Sirsnīgā un ģimeniskā gaisotnē aizvadīti jau ceturtie Dobeles pils svētki, kuru moto šogad bija «Sapnis par pili». Tie sākās Dobeles Tirgus laukumā, kur ikviens varēja tikt pie balona, kam pievienot zīmīti ar savu sapni, klausoties leijerkastnieka uzburtajās mūzikas skaņās.
Cienot pagātni, skats uz nākotni
No Tirgus laukuma svētku dalībnieki pilsdāmu un pilskungu vadībā gājienā pāri Zemgaļu tiltam devās uz pilsdrupām, kur svētkus atklāja Dobeles novada Domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns. Atgādinājis svētku moto, visus klātesošos viņš aicināja: «Pasapņosim par to, kādi mēs gribam izaugt, ko mēs gribam dot cits citam, savai ģimenei, pilsētai, pagastam un mūsu Latvijai. Un padomāsim par to, ka, tikai cienot un mīlot pagātni, mēs varam domāt par šodienu un sapņot par nākotni.»
Pēc uzrunas mērs tika aicināts izšaut no lielgabala un tā atklāt svētkus. Nodārdot lielgabalam un dūmu mākonim pamazām izklīstot, virs pilsdrupām zilajās debesīs pacēlās desmitiem balonu ar svētku dalībnieku sapņiem. Pēc priekšsēdētāja vārdiem, «katrs – liels vai mazs – domā par savu sapni, par bagātībām, ko viņš var dzīvē sasniegt».
Rūķi dzīvo gadsimtiem
Vispirms svētku apmeklētājus priecēja seno deju ansamblis «Calendula», kas demonstrēja, kā ir dejots kādreiz. Sevišķi bija padomāts par mazākajiem svētku dalībniekiem. Ar programmu «Čučumuižas vasaras raibumi» mazos aizrāva, bet lielajos jaukas atmiņas raisīja krustmāte Kristīne, rūķis Taustiņš, palaidnis Kikī, Bučiņa un citi rūķi.
Krustmāte Kristīne ar mazajiem devās rotaļās, visi kopā dziedāja un dejoja. «Mums patīk bērni un arī, ka viņu vecāki ir klāt. Tad ir tāda ģimeniska sajūta. Mēs arī jūtamies kā daudzu bērnības draugi, savukārt ar maziņajiem atkal iedraudzējamies no jauna. Man šķiet, ka «Čučumuiža» ir tāds mūžīgs ritējums, jau kā leģenda,» stāsta krustmāte Kristīne. «Visjaukākais ir tas, ka mums nāk klāt tie, kas tagad ir pieauguši, un saka paldies par skaisto bērnību. Un tad es iedomājos, vai tiešām es esmu jau tik veca. Bet jaunie saka – nē, jūs esat tādi paši. Rūķi jau dzīvo simtiem gadu, vai ne?» smaidot teic krustmāte Kristīne.
Koncertā ar pazīstamām dziesmām uzstājās arī grupa «Crazy Dolls». Vakara gaitā bija paredzēta arī konkursa «Vasaras sakta 2014» laureātu apbalvošana, koncerts «Rakstu raksti» un balle ar grupu «Džūkste».
Svētkus rada cilvēki
Svētku dalībnieki bija aicināti ierasties dažādu laikmetu tērpos. Ikviena sieviete arī uz vietas varēja pārtapt par pilsdāmu un, šādi tērpusies, doties pastaigā pa pilsdrupām. Tāpat tika piedāvātas dažādas aktivitātes. Meitenes varēja uztaisīt sev rokassprādzi, katram bija iespēja mēģināt pastaigāt ar ķekatām vai lielām koka vīzēm, pārbaudīt savu precizitāti loka šaušanā vai veiklību zobenu cīņās, zīlēt nākotni. Gan lieliem, gan maziem bija iespēja parādīt savas prāta spējas šaha spēlē, kur pretiniekos varēja gadīties pats pilskungs vai kāda pilsdāma. Ikviens bija aicināts arī uzspēlēt domino vai salikt puzli. Daudzu uzmanību piesaistīja lauku sēta ar zosīm, gaili un trušiem.
Svētkos darbojās arī tirdziņš, kurā varēja iegādāties, piemēram, pinumus vai koka izstrādājumus. Pašas gatavotas rotas jau otro gadu pils svētkos piedāvāja Nadežda Zaiceva. Viņa rotas gatavo jau trīs gadus un dara to ar mīlestību, tāpēc arī sanāk, kā cilvēki sakot, tik skaistas.
Pensionārs Ilgvars Dombrovskis šoreiz svētkus apmeklēja viens pats. Viņaprāt, koncerts bija tāds, ka varot tikai aplaudēt, viss ļoti paticis. Neko citu gan nebija sanācis apskatīt, jo bez kompānijas neesot interesanti. Savukārt Ilmārs Motivāns pastāvīgi apmeklē pilsētas svētkus. Uz pils svētkiem viņš bija ieradies kopā ar dēlu Ediju. Ilmāram viss šķitis skaists, savukārt dēlam visvairāk patikuši baloni. Galvenais, ka bijis daudz svētku dalībnieku: «Ja cilvēki neapmeklē pasākumu, tad tie jau nav svētki.» ◆
