Kaut arī vēl janvārī Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļā remonta dēļ bija mazāk klientu nekā parasti, šogad katru mēnesi, vidēji rēķinot, Jelgavā ir nācis pasaulē par desmit bērniem vairāk nekā pērn. Pastāv iespēja, ka gada beigās Jelgavas slimnīcā dzimušo skaits atkal pārsniegs «maģisko» tūkstoti. Tas liecina par Jelgavas slimnīcas augošo konkurētspēju un arī kaut nelielu demogrāfiskās situācijas uzlabošanos.
Ieejot glīti izremontētajā Dzemdību un ginekoloģijas nodaļā, kur tikko manāmi saspringtajā atmosfērā ik pa brīdim ieskanas jaundzimušo balstiņas, neviļus nāk atmiņā svarīgie notikumi paša dzīvē.
2005. gada rudenī, kad ģimenē arvien gaidāmāka kļuva bērna piedzimšana kopā ar sievu Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļā viesojos pirmo reizi. Piestājot pie kalendāra ar sarkanajiem un zilajiem rimbulīšiem, kas simboliski attēloja katrā dienā dzimušo meiteņu un zēnu skaitu, acīs iekrita 21. septembris. Proti, citu dienu ailītēs bija vidēji trīs, četri rimbulīši, bet šajā – 10. Jautāju «ekskursijas vadītājai» vecmātei, kāpēc tā. «Vai tad jūs neatceraties – tajā dienā Jelgavā bija zemestrīce,» atbildēja lietpratēja. Atcerējos, kā 2005. gada 21. septembra pēcpusdienā mūsu 5. stāva dzīvoklī piepeši sāka eņģēs vibrēt puspievērtā trauku skapja durvis, sanēja lielās, garkājainās vīna glāzes. Vēl paspēju piedomāt, ka droši vien būtu prātīgi kopā ar bērniem atstāt māju. Tikpat negaidīti arī zemes grūdieni pazuda. Drīz mediji nesa skaidrību, ka todien tiešām Latvijā bija jūtama piecu ballu stipra zemestrīce, kuras epicentrs atradās kilometrus trīssimt uz dienvidaustrumiem vecajās prūšu zemēs.
Taču toreiz, vecmātes atbildes «apspārnots», veicu žurnālistisku pētījumu, kura ideja bija noskaidrot – varbūt tiešām māmiņas, gaidot dzemdības, smalki jūt zemestrīču tuvošanos? Varbūt piepeši «Zemgales Ziņām» izdotos atminēt, kā var prognozēt zemestrīces (pasaule tam izmisīgi tērē miljardus!). Aptaujāju Dzemdību namu Rīgā, slimnīcas Liepājā un Daugavpilī – nekā. 2005. gada 21. septembris tur bija pagājis kā parasti. Vienīgi par Jelgavu divreiz mazākajā Jēkabpilī todien arī piedzima desmit bērnu. Divas Hercoga Jēkaba pilsētas – Jelgava un Jēkabpils – uz līdzīgas ģeoloģiskās pamatnes? Mans pētījums diemžēl palika līmenī «interesants vērojums, par kuru var kādreiz papļāpāt». Taču, kad 29. jūlijā Jelgavas slimnīcā, kur šogad vidēji dienā dzimst trīs bērni, atkal pasaulē nāca desmit, man neviļus radās jautājums – vai kaut kur atkal tuvumā vai tālumā nebūs zemestrīce!? Tiesa, Ķīnas dienvidrietumos 3. augusta svētdienā tāda arī notika. Bet vai jutīgās māmiņas Jelgavas slimnīcā varēja ķīniešus par to brīdināt? Tas ir man neatbildēts jautājums.
Dabas ietekmi neaizmirst
Jelgavas slimnīcas virsārste Solveiga Ābola atzīst, ka dabas procesi ietekmē slimnīcas pacientu, tostarp topošo māmiņu, dzīvi. «Visa medicīna ir uz zinātniskiem pamatiem, taču dabu mēs neaizmirstam,» saka daktere. Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Oksana Slobodjana piebilst, ka bieži vien pilnmēness laikā dzemdības ir asiņainākas. Tādēļ nereti topošajām māmiņām tādās reizēs jau profilaktiski tiek ievadītas zāles, kas asiņošanu novērš. Pagaidām mediķi nespēj vienkārši izskaidrot, kādēļ un kuras dažas dienas mēnesī visas četras Jelgavas slimnīcas dzemdību zāles nostāv neizmantotas, bet citu dienu piedzimst septiņi mazie (turklāt daži ar minūtes starpību). Tādēļ cauru diennakti nodaļā dežurē divas vecmātes. Ja rodas vajadzība, jaundzimušo saņemšanai gatavi ir arī dežurējošais ārsts un māsa, kas dežurē Ginekoloģijas nodaļā.
Pēc remonta klientu vairāk
Slimnīcas darbinieki atzīst, ka lielā mērā Jelgavas slimnīcā jaundzimušo skaita palielinājums saistīts ar pērn un šā gada sākumā veikto remontu. Tā laikā astoņus mēnešus nodaļai nācās sarūmēties divreiz šaurākās telpās. Jaunajām māmiņām tad netika piedāvātas ne vienvietīgās, ne ģimeņu palātas, tādēļ ne viena vien ģimene izvēlējās šo svarīgo pakalpojumu saņemt citur – Dobelē, Rīgā, Jūrmalā. Nodaļas vecākā vecmāte Eva Vingre uzsver, ka komfortabliem dzemdību apstākļiem mūsdienās ir liela loma. Viņa piebilst, ka katru gadu aug arī to māmiņu skaits, kuras dzemdē mājās. «Dzemdības jau nav slimība, bet gan sievietei normāls fizioloģisks stāvoklis,» saka Eva Vingre.
