29. augustā Jelgavas slimnīcas teritorijā tiks atklāta glābējsilīte. Ir veikti visi nepieciešamie iekšdarbi līdz tā saucamajai baltajai apdarei. Pati glābējsilīte ir jau iebūvēta, tiek veikti krāsošanas darbi, lai telpu padarītu gaišu.
10 dienu laikā nonāk ģimenē
Glābējsilīte atradīsies blakus slimnīcas Uzņemšanas nodaļai, vietā, kur cilvēki nepārvietojas bieži, nav videonovērošanas kameru un apsardzes. Kad glābējsilītē tiks ievietots zīdainis, slimnīcas Bērnu nodaļā atskanēs signāls, un mediķi uzreiz varēs parūpēties par atstāto bērnu.
Kā liecina informācija mājas lapā babybox.lv, pēc atrašanas bērnu apskata mediķi, viņam tiek veiktas analīzes. Par katru gadījumu tiek informēta bāriņtiesa un policija. Policija divu dienu laikā noskaidro, vai ievietotais bērns nav meklēšanā. Ja jaundzimušais nav pasludināts kā pazudis un nav zināmi viņa vecāki, viņam tiek piešķirts atradeņa statuss. Personu, kura ievieto bērnu glābējsilītē, nemeklē, ja mazajam netiek konstatēti miesas bojājumi, ja kopā ar bērnu nav atstāti dokumenti, kas identificē viņa vecākus, un ja mazulis nav meklēšanā.
Atradeņa statuss ļauj uzreiz sākt adopcijas procesu. Labklājības ministrijas darbinieki rindas kārtībā sazinās ar ģimeni, kura gaida uz zīdaiņa adopciju. Ja ģimene piekrīt, tad bērniņš nonāk pie jaunajiem vecākiem pirmsadopcijas aprūpē desmit dienu laikā pēc viņa ievietošanas glābējsilītē.
Glābējsilītes mērķis ir ne tikai glābt to zīdaiņu dzīvību, kuru vecāki ir gatavi atteikties no sava bērna, bet arī sniegt diennakts psiholoģisku un praktisku palīdzību. Pie katras glābējsilītes atrodami palīdzības tālruņu numuri, uz kuriem var zvanīt visu diennakti. Zemgales reģionā palīdzību sniegs krīzes centrs «Skalbes» (tālrunis 67222922, 27722292), psiholoģe Nadežda Balode (tālrunis 29916565) un ģimenes ārste Evita Valdmane (tālrunis 26178678).
90 procentos gadījumu pārdomā
Jelgavas slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas vadītāja Oksana Slobodjana glābējsilītes ierīkošanu vērtē divējādi: «No vienas puses, labi, ka ir kur atstāt bērnu, lai viņš neaizietu bojā, no otras puses, slikti, ka mums ir tik daudz pamestu bērnu.» Pēc ārstes domām, godīgāk pret bērnu būtu, ja no viņa tomēr atteiktos slimnīcā, nevis atstātu glābējsilītē. Slimnīcā arī sievietes cenšas atrunāt no šādas rīcības – nākot vecāki, draugi, kas ir gatavi palīdzēt, tiek iesaistīts psihologs, sociālais darbinieks.
«90 procentos gadījumu sievietes tomēr pārdomā. Viņām varbūt ir problēmas, pēcdzemdību depresija. Kāda, kura pirmajā dienā atsakās pat bērnu barot, trešajā dienā, pabijusi ar viņu kopā, pārdomā,» stāsta ārste. Bieži sievietes no bērna atsakoties materiālā stāvokļa dēļ – ja neesot darba vai kur dzīvot –, arī tad, ja neviens neatbalsta. Ar sievieti tad tiek runāts, piedāvāts padzīvot krīzes centrā. «Ja ir kontakts ar medicīnas un sociālajiem darbiniekiem, ir pavisam cita lieta. Ir grūti, ja sieviete ir viena pati,» atbalstu pēcdzemdību periodā akcentē O.Slobodjana. Viņa nedomā, ka glābējsilītes ierīkošana veicinās jaunus cilvēkus atteikties no bērna. Ārste cer, ka glābējsilīte vienmēr paliks tukša.
Biedrības «Skalbes» krīzes telefonu konsultantu koordinatore Anda Švinka stāsta, ka ir apsveicama iespēja bērniņu atstāt glābējsilītē: «Tā ir ļoti laba iespēja cilvēkam, kurš nonāk izmisumā, nenodarīt tādu ļaunumu, ar kuru pēc tam nevarētu sadzīvot.» A.Švinka teic, ka viņas praksē nav bijuši gadījumi, kad sievietes zvanītu, jo, iespējams, ir nolēmušas atteikties no bērniņa. Pagaidām biedrība «Skalbes» sadarbosies tikai ar Jelgavas glābējsilīti, taču A.Švinka uzsver, ka uz tālruni var zvanīt un palīdzību meklēt cilvēki no visas Latvijas.
Jelgavas glābējsilītes izveides kopējās izmaksas ir 12 340 eiro. Projekta ģenerālsponsors ir ceļu būvniecības sabiedrība «Igate», kas šim mērķim novirzīja 6000 eiro. «Esam gandarīti par iespēju piedalīties projekta īstenošanā. Visi iesaistītie darbinieki jūt īpašu motivāciju veikt šo uzdevumu, apzinoties, ka glābējsilītes izbūve var palīdzēt glābt dzīvību kādam bērnam,» stāsta M.Peilāns.
Papildus ziedojumu kampaņā sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu tika saziedoti 7822,49 eiro un ar kolektīvās iepirkšanās portālu www.cherry.lv un www.citylife.lv iesaisti projekta informatīvo materiālu izveidei savākti vēl 922 eiro.
Kopš 2009. gada Latvijā darbojas septiņas glābējsilītes un izglābtas 28 bērnu dzīvības. Pašlaik glābējsilīte ir Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Madonā, Rēzeknē un Daugavpilī. ◆
