«Lai arī laukā ir tik karsti, sajūta ir ļoti laba. Nemaz nenožēloju, ka esmu iesaistījusies skolēnu nodarbinātības programmā,» teic Teteles pamatskolas topošā astotklasniece Paula Muizinika. Viņa ir viena no vairāk nekā 45 Ozolnieku novada skolēniem, kam pašvaldība radusi iespēju nopelnīt, iespējams, pirmo algu, veicot labiekārtošanas darbus un citus uzdevumus novada skolās, bērnudārzos un Sporta centrā. Taču vecāki pauž neapmierinātību par neskaidrībām dokumentu kārtošanas gaitā.
Savā pirmajā darba dienā Paulas uzdevums Teteles pamatskolā bija aplaistīt puķes, kā arī, spītējot 30 grādu svelmei, ravēt parkā celiņus un grābt zālienu. «Šeit ir ēna. Turklāt varu bieži atpūsties,» meitene ir apmierināta ar radītajiem darba apstākļiem.
Vēl paspēs atpūsties
Lai gan nodarbinātības programmā Paula piedalās pirmo reizi, dārza darbi viņai nav sveši un meitene tos veic ar prieku. Savukārt divu nedēļu laikā četrās stundās dienā nopelnīto (2,209 eiro stundā) Teteles pamatskolas audzēkne gatava uzreiz neiztērēt, bet krāt kam lielākam. «Labi, ka ir šī iespēja pastrādāt. Brīvlaiku tas nemaz nebojā – pēc tam varēšu vēl divas nedēļas atpūsties,» teic P.Muizinika.
Paula ir viena no sešiem Teteles pamatskolas skolēniem, kam rasta iespēja strādāt vietējā mācību iestādē. Trīs audzēkņi darbu jau beiguši, bet vēl divas meitenes no 11. līdz 22. augustam palīdzēs skolotājiem sagatavošanās nodarbībās topošajiem pirmklasniekiem. Pārējie desmit, kuri atbilda izvirzītajiem kritērijiem, piemēram, labi mācīties un uzvesties, kā arī nākt no daudzbērnu, trūcīgām vai maznodrošinātām ģimenēm, un bija nokārtojuši visus nepieciešamos dokumentus, varēja spodrināt savas darba iemaņas Ozolnieku novada bērnudārzos, Jauniešu centrā un citās pašvaldības iestādēs. Piemēram, vairāki palīdzēja novada svētku organizēšanā un norisē.
Nesaprašana par apgādājamā statusu
«Mūsu bērni dažs labs varēja mācībās būt čaklāks, bet strādā viņi ļoti labi un no dārza darbiem – ravēšanas, grābšanas, laistīšanas – nevairās. Mums pie skolas ir liels parks, kas jākopj. Turklāt visus gribētājus nemaz nevarējām paņemt. Bija jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu, jānoformē nodokļu grāmatiņa. Ne visiem vecāki šajā ziņā varēja palīdzēt,» teic Teteles pamatskolas direktore Jeļena Žoide.
To, ka dokumentu kārtošanas process, lai bērns varētu piedalīties skolēnu nodarbinātības programmā, nebija viegls, atzīst arī kāda Ozolnieku vidusskolas audzēknes mamma, kura vēlējās palikt anonīma. «Viss sākās ar to, ka ilgi mocījāmies, kamēr uz meitas darbavietu nosūtījām nodokļu grāmatiņu. Tad vēl tā neskaidrība ar pašiem nodokļiem – kad man viņa jānoņem un kad atkal jāatjauno par apgādājamo. Izbrīna tas, ka vairākas reizes zvanīju pa VID informatīvo tālruni, bet neviens nemācēja īsti paskaidrot, kā rīkoties. Labi, ka pašvaldība bija pretimnākoša, un saņemto naudiņu meita varēja saņemt kasē, nevis bankas kontā, par ko vēl būtu bijis jāmaksā,» viņa stāsta, vienlaikus paužot gandarījumu, ka skolēniem rasta iespēja vasarā strādāt. Vienīgā piebilde, ka 14 gadu veci pusaudži, visticamāk, spētu savus darba uzdevumus veikt ilgāk par paredzētajām četrām stundām dienā. ◆
