Pirmdien Jelgavas rajona padomē ar cerībām tika gaidīta novada pašvaldību vadītāju tikšanās ar Saeimas deputātiem.
Pirmdien Jelgavas rajona padomē ar cerībām tika gaidīta novada pašvaldību vadītāju tikšanās ar Saeimas deputātiem. To organizēja Andris Tomašūns. Bija paredzēts runāt par valsts budžeta projektu nākamajam gadam.
Uz tikšanos ieradās septiņu Jelgavas rajona pagastu padomju priekšsēdētāji, Dobeles domes priekšsēdētājs un Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks. Diemžēl Saeimu pārstāvēja tikai viens no zemgaliešu ievēlētajiem deputātiem – Andris Tomašūns.
Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietniece un konsultante Pašvaldību savienībā Irēna Škutāne ar skaitļiem pierādīja, ka pašvaldības jaunā budžeta projektā ir «apdalītas» ne pa jokam, turklāt daudzās jomās. Viņa arī vaicāja, kā Saeimas deputāti domā ko vērst par labu šajā ziņā, ņemot vērā pašvaldību priekšlikumus, ja, pēc neoficiālas informācijas, Valsts prezidents un Ministru prezidents jau it kā vienojušies, ka iesniegtais budžeta projekts ir jāpieņem. Andris Tomašūns piekrita, ka pirmajā lasījumā budžeta projektu acīmredzot pieņems, taču turpmākajos lasījumos korekcijas vēl esot iespējamas. Tikai pašvaldībām jāvienojas par konkrētiem priekšlikumiem. Viena lieta gan esot jāielāgo, proti, ja kādā jomā paredz finansējuma palielinājumu, tad jānorāda, kurā jomā tas samazināms. Vilces pagasta padomes priekšsēdētājs Daumants Olte, lūkojoties valsts budžeta projektā, nosauca skaitļus, kas rāda ievērojamu finansējuma palielinājumu Valsts kancelejai, Saeimai un citām augstākajām valsts pārvaldes institūcijām. Viņš pauda pārliecību, ka bezdeficīta budžets sasniegts uz pašvaldību, tātad vienkāršo cilvēku, iztikšanas līdzekļu samazinājuma pamata. Viņš arī neatcerējās gadījumu, kad, plānojot pašvaldību budžeta daļu, kaut reizi būtu ņemta vērā prognozējamā inflācija valstī. Pēc pirmā pusgada Jelgavas rajonā vien pašvaldības gan savstarpējos norēķinos, gan attiecībās ar pakalpojumu sniedzējiem bija nonākušas apmēram pusmiljonu latu liela parāda jūgā. Prognozes rāda, ka līdz gada beigām šī summa varētu pat dubultoties. Ņemot vērā, ka tiešās vēlēšanās vēlētās rajona padomes jau šogad tiek likvidētas, Dobeles rajona padomes priekšsēdētājs Agris Krūmiņš norādīja, ka saskaņā ar jaunā valsts budžeta projektu astoņas kultūras un sociālās sfēras iestādes rajonā nākamajā gadā paliks bez finansējuma, jo to uzturēšana jaunās rajona padomes funkcijās neietilpst. Andris Tomašūns satrauktos prātus gan mierināja, teikdams, ka Saeimas Kultūras, izglītības un zinātnes komisijā kļūda ir pamanīta un lielākā daļa deputātu centīšoties to labot. Viņš arī norādīja, ka pašvaldības pārāk maz izmanto partijas un deputātus, lai panāktu labvēlīgu likumu un lēmumu pieņemšanu. Tiesa, par to esot jāpārliecina vismaz 51 deputāts.
Tikšanās Jelgavā varēja kalpot šim mērķim, taču no Zemgalē ievēlētajiem tautas kalpiem šādai «pārliecināšanai» ļāvās viens pats Andris Tomašūns, un lielākā daļa pašvaldību darbinieku mājup devās stipri vīlušies. Par neierašanos novadniekus esot brīdinājis vienīgi Ervīds Grinovskis, kas nejūtoties vesels.
