Cenšoties mazināt Ozolnieku atkarību no importētās dabasgāzes kā kurināmā, komunālās saimniecības uzņēmums «Ozolnieku KSDU» attīsta projektu, lai nākamgad ciema ģeogrāfiskajā centrā pie sociālās aprūpes centra «Zemgale» ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu taptu ar šķeldu kurināma katlumāja, kā arī siltumtrase. Aprūpes centra iemītnieki, ar kuriem pašvaldības pārstāvji par šo ieceri konkrēti nav runājuši, ir visai nobažījušies. «Ozolnieku KSDU» «Ziņām» saka – kurtuve apkārtnē neradīs ne troksni, ne citu piesārņojumu.
Pāris hektāru pļaviņā, kas no Zemgales ielas sniedzas līdz Ozolnieku sociālās aprūpes centra teritorijai un kur «Ozolnieku KSDU» plāno būvēt 3,1 megavatu jaudas šķeldas katlumāju, šovasar sisina sienāži un griež grieze. Sociālā aprūpes centra iemītnieki šajā teritorijas «sētas pusē» iegriežas samērā reti. Tur atrodas vienīgi aprūpes centra morgs, kā arī tagadējā lokālā katlumāja.
KSDU domā ar perspektīvu
Uzņēmuma «Ozolnieku KSDU» projektu vadītājs Mārtiņš Prīsis stāsta, ka šī vieta šķeldas katlumājai izvēlēta tādēļ, ka blakus tai atrodas aprūpes centra vecā, nolietotā katlumāja, kas tiek kurināta ar gāzi. Jāpiebilst, ka gan sociālās aprūpes centrs, gan Ozolnieku vidusskola, kam arī līdz šim darbojas atsevišķa gāzes katlumāja, uzbūvējot jauno šķeldas katlumāju, tiks pieslēgtas Ozolnieku kopējai apkures sistēmai.
«Pašlaik trīsdesmit Ozolnieku daudzdzīvokļu mājas un divpadsmit sabiedriskie objekti, kas ir pieslēgti centrālajai apkurei, siltumu saņem no dabasgāzes koģenerācijas stacijas, kas atrodas netālu no Domes ēkas Kastaņu ielā 2. Taču valsts mērogā jau ir pateikts, ka atbalsts, iepērkot elektrību par palielinātu tarifu, koģenerācijas stacijām, kas darbojas ar gāzi, būs tikai līdz 2017. gadam. Ja «Latvenergo» par paaugstinātu cenu no «Ozolnieku KSDU» elektrību nepirks, mums būtu jāceļ apkures tarifs. Tādēļ arī plānojam vismaz daļēji no dabasgāzes pāriet uz šķeldu,» skaidro M.Prīsis. Viņš piebilst, ka apmēram pēc mēneša (kad noslēgsies iepirkuma procedūra un tiks iesniegtas pretendentu skices) varētu tapt skaidrāks, kāda iecerētā šķeldas katlumāja izskatīsies.
Skola siltumu saņem centralizēti
Runājot par plānoto siltumtrasi, M.Prīsis skaidro, ka no jaunā siltuma ražotāja tā ies gan uz skolu, gan aprūpes centru (abām šīm iestādēm vairs nebūs vajadzīgas vecās gāzes katlumājas), gan uz daudzdzīvokļu namiem. «Netālu no vidusskolas domāts ieprojektēt trases atzaru, ko perspektīvā var pieslēgt iecerētajam peldbaseinam vai vēl kādai daudzdzīvokļu ēkai,» piebilst M.Prīsis. Viņš uzsver, ka, īstenojot projektu, vienotā apkures sistēmā būs iekļauta līdzšinējā ar gāzi kurināmā katlumāja Kastaņu ielā 2. Taču M.Prīsis uzskata, ka vismaz minimālo siltumu (ja kaut kādu iemeslu dēļ Krievijas dabasgāzes piegāde tiks traucēta) visiem Ozolniekiem varēs nodrošināt, kurinot vien ar šķeldu. Projekta vadītājs spriež, ka apkures sezonā jaunajai katlumājai vidēji dienā tiks pievesta viena autokrava ar kurināmo. Viņš uzsver, ka šķelda tiks uzglabāta slēgtās tilpnēs, no kurām uz kurtuvi tā nokļūs automatizēti. «Nekādu atklātu laukumu, kur traktors šķūrētu pievesto šķeldu, nebūs,» uzsver M.Prīsis.
