«AvanTūristi» laisku sauļošanos «bīčā» aizstāj ar piedzīvojumu meklējumiem.
Sērfot Atlantijas okeānā, kāpt Ziemeļāfrikas augstākajā virsotnē, kamieļu mugurās iekarot Sahāras tuksnesi, divarpus kilometru peldēt pa alām jeb Āfrikas garāko pazemes upi, izzināt senās pilsētas, meklēt minerālus un fosilijas – to jau divus gadus Āfrikā piedāvā piedzīvojumu kompānija «AvanTūristi», ko vada jelgavnieks Edgars Ivanovs. Beidzamos divus gadus atvaļinājumos Latvijā un Jelgavā Edgars uzturējies tikai apmēram mēnesi. Dzīvojot Marokā un tur vadot tūristu grupas, viņam Latvijas un Jelgavas netrūkstot nemaz. Tas gan varbūt esot tikai pagaidām, jo savos 28 gados Edgars jau ir apzinājies to, ka ar laiku cilvēkā kaut kas mainās.
Skolas gados Jelgavā Edgars labi mācījās matemātiku un eksaktos priekšmetus, brauca uz krievu valodas olimpiādēm. Tiesa, pamatskolas beigās viņam bijusi uzvedības krīze, kad viņš skolā bija kļuvis sliktais un vainīgais (nereti arī nepelnīti). Taču to izdevās pārvarēt, nomainot skolu – vidusskolā pārejot uz Rīgas Valsts 1. ģimnāziju.
Ar lielu dūšu no mazām dienām
No bērnības deviņdesmito gadu sākuma Jelgavā Edgaram atmiņā palicis kāds piedzīvojums turpat pie mājām Ganību ielas rajonā. Reiz, daudzdzīvokļu namu masīvā pastaigājoties ar tēva draugu, zēns nonāca Jelgavas lidlaukā. Tur tobrīd nesteidzīgi darbojās deltaplānu būvētājs un pieredzējušais to vadīšanas instruktors Nikolajs Spirins. Pēkšņi viņš piedāvāja otrklasniekam pacelties gaisā ar deltaplānu. Zēns tūlīt teica: «Jā!» Apjukušais tēva draugs, kurš bija vecpuisis un no bērniem maz ko saprata, neiebilda. Pēc maza brīža klusas sajūsmas pilnais zēns uz savu dzimto pilsētu paskatījās no 150 metru augstuma. Vienīgā bēda, ka nebija līdzi fotoaparāta. Ne mājās, ne arī klasesbiedri jau tā pa īstam neticēja, ka notikušais bija īstenība.
Ar labu diplomu nepietiek
Mācoties vidusskolā, Edgars divatā ar draugu devās savā pirmajā piedzīvojumu ceļojumā. Nopirkuši lēto aviobiļeti, viņi nokļuva Vācijā un pēc tam dažādos veidos, ieskaitot «stopēšanu» un pārgājienus kājām, atgriezās mājās. Naktis ceļotāji pārlaida «zem zvaigznēm» mugursomā līdzpaņemtajā guļammaisā. «Aprīlī vairs nebija ļoti auksts – nekas ekstrēms,» atceras Edgars. Mērķis toreiz bijis ļoti vienkāršs: aizbraukt kaut kur tālāk, meklēt kā latviešu pasakā kaut ko, nezin ko un beigu beigās atgriezties mājās. Ceļā visādu notikumu netrūka. «Ar piedzīvojumiem ir ļoti interesanti. Tie parasti nāk no tās puses, kur to vismazāk gaidi,» saka Edgars.
Kopš skolas gadiem viņš ir trenējis savu izturību, piedalījies Latvijā rīkotajos masu skrējienos un bieži vien uz mācībām Rīgā no Jelgavas braucis ar velosipēdu.
Pabeidzot ģimnāziju, puisim skolotāji un vecāki ieteica stāties Rīgas Ekonomikas augstskolā. Pašam viņam tolaik neesot bijis ne mazākās skaidrības, kas viņš vēlētos būt nākotnē. Sabiedrībā vēl aizvien pastāv uzskats – ja tu esi pabeidzis vienu no prestižākajām augstskolām ar zviedru kapitālu, tad jau tev dzīvē viss būs labi. Vairākpakāpju iestājeksāmenos jauneklim punktu nedaudz pietrūka. Taču viņš ieguva inženierzinātņu bakalaura grādu Rīgas Tehniskajā universitātē, tostarp gadu nostudēja Vācijā. Jaunais inženieris varēja atrast darbu enerģētiķa specialitātē, tomēr Edgars to nedarīja.
