19. un 20. gadsimta mijā Mīlenbaha vārds mūsu pilsētas izglītības un kultūras latviskajā vidē bija it pazīstams.
19. un 20. gadsimta mijā Mīlenbaha vārds mūsu pilsētas izglītības un kultūras latviskajā vidē bija it pazīstams. Talsu pusē dzimušie pedagogi brāļi Fricis un Kārlis Mīlenbahi bija ne tikai todienu ģimnāzistu iecienīti mācībspēki, bet arī vīri ar tālākejošiem centieniem latviešu izglītības laukā. Plašāko atzinību ir guvis Kārlis Mīlenbahs, pazīstamais latviešu valodnieks. Taču viņi nebija vienīgie Mīlenbahi, kas darbojušies mūsu tautas izglītības un zinātņu laukā.
Viktors Mīlenbahs (ārzemju izdevumos – Muchlenbach) dzimis 1898. gada 11. oktobrī pedagoga Friča un Olgas Mīlenbahu ģimenē. Mācības Mītavas ģimnāzijā sācis 1907. gadā sagatavošanas klasē. Bet skolu pabeigt Viktoram nācās Krievijā, jo sākās Pirmais pasaules karš, un Mītavas skola evakuējās uz Taganrogu. Ģimnāziju viņš pabeidza ar zelta medaļu, vienlaikus saņemot par darbu «Vita Ovidi» latīņu valodā ģimnāzijas veicināšanas balvu – Groškes zelta medaļu. 1916. gadā Viktors Mīlenbahs sācis medicīnas studijas Tērbatas universitātē, bet vēlāk bijis kājnieku feldšeris seržants Latvijas armijā. 1920. gadā iestājies Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē un 1924. gadā saņēmis ārsta diplomu. Viktors Mīlenbahs izglītošanos turpinājis universitātes dabaszinātņu nodaļā, vienlaikus strādādams par asistenta palīgu Latvijas Universitātes Higiēnas institūtā. Vēlāk uzdienējis par vecāko asistentu.
Šajos gados Viktors Mīlenbahs pabeidzis dabaszinātņu studijas, uzrakstījis pirmo publikāciju «Zīdaiņu mirstība un iedzīvotāju kustība Rīgā 1911.-24». (Latvijas ārstu žurnālā 1926. gadā). 1933. gadā viņš aizstāvējis medicīnas doktora disertāciju par tēmu «Par ūdens hlorsaistspējas noteikšanas metodēm un tās praktisko nozīmi ūdens higiēnā». Pēc trim gadiem V. Mīlenbahs saņēmis privātdocenta tiesības. Vairākas viņa zinātniskās publikācijas apbalvotas ar Krišjāņa Barona fonda prēmijām (piemēram, «Pētījumi par Tomes pagasta higiēniski sanitāro stāvokli, sevišķi tā ūdens apgādi»).
Viktors Mīlenbahs zinības papildinājis, būdams zinātniskos komandējumos Kēnigsbergas universitātes Higiēnas institūtā un citur. Viņš ticis uzņemts Vācijas ūdensķīmiķu zinātņu biedrībā. Līdz 1939. gadam viņam bijušas 13 zinātniskas publikācijas latviešu un vācu valodā.
Otrā pasaules kara nogalē Viktors Mīlenbahs strādājis Dancigas medicīnas higiēnas institūtā, bet no 1951. gada dzīvojis un strādājis ASV – vadījis Sentluisas tautas veselības laboratoriju, bijis Misūri botāniskā dārza līdzstrādnieks.
No 1926. līdz 1969. gadam Viktors Mīlenbahs sagatavojis vairāk nekā 20 zinātnisku publikāciju latviešu, vācu un angļu valodā. Gan Vācijā gan ASV viņam piešķirts šo valstu higiēnas profesora grāds.
Profesors Mīlenbahs neapšaubāmi ir bijis viens no ievērojamākajiem latviešu speciālistiem ūdens higiēnas jomā. Plašās zināšanas tika izmantotas viņa mītnes zemju labklājības veidošanai. Viņa pētījumiem zināma vērtība iespējama arī mūsdienās, piemēram, «Par mangānu Valmieras dabiskā minerālūdenī» (Latvijas ārstu žurnālā 1938. gadā).
Viktors Mīlenbahs miris ASV 1986. gada 15. martā.