Daktere Oksana Slobodjana stāsta, ka, salīdzinot ar padomju laikiem, dzemdību nodaļās vairs netiek ievērota pārmērīga sterilitāte. Tagad brīvā režīmā pie jaundzimušajiem un viņu mātēm nāk ciemos tēvi, citi tuvinieki. «Jo ātrāk bērns nonāk normālā vidē, jo labāk,» atzīst arī pediatre Solveiga Ābola.
Eva Vingre atceras astoņdesmito gadu otro pusi, kad Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļā vidēji ik dienu bija ap 60 jaundzimušo. Tos satītus salika uz gariem ratiem un stūma mātēm barot. Turklāt katrā slimnīcas palātā bija sešas māmiņas, ko ārsts pēc kārtas apskatīja. Oksana Slobodjana piebilst, ka tolaik lēnāka bija jaundzimušo aprite. Mātes pēc normālām dzemdībām slimnīcā uzturējās piecas, sešas, septiņas dienas, bet pēc ķeizargrieziena – pat desmit. Tagad šis laiks samazināts līdz divām trim dienām vienkāršu dzemdību gadījumos un četrām – pēc «ķeizara». «Ir mainījusies medicīnas tehnika, piemēram, labāki diegi, ar kuriem šujot rētas ātrāk dzīst,» piebilst daktere. Visas trīs mediķes ir vienotas, ka tagadējā sistēma ar ātrāku jaundzimušo mājās iešanu ir pieņemamāka.
Bet vai pašas dzemdības sievietēm mūsdienās kļuvušas vieglākas, mazsāpīgākas? Eva Vingre spriež, ka ir mainījies dzemdību stils: «Sieviete dzemdībās var uzvesties daudz brīvāk, nekā tas bija pirms trīsdesmit gadiem.» «Man liekas, ka vecajos laikos mēs drusciņ par ātru stimulējām dzemdības. Tagad viss notiek dabiskāk. Mēs grūtnieces mazāk aiztiekam,» saka Oksana Slobodjana. Solveiga Ābola piebilst, ka dzemdībās parādās dažādas modes lietas. Piemēram, sieviete dzemdē sēdus (klasiskajā dzemdību krēslā atrodas pusguļus). Pirms remonta Jelgavā bija pieejamas arī dzemdības zem ūdens, taču tām neesot bijis pieprasījuma. Par atsāpinošiem līdzekļiem tiek izmantotas bumbas un pat virve, kas vienā no dzemdību zālēm karājas no griestiem. «Noder viss, kas novirza dzemdētājas domas no sāpēm pirms brīža, kad viņai jākoncentrējas un bērns jāizspiež,» atzīst Solveiga Ābola. Eva Vingre piebilst, ka Izraēlā «pēdējais modes kliedziens» ir dzemdības speciālā delfinārijā. «Delfīni esot ļoti gudri. Tie spēj izdot skaņas, ko izdzirdot bērns steidzas ātrāk ārā. Varbūt arī Jelgavas slimnīcai vajadzētu iepirkt delfīnus,» pasmaida Eva Vingre.
Kaut kādā mērā vispārpieņemts ir atzinums – jo augstāks dzīves līmenis, jo vairāk arī dzimst bērnu. Tas gan neattiecas uz Rietumu valstīm, kur jaundzimušo nav pārticībai atbilstošā daudzumā. Demogrāfs Ilmārs Mežs izpētījis, ka Latvijā vispozitīvākā situācija ir lokā ap Rīgu, taču ne pašā Rīgā. Jau ilgāku laiku pozitīvs iedzīvotāju dabiskais pieaugums ir Siguldā. Šogad «pozitīvajiem» varētu piepulcēties arī Jelgava un Jūrmala. Pēc I.Meža atzinuma, tieši šajā apvidū vairāk koncentrējas jaunas ģimenes, kurām vairāk dzimst bērni. ◆
Jelgavas demogrāfiskās augšupejas liecinieces
Jelgavas slimnīcas virsārste pediatre Solveiga Ābola (no labās; slimnīcā kopš 1981. gada): «Varbūt kaut kas ir mainījies smalkajā, gara pasaulē… Mēs taču neesam matērijas gabali, kas tāpat vien sarunājas.»
Nodaļas vecākā vecmāte Eva Vingre (no kreisās; slimnīcā kopš 1986. gada): «Es labi atceros to laiku, kad Jelgavā dzima divi tūkstoši bērnu gadā. Nodaļā bija trīs gari galdi uz ritenīšiem. Uz tiem, kā rāda filmās, uzlika jaundzimušos un stūma barot pie mammām. Mūsdienās ir mainījies dzemdību stils. Tās kļuvušas brīvākas.»
Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Oksana Slobodjana (slimnīcā kopš 1987. gada): «Jūtu, ka Jelgavā atgriežas vecāki, kas bija aizbraukuši uz ārzemēm. Katrā ziņā noteikti mazāk aizbrauc tie, kuri var kļūt par jaunajiem vecākiem.»
Jaundzimušo skaits Jelgavas slimnīcā
2009., 2010., 2011. g. 940
2012. g. 912
2013. g. 868
2014. g. ir cerīgas prognozes sasniegt 1000
