Pēc Krievijas tirgus aizvēršanas Polijas dārzeņiem un augļiem mūsmājās radās visai pamatots vietējo ražotāju satraukums – vai tikai Polijas lauksaimnieki tagad savas produkcijas pārdošanai neizmantos citus tuvākos, tostarp arī Latvijas, tirgus. Bažām jau arī ir visai loģisks pamats – tā kā šīs preces nav gluži makaroni vai milti, kurus var uzglabāt ilgāku laiku, ražotājiem jādomā ātri un stratēģiski – kamēr prece svaiga, jāpārdod jebkur, varbūt arī par zemāku cenu. Mūsu lauksaimnieki jau sen sūdzējušies par mazo atbalstu, ko zemnieks saņem Latvijā, ja salīdzina ar citām ES valstīm, arī ražošanas apjomi mums ir daudzreiz mazāki par konkurentiem, kas automātiski arī padara dārgāku katra kilograma cenu salīdzinājumā ar tiem pašiem poļu tomātiem.
Un tomēr – vai tiešām mūsu dārzeņu ražotājiem būtu tik ļoti jāsatraucas, ka Latvijas pircējs tagad izvēlēsies lētāko poļu ābolu vai tomātu? Arī pašlaik veikalos katrs no mums izdara izvēli – pirkt vietējo vai importa dārzeni vai augli. Un, visticamāk, tā notiks arī gadījumā, ja nu tiešām poļi pārplūdinās Latviju ar saviem ražojumiem. Par laimi, ne jau tikai cena nosaka mūsu izvēli. Mums joprojām ir saglabājušās garšas kārpiņas uz mēles, kas ātri ļauj sajust atšķirību starp vietējo, varbūt pat pirms pāris stundām noplūkto vietējo tomātu un viņa sugasbrāli no citām valstīm. Protams, ir daļa cilvēku, kuru ikdienas uztura saturu un izcelsmi nosaka maciņa biezums vai plānums, un cilvēki ar plānāku maciņu, bieži arī apstākļu spiesti, izvēlas ne jau pašmāju preci.
Bet ir apstāklis, kas varētu ļaut mūsu ražotājiem izturēt šo iespējamo spēcīgo cenu sitienu – pašlaik ir tieši dārzeņu un augļu sezonas karstums, tātad arī vietējo ražojumu cenas ir pietuvojušas viszemākajam cenu punktam, kad ik gadu Latvijas pircēji pārsvarā nosliecas par labu pašmāju zemnieku piedāvājumam, pat neskatoties, ka imports maksā mazāk. Līdz ar to var prognozēt, ka vismaz tagad vietējie ražotāji spēs diezgan veiksmīgi konkurēt sagaidāmajā «tomātu kaujā» un pat veiksmīgi uzvarēs. Un vēl būtiski – kā šodienas laikrakstā stāsta LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cirmermanis, Latvijas tirgus ir neliels, tādēļ diez vai Polija šurp sūtīs ļoti daudz augļu un dārzeņu, zinot, ka tos nevarēs pietiekami ātri pārdot, lai gūtu peļņu. Tātad varbūt par «poļu invāziju» vairāk būtu jāsatraucas Vācijai vai Lielbritānijai? Un beigu beigās – mēs varam pirkt mazāk, taču vietējo preci, tādējādi atbalstot savējos! ◆