Vecīši varētu būt laimīgi, bet šaubās
M.Prīsis piebilst, ka, rekonstruējot siltumtrasi, pazudīs arī vecie virszemes cauruļvadi, kas no aprūpes centra tagadējās katlumājas piegādā siltumu divām Skolas ielas daudzdzīvokļu mājām, kas sākotnēji tika būvētas aprūpes centra «Zemgale» darbiniekiem. Pāri šiem cauruļvadiem ir pārlikts ratiņkrēslā pārbraucams koka tiltiņš, taču to, sevišķi ziemā, nav viegli pārvarēt «Zemgales» vecajiem ļaudīm.
«Novākt veco siltumtrasi, kas iet gar aprūpes centra parādes durvīm, jaunās katlumājas projektā liekas vispozitīvākais. To man sola jau trīs gadus. Esmu laimīga, ka mani vecīši beidzot varēs tikt atpūsties mežā,» saka Astrīda Kroģere, kas «Zemgali», kurā pašlaik dzīvo 275 iemītnieki, vada 17 gadu.
Direktore atzinīgi vērtē to, ka «Ozolnieku KSDU» nolēmis par kurināmo izmantot šķeldu, jo tādējādi tiks attīrīta no krūmiem daudzviet aizaugusī Latvija, tostarp viņas dzīvesvieta – Miezītes rajons Jelgavas nomalē. «Taču par to, ka katlumāja ieplānota tieši blakus pansionātam, man tomēr ir bažas. Vai tiešām tur neradīsies nekādi trokšņi, kas varētu traucēt aprūpes centra iedzīvotāju mieru? «Ozolnieku KSDU» vajadzētu rīkot tautas sapulci, kurā izskaidrot šo projektu,» saka A.Kroģere.
Ozolnieku ciemata Zemgales ielas privātmājas īpašniece Anna Joņeva spriež, ka no runām, ko viņai nācies dzirdēt, iznāk, ka projektējamā katlumāja atradīsies mazāk nekā piecdesmit metru no eglēm, kas iestādītas, lai norobežotu ģimenes privātmāju. «Neesmu vienmēr pret, taču mūs, apkārtnes iedzīvotājus, neviens nav informējis par šo projektu. Es šaubos, vai katlumāja tur būs tik ļoti nekaitīga un videi draudzīga,» spriež A.Joņeva. Viņa piebilst, ka netālu no plānotās jaunbūves vietas atrodas valsts aizsargāts Griezes liegums.
Ar iedzīvotājiem runā atklāti
Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Agnese Lešinska uzskata, ka arī gadījumos, ja pašvaldības detālplānojums atļauj kādā teritorijā būvēt kādu ražošanas objektu, labā prakse ir tāda, ka ir svarīgi rīkot projekta sabiedrisko apspriešanu.
«Apkārtnes iedzīvotājiem varētu rasties daudz jautājumu – vai kurināmo pievedīs tikai darba laikā vai arī atpūtas stundās, vai apkārtnes grāvji spēs uzņemt lietus notekūdeņus, kas noplūdīs no uzbūvētās ražošanas teritorijas; kā kūpēs skurstenis un cik augsts tas būs. Ja šie jautājumi tiek ignorēti, iedzīvotāji var sadusmoties un būvatļauju apstrīdēt tiesā, un tad lieta var ievilkties uz gadiem. Es domāju, ka lielais vairums pašvaldību to respektē,» saka A.Lešinska. ◆
