Pīpēšana, protams, ir netikums, tomēr katrs pats izvēlas, kā tērēt savu naudu. Cits krāj un ceļo, cits to pašu summu izkūpina gaisā. Taču no pīpmaņiem valsts iegūst arī labumu, jo paprāvu daļu no katras cigarešu paciņas cenas veido akcīzes nodoklis, ko maksājam valstij, kas to pēc tam sadala dažādām vajadzībām.
Un tomēr – dikti jau nu liela starpība starp nopīpētajām cigaretēm un valstij samaksāto nodokli. Kā tā? Elementāri, Vatson, teiktu Šerloks Holmss. Liels daudzums Latvijā redzamo cigarešu iepakojumu nez kādēļ rotāti ar Krievijas akcīzes markām. Te arī rodas nesakritība – daļa šā netikuma piekopēju meklē tirgū lētākus smēķus, bet nemaz nepadomā, ka tā viņi stiprina Krievijas ekonomiku un «apsviedīgu zeļļu» personīgo labklājību un tajā pašā laikā apzog paši savu valsti un savus tuvākos. Iekasēto nodokļu apmērs līdz ar to ir mazāks, naudiņas nepietiek ne pensijām omām un opjiem, ne skolas somām bērniem.
Protams, tiesībsargi dara, ko spēj, lai notvertu kontrabandistus, taču ne jau visus izdodas aiz rokas pieķert. Bet, ja nebūtu pieprasījuma, nebūtu arī piedāvajuma. Tas ir tirgus ekonomikas pamats. Preci var pārdot tikai tad, ja ir pircējs, kurš to grib iegādāties. Tātad mēs paši vien esam pie visa vainīgi. Krievija aizliegusi Latvijas preču importu. Mums ir iespēja rīkoties adekvāti – nepirksim kontrabandas tabaku no Krievijas! Izrādīsim patriotismu un maksāsim savai valstij, nevis agresīvajam kaimiņam!
