir grandiozi un tas viss tiks «pārsviests» daļēji uz Baltijas valstīm, konkurence būs vēl asāka nekā līdz šim,» stāstījis SIA «Mārupes siltumnīcas» vadītājs Jānis Bērziņš.
Lielāka konkurence, zemākas cenas
LLU Lauksaimniecības fakultātes asociētais profesors Mintauts Āboliņš atzīst: «Polijas dārzeņu un augļu produkcija arī pašlaik ietekmē Latvijas audzētāju cenas, liekot mūsu saražoto tirgot lētāk. Ja tā tiks ievesta vēl vairāk, visticamāk, arī mūsējiem būs cenas attiecīgi jāpazemina.»
Eksperti paredz, ka prognozējamais dārzeņu pieplūdums nozīmēs mazākas to cenas, tomēr pircējiem jārēķinās arī ar citu problēmu, kas saistās ar Ukrainas produkcijas gaidāmo ienākšanu Latvijas tirgū. «Eiropa ir atvērusi durvis Ukrainas dārzeņiem. Tomēr, ņemot vērā, ka Ukrainā ir gluži citas prasības kāpostu, sīpolu un citu dārzeņu audzēšanā, kā arī pavisam citas atļauto pesticīdu devas, varam rēķināties ar attiecīgas kvalitātes preces ienākšanu tirgū. Turklāt skaidrs, ka Ukrainā izaudzētais vairumā gadījumu tiks uzdots par Polijas ražojumu, līdz ar to mūsu patērētājiem paveras liela varbūtība, pašiem nezinot, iegādāties ģenētiski modificētu vai ķīmijas bagātu produkciju. Viss būs atkarīgs no veikalu nostājas šajā jautājumā,» paredz J.Bērziņš.
Latvijas produkcija labāka
M.Āboliņš gan teic, ka īsti nav pamata uzskatīt, ka Ukrainas produkcija būtu krasi nekvalitatīvāka par Latvijā audzēto. «Tomēr no pieredzes un paša redzētā, piemēram, augļudārzos Polijā, zinu, ka viņi tiešām augļus miglo daudz vairāk nekā Latvijā,» secina M.Āboliņš. Viņš skaidro, ka Latvijas produkcija tomēr esot labāka, jo Polija atrodas vairāk dienvidos, līdz ar to tur ir siltāki laikapstākļi un vairāk kaitēkļu un izaudzētā produkcija ir kopumā neveselīgāka.
Arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe norāda, ka lielākais risks Polijas dārzeņu pieplūdumā ir tas, ka no veikaliem varētu tikt izspiesta vietējā produkcija.
«Dārzeņi jāpārdod ātri, bet poļi ļoti labi māk tirgoties. Tas nozīmē, ka tiks atrasts abām pusēm labākais risinājums un apmierinātas būs gan veikalu ķēdes, gan piegādātāji. Diemžēl pastāv liels risks, ka visa iznākumā no veikaliem tiks izspiesti vietējie ražotāji, kuriem augošā pašizmaksa jau tā ar grūtībām ļauj konkurēt ar lētāko masveida preci no Polijas,» portālam «Nozare.lv» atzīst I.Gulbe.
Krievija ir lielākais eksporta tirgus ES audzētajiem dārzeņiem, Eiropas valstīm gadā uz Krieviju importējot 1,1 miljonu tonnu dārzeņu vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtībā.
Kā ziņots, Krievija trešdien aizliegusi augļu un dārzeņu importu no Polijas. «Mēs būtībā runājam par visiem dārzeņiem un augļiem – āboliem, bumbieriem, cidonijām, ķiršiem, kāpostiem,» ziņu aģentūrai AFP norādīja Krievijas Federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta («Rosseļhoznadzor») vadītāja palīgs Aleksejs Aleksejenko.
«Rosseļhoznadzor» paziņojumā teikts, ka Krievija 2013. gadā vien fiksējusi 916 Polijas kompāniju pārkāpumus attiecībā uz fitosanitāro dokumentu starptautiskajām prasībām. Dienests apgalvo, ka Polijas dārzeņi un augļi bieži ir piesārņoti un satur pārmērīgi daudz pesticīdu un nitrātu.
ES un ASV otrdien nolēma piemērot papildu sankcijas pret Krievijas enerģētikas, ieroču rūpniecības un finanšu nozarēm. ◆
