XV gadsimta beigās portugāļu jūras ceļotājs Vasko da Gama atklāja daudzu monarhu iekāroto ceļu uz Indiju, kas pavēra piekļuvi garšvielu bagātībām un līdz ar tām – kolonizējamām teritorijām.
XV gadsimta beigās portugāļu jūras ceļotājs Vasko da Gama atklāja daudzu monarhu iekāroto ceļu uz Indiju, kas pavēra piekļuvi garšvielu bagātībām un līdz ar tām – kolonizējamām teritorijām. Gadsimtu gaitā koloniālo valstu savstarpējo cīniņu un paverdzināto zemju pieaugošās pašnoteikšanās vēlmes rezultātā Portugāle zaudēja vienu pēc otras savas kolonijas, līdz kārta pienāca arī daļai no Timoras salas. Pasaule šo zemes pleķīti aktualizēja pēc tur notikušās asiņainās izrēķināšanās ar mierīgajiem iedzīvotājiem. Austrumtimora ir izteikusi vēlmi veidot savu, neatkarīgu no Indonēzijas, valsti, un Portugāle, kā Lapsas mācību apguvis Mazais princis, jūtas atbildīga par tiem, ko reiz «pieradinājusi».
Portugālē notikušajā pirmsvēlēšanu kampaņā no labējo partiju politiķu puses izskanēja pārmetumi Portugāles Sociālistiskās partijas līderiem populistisku saukļu izmantošanā, jo sociālisti neslēpa savas rūpes par bijušās kolonijas – Austrumtimoras – likteni. Izsakot protestu pret Džakartas rīcību, Portugālē pat izskanēja priekšlikums vēlēšanu kampaņu pieklusināt – sērās par notikumiem Austrumtimorā. Timoriešu neatkarības līderis Ksanana Gusmao oficiālā līmenī tika uzņemts Lisabonā. Jau iepriekšējās valdības laikā, kuras valdošā partija bija labējo politiķu pārmetumus izpelnījusies Portugāles Sociālistu partija, miera sarunās ar Indonēziju par Austrumtimoras likteni tika iesaistīts Portugāles ārlietu ministrs Haime Gama. Diemžēl Portugāles vēlme ANO miera spēku ietvaros nosūtīt arī savus karavīrus nepiepildījās, jo tika nolemts «neraustīt Indonēziju aiz ūsām». Bez tam kuluāros pat kreiso piekritēji smīkņāja par profesionālo karavīru nosūtīšanu, jo pirms četriem gadiem uzsāktā armijas reforma, kuras rezultātā iecerēts atcelt obligāto karadienestu (tagad tas ilgst tikai četrus mēnešus) un izveidot profesionāļu armiju, Portugāli esot novedusi pie militāras rīcības nespējas. Citiem vārdiem sakot, arī daži Portugāles politiķi uzskata, ka ienaidnieks nesnauž un kādam var rasties vēlēšanās «izcirst logu» uz Ameriku. Skaidrs, ka tādos gadījumos labākais «materiāls» aizlāpīšanai ir jauniesaukto «lielgabalu gaļa», kā to pierādījušas, piemēram, mūsu Austrumu kaimiņa militārās kampaņas. Tomēr Portugāles iepriekšējā valdība izlēma militārās lietas uzticēt profesionāļiem, un acīmredzot šis viņu lēmums, tāpat kā vairāki citi, guva atsaucību sabiedrības vidū, jo Sociālistu partija, kas izvirzīja šo likumprojektu, iepriekšējās nedēļas sākumā uzvarēja vēlēšanās. Vairākas nedēļas pirms vēlēšanām provizoriskie rezultāti liecināja, ka Portugāles Sociālistu partija atrodas līderpozīcijās attiecībā pret citām partijām. Iepriekšējais un tagad jau arī pašreizējais Ministru prezidents Antonio Guteres pirms vēlēšanām cerēja iegūt absolūto vairākumu vietu parlamentā, tomēr mērķis dažu vietu veidolā palicis neaizsniegts.
Kopumā Sociālistu partija vēlēšanās ieguva 43,9 % vēlētāju balsu, kas ir labākais rādītājs partijas vēsturē. A.Guteres šo iznākumu nosaucis par «pilnīgu uzvaru», kam godprātīgi pievienojās arī opozicionārās labējās partijas.
Tomēr vēlētāju atbalsts iepriekšējai valdībai parāda, ka tās uzsāktās reformas un veikumi ir pa prātam vairumam iedzīvotāju. Respektīvi, tie ir saskanējuši ar pirmsvēlēšanu solījumiem, kas pusgadu pēc vēlēšanām nav vienkārši izkūpējuši gaisā, bet notiek mēģinājumi vismaz tuvoties to izpildei. Antonio Guteresa iepriekšējās valdības laikā tika radīts ceturtdaļmiljons jaunu darbavietu, samazinot bezdarba līmeni līdz 5%. Jāsaka gan, ka kļūt par bezdarbnieku nav vienkārši. Bezdarbnieks var būt tikai cilvēks, kas aktīvi meklē darbavietu un divu nedēļu laikā strādājis tikai vienu stundu. Jaunie cilvēki līdz trīsdesmit gadiem bezdarbnieka statusu var iegūt, vienā darbavietā nostrādājot ne mazāk kā gadu. Ņemot vērā šos «slēptos» bezdarbniekus, kopējais darbu meklējošo procents varētu būt 9%.
Divdesmit piecus gadus pēc militārās diktatūras gāšanas Portugāle nokratījusi nabadzīgas Eiropas nomales statusu un aizvien spilgtāk nākotnes vīzijās redz Zelta Teļa spozmi. Tomēr Eiropas Savienības investori aizvien jaunākas iespējas saskata nākamajās pretendentēs uz zelta zvaigznīti zilajā karogā. Piemēram, lielais vācu koncerns «Siemens» vienu no savām ražotnēm Portugālē plāno pārcelt uz Lietuvu, bet «Volkswagen» – uz Slovākiju.
– Šobrīd mēs nedrīkstam gulēt! – saka darba un sabiedrisko attiecību ministrs Eduardo Fero Rodriges.
Kādu iespaidu Portugāles (un arī citu ES investīciju palutināto valstu) «nomods» atstās uz pretendentvalstu politiķu sapņiem drīzumā nokļūt kopējā saimē, to spēs rādīt tikai nākotne. Bet Latvija jau var sākt uzlūkot tālo Eiropas valsti kā attīstības ziņā vienu no sev līdzīgajām un kā topošo konkurentu.
