Bijusī jelgavniece Guna Pantele kopā ar ģimeni dzīvo Filadelfijā (ASV), turot augstā godā latviešu valodu un kultūru. «Pie mums Filadelfijā mēdz būt vēl karstāk. Sajūta kā pirtī, jo gaisa mitrums tur ir ļoti liels. Taču kopumā laikapstākļi ir dīvaini – vienu dienu mīnusi, bet otru jau krietni plusi. Jāprot pielāgoties. Šajā ziemā bija netipiski daudz sniega. Gabrielai tamdēļ astoņas dienas nevajadzēja iet uz skolu,» savas mammas mājās Vītoliņos baudot Latvijas tveici, teic bijusī jelgavniece Guna Pantele. Pavadījusi sešas nedēļas dzimtajā pusē, viņa ar bērniem (septiņus gadus veco Gabrielu un piecgadnieku Matīsu) pošas atpakaļ uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Tur viņus gaida vīrs un tētis Endrū, kurš darba dēļ no Latvijas atgriezies nedaudz agrāk. Kopā viņi svinēs desmit gadu jeb rožu kāzu jubileju, kas aprit tieši šodien, 7. augustā.
Endrū patiesībā arī ir iemesls, kas Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas pirmā izlaiduma absolventei un vēlāk Kultūras akadēmijas beidzējai pirms vairāk nekā desmit gadiem licis palikt tālajā zemē. Kad Guna Pantele 2001. gadā pēc bīskapa Antona Justa uzaicinājuma devās uz Ņujorku studēt maģistrantūrā reliģijas izglītību, viņa pat iedomāties nevarēja, ka satiks savu mīlestību. Vīrieti, kuram zīmīgā un brīnumainā kārtā ir teju identisks uzvārds – Puntels.
«Pēc augstskolas aktīvi darbojos Jelgavas katoļu draudzē. Mums izveidojās stipra jauniešu grupiņa, kurā biju viena no līderēm. Grupā «Jaunāki jēri» kopā daudz muzicējām. Esam ierakstījuši divus mūzikas albumus. Pati spēlēju vijoli, ko Jelgavas Mūzikas skolā apguvu pie Andas Kalējas, kā arī dziedu. Kad nonācu Amerikā, mūsu universitātes baznīcā darbojās studentu ansamblis, kas spēlēja dievkalpojumos. Man ļoti pietrūka mūsu Jelgavas grupas, tāpēc nolēmu pievienoties. Endrū šajā ansamblī spēlēja klavieres,» Guna atsauc atmiņā pirmos satikšanās mirkļus. Mūzika ir viens no lielajiem abu dzīves kopsaucējiem arī patlaban. Endrū Puntels pasniedz mūziku vidusskolā, ir vokālās mūzikas, ģitārspēles un saksofona skolotājs, kā arī vada vietējās draudzes mūzikas dzīvi. Savukārt Guna, kad izdodas izbrīvēt laiku, ko viņa lielākoties pavada ar savām atvasītēm, vada nelielu bērnu kori, muzicē baznīcā un, kā pati smej, dzied kāzās, bērēs un citos pasākumos.
«Amerikas latvieši bieži aicina spēlēt savos sarīkojumos. Piemēram, šajā pavasarī mums bija koncerts ASV latviešu kongresā. Mūsu tautiešu kopiena tur ir diezgan spēcīga. Visi saka, ka nevar salīdzināt ar «vecajiem labajiem laikiem», kad latviešu tūkstoši tikko bija atbraukuši. Protams, kopiena ir mazāka, bet sīksti turas. Filadelfijas Latviešu biedrība, kas pērn nosvinēja 120 gadu jubileju, ir visvecākā pasaulē. Pati gan es vairāk darbojos latviešu skoliņā, kas atrodas pusstundas braucienā no mūsu mājām. Tiekamies reizi nedēļā sestdienās. Bērni apgūst latviešu valodu, dziedāšanu, tautas dejas, ticības un Tēvzemes mācību,» dzīvi pāri Atlantijas okeānam ieskicē bijusī jelgavniece.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 7. augusta, «Zemgales Ziņās». Foto: Agris Samcovs un no personiskā albuma