Paklājs mammai
Pārdomājot Eiropā redzēto velosatiksmi, puisim bija doma Rīgā ierīkot velonomas punktu. Viņš pat Vācijā bija nopircis veselu konteineru ar lietotiem velosipēdiem. Taču 2009. gadā tā lieta vēl neaizgāja. Strādājot dažādus darbus, Edgars turpināja ceļot. Viņš ir bijis vairāk nekā piecdesmit valstīs, pusotru gadu mācījies ķīniešu valodu, ko tomēr nolicis malā, jo «viens cilvēks biznesā nevar zināt un darīt visu». Par to, ko viņš darīs pēc gadiem pieciem vai desmit, Edgars ar jaunības maksimālismu spriež: «Es nezinu, ko nozīmē vārds «karjera». Šķiet, tas ir stereotips, pēc kura vadās daudzi. Īstā piedzīvojumu pilnā un interesantā dzīve sākas, kad tu aizej tur, nezin kur.» Runājot par konkrētākām lietām, Edgars domā, ka vismaz minētajā laika nogrieznī darīs to pašu. «Manas vērtības ir veselība un ģimene, ar kuru ceļot pa vēl nebijušām vietām. Neko citu es pagaidām savā dzīvē neredzu,» saka Edgars.
Svarīgs pasākums «AvanTūristiem» pagājušajā nedēļā bija reklāmas filmas «Marokenrols» izrāde Rīgas vecākajā kinoteātrī «Splendid palace». Kaut arī filma, kas stāsta par 2000 kilometru garu un divu nedēļu ilgu Marokas apceļošanu, ir amatierdarbs (to veidojis liepājnieks Roberts Vītols), skatītāju zāle ar balkonu bija piepildīta ar jauniem cilvēkiem, kuri optimistiski staroja, aplaudēja un vai nu bija bijuši, vai taisījās braukt uz Āfriku. Pasākuma beigās, izspēlējot balvas, galvenā – izģērēta marokāņu kazas āda – tika mazam puisītim, kurš sadūšojās kāpt uz skatuves, jo tāds mīksts paklājs labi noderētu viņa mammai.
Tuksnesī nemeklē tualeti
Varēja manīt, ka jauniešus piesaista «AvanTūristu» ideja un stils, par kuru Edgars pats raksta: «Šis piedzīvojums pavisam noteikti nav domāts pīkstuļiem un čīkstuļiem, kā arī mūžīgā komforta cilvēkiem. Ja esi tāds, padomā trīs reizes, vai tev tiešām vajag piedalīties! Šis ir brauciens tiem, kas spēj izbaudīt dzīvi arī tad, ja trīs dienas nav būts dušā, tiem, kas spēj nezaudēt cieņu pret komandas biedriem arī tad, ja nedabū kārtīgu astoņu stundu miegu savā tīrajā un smaržīgajā gultā, tiem, kas spēj smaidīt un būt priecīgi arī tad, kad ierasto piecu pilnvērtīgo maltīšu vietā ir apēsti vien pieci apelsīni, tiem, kuriem komandas intereses ir svarīgākas par savām vēlmēm un iegribām. Iespējams, būs karsti, iespējams – auksti. Iespējams, kaut kas nepatiks un kaitinās. Iespējams, salūzīs mašīna un nāksies mainīt piedzīvojuma plānu un maršrutu. Iespējams ir pilnīgi viss, tā ir Āfrika, un mēs dodamies meklēt piedzīvojumus. Kopā! Ja neesi sūdabrālis – esi laipni lūgts bariņā izbaudīt savas dzīves labāko piedzīvojumu! Ja esi, ko lai saka – noēdīsim tevi Marokā dzīvu.»
Viens no «Marokenrola» Jelgavas Valsts ģimnāzijas absolvents Mārcis Krištopāns, kurš strādā par finansistu nekustamo īpašumu uzņēmumā, par Marokā pavadītajām divām nedēļām saka – vecos mersedesos braucot pa tuksnesi, kāpjot kalnos, kur pietrūkst elpas un lecot no klints okeānā, viņš atvaļinājumu pavadījis lieliski. Tas esot nesalīdzināmi ar gozēšanos kādā pludmalē.
Savukārt Edgars spriež, ka ar Maroku vien viņu piedāvājumā nepietiks. Viņaprāt, pasaule ir pārāk skaista, lai pārlieku koncentrētos uz vienu vietu. Tādēļ šoruden piedzīvojumi tiks turpināti arī Vjetnamā. Domājot par to, kas notiek Latvijā, Edgars saka – viņam nav viedokļa. Vēl viņam ir laiks, kad gribas redzēt un parādīt citiem pasauli, kas ir pārāk skaista, lai to neapskatītu. ◆
