Situāciju, ka Rakstniecības un mūzikas muzejs (Rīgā, Pils laukumā 2)
slēgts rekonstrukcijas dēļ, tā darbinieki neizmanto, laiski atpūšoties,
bet gatavo jaunas ekspozīcijas, ar ko iepriecināt apmeklētājus pēc
paredzamās jaunatklāšanas 2016. gada pavasarī.
Rekonstrukcijas laikā
muzeja darbinieki arī piedāvā Latvijas skolām, bērnudārziem vai kultūras
centriem uzņemt muzeja ceļojošās nodarbības un ceļojošās izstādes savās
telpās.
Bijušas arī ar tradicionālo priekšstatu par muzeju gluži
nesaistāmas aktivitātes – Jura Alunāna dzimšanas dienā 13. maijā
Rakstniecības un mūzikas muzejs svinēt valodu aicināja kultūras
vasarnīcā «Esplanāde 2014», kur notika dzejas un repa sacīkstes.
Pamatojoties
uz dziesmas un dziedāšanas tradīcijas nozīmību Latvijas kultūrā, viena
no jaunās ekspozīcijas galvenajām sastāvdaļām solās būt «Dziesma», kuru
plānots atklāt 2016. gada pavasarī līdz ar rekonstruēto muzeja ēku.
Tomēr
tas nebūs Krišjāņa Barona Dainu skapis, uzsver muzeja Komunikācijas
nodaļas vadītāja Inga Surgunte. Vismaz ne etnogrāfisks materiāls tā
tradicionālajā izpratnē.
– Bet kaut kādā mērā turpināsiet Krišjāņa Barona sākto dziesmu krāšanas tradīciju?
Inga
Surgunte, Komunikācijas nodaļas vadītāja: Ekspozīcijas struktūra tiks
veidota, Latvijas dziesmu vēsturi stāstot caur mūsdienu cilvēka dzīves
ritējumu. Līdzīgi kā Krišjāņa Barona tautasdziesmu kārtojumā,
ekspozīcijā cilvēks piedzims, augs, izies cauri noteiktai sociālajai
pieredzei, ieaugs savas kopienas mantojumā un kļūs jau par nākamās
paaudzes bāzi. Līdz ar to šodienas Latvijas iedzīvotāju iesaiste
ekspozīcijas izveidē ir ļoti nepieciešama.
Aija Lūse, Mārketinga
nodaļas vadītāja: Lai uzzinātu pēc iespējas daudzveidīgāku mūsdienu
Latvijas iedzīvotāju pieredzi, muzeja darbinieki šovasar dodas
izbraukumos uz dažādām pilsētām, kur veic gan ielu aptaujas, gan
sadarbībā ar vietējām kultūras iestādēm organizē tikšanās ar
iedzīvotājiem. Pagājušajā nedēļā bija tikšanās Daugavpilī, Latgales
Centrālajā bibliotēkā, 12. augustā muzejs viesojās Jelgavā, 19.
augustā Rakstniecības un mūzikas muzeja pārstāvji tiksies ar Liepājas
iedzīvotājiem, savukārt 26. augustā mēros ceļu uz Cēsīm. Nu un, protams,
noslēgumā paredzēts arī pasākums Rīgā.
Aivars Madris, projekta
vadītājs: Ar aptauju un interviju palīdzību centīsimies noskaidrot, cik
pamatoti ir tādi tradicionāli (arī klišejiski) apgalvojumi kā: latvieši
ir dziedātāju tauta; latviešu kori ir Latvijas «Nokia»; dziesmotā
revolūcija ļāva atjaunot Latvijas valstisko neatkarību un citi. Ar
dziesmas vēstures interpretācijas starpniecību Rakstniecības un mūzikas
muzeja ekspozīcija sniegs ieskatu ne tikai divu profesionālu mākslas
nozaru – rakstniecības un mūzikas – attīstībā, bet arī veicinās
diskusiju par nacionālās identitātes jautājumiem.
– Kādos tīri hronoloģiskajos ietvaros pārņemat rūpi par latviešu dziesmu?
Sākot ar 19. gadsimta vidu.
– Līdz….?
Inga:
Līdz pat mūsdienām. Jau sākumā teicu, ka neaizrausimies ar
etnogrāfiskiem motīviem, bet vāksim visu veidu, tātad arī sadzīves
dziesmas. Jo galu galā tautas dziesmas jau bija tās pašas sadzīves
dziesmas.
– Arī slaucējas dziesma fermā vai traktorista dziesma kolhoza tīrumā?
Bez šaubām – kā savu laikmetu raksturojoša sastāvdaļa.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 14. augusta, «Zemgales Ziņās».
