Pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītāja pienākumus kopš 1. jūlija pilda Māris Mielavs. Viņš sāka darbu ilggadējā iestādes vadītāja Andreja Baļčūna vietā, kurš devās pensijā. M.Mielavs līdz šim bija «Pilsētsaimniecības» vadītāja vietnieks un atzīst, ka iestādes darbā un struktūrā īpašas izmaiņas neplāno. Viņš uzskata, ka «Pilsētsaimniecībā» strādā profesionāli darbinieki un iestādes ikdienas darbs faktiski notiek bez aizķeršanās.
– No iedzīvotājiem daudz izskan kritika par luksoforu darbību Jelgavā. Vai cilvēki bieži vēršas «Pilsētsaimniecībā» ar šādām sūdzībām?
Pēdējā laikā mazāk. Tagad pilsētā satiksmes sistēma ir mainīta, līdz ar to arī luksoforu darbība. Pirms tam bija paredzēta bezkonfliktu sistēma, tagad tā izveidota elastīgāka visiem satiksmes dalībniekiem, tāpēc arī sūdzību ir krietni mazāk. No drošības viedokļa šī sistēma varbūt ir solis atpakaļ. Iepriekš bija tā, ka pretējā virziena kustība stāv un otra brauc, pēc tam otrādi, tagad visi brauc reizē, līdz ar to satiksme kļuvusi raitāka. Iepriekš sūdzības pārsvarā bija tieši par sistēmas neelastīgumu, autovadītāji nesaprata, kāpēc tik ilgi jāstāv pie luksofora.
– Šīs izmaiņas saistītas arī ar aizklātajām luksoforu papildsekcijām? Daudzviet pilsētā var redzēt, ka tās tagad ir aizsegtas.
Jā, tās pārsvarā plānots ņemt nost. Jāatceras, ka satiksme ikvienā pilsētā ir kā dzīvs organisms, tā ir mainīga. Piemēram, vasarā ir mazāk transportlīdzekļu, bet, sākoties mācību gadam, to noteikti kļūs vairāk, tāpēc sistēma visu laiku jāpielāgo plūsmai. Pagaidām papildsekcijas vēl visur nav noņemtas, jo mēs vērojam, kā attīstīsies situācija.
– Nesen iepirkumā par luksofora objektu signālplānu koriģēšanu Lielās un Raiņa ielas krustojumos uzvarēja uzņēmums «Imtech Traffic&Infra SP. Z O O» no Polijas. Iedzīvotāji bija neizpratnē, ko par 29 000 eiro regulēs poļu firma.
Vienmēr luksoforos būs kaut kas piekoriģējams. Sistēma visu laiku ir jāuzrauga un jākontrolē tās darbība. Ja izmaiņas ir nelielas, tās veikt var mūsu inženieri un speciālisti, bet, ja būtiskas, piemēram, jāmaina fāžu secība, to garumi, nepieciešams algot citus speciālistus. Iedzīvotājiem tas ne vienmēr ir pilnībā izprotami.
Piemēram, braucot ar automašīnu, var redzēt, ka, veicot kreiso pagriezienu, luksofora signālplāns pavisam cits, ja tas būs vienīgais transportlīdzeklis, kas vēlas nogriezties, bet savādāks, ja tādi būs vairāki. Adaptīvā sistēma nodrošina to, ka luksofors pats sarēķina, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai nogrieztos visas automašīnas. Luksoforu sistēma ir daudz sarežģītāka, kā šķiet no malas.
– Ir dzirdētas arī sūdzības, ka pēc nesen veiktās luksoforu pārregulēšanas gājējiem zaļais signāls ieslēdzas pēc ļoti ilga laika – luksoforā redzamās sekundes iziet savu ciklu līdz vienai, un šķiet, ka jāiedegas zaļajam signālam, bet tas nenotiek un skaitīšana sākas no jauna.
Iedzīvotājiem šādos gadījumos jāziņo «Pilsētsaimniecībai» pa bezmaksas tālruni 8787, tad mūsu speciālisti šādas problēmsituācijas fiksē un pārbauda. Protams, nav labi, ja ir tādas situācijas un gājējs apjūk. «Pilsētsaimniecības» speciālisti reizi nedēļā vai divās arī kontrolē luksoforu sistēmu. Ir cilvēks, kas apstaigā luksoforus un pārbauda.
Šī sistēma ir gudra arī tādā ziņā, ka par elementārām lietām – izdegušām lampām, elektrības pārrāvumiem – ziņo. Centrā ir dispečers, kas redz visus luksoforus un pēc kļūdas ziņojuma var precīzi pateikt, kur izdegusi lampiņa un tamlīdzīgi, bet tādas nianses no gājēju viedokļa ir jākontrolē cilvēkam. Tieši tāpēc, ja ir kādas nepilnības, iedzīvotāji tiek aicināti ziņot mums.
– Šīs darbības nodrošina «Pilsētsaimniecības» koordinētais pašvaldības operatīvās informācijas centrs (POIC)?
POIC darbojas gan kā monitorēšanas sistēma – mums ir sūknētavas, kas pieslēgtas sistēmai, un tiek rādīts, vai tur viss ir kārtībā, tāpat apgaismojums, luksofori, ielu meteoroloģiskās stacijas. Tas ir viens dispečeru pienākums, otrs – pieņemt iedzīvotāju zvanus, atbildēt uz tiem, koordinēt tālāk, nodrošinot atgriezenisko saiti. Mēs akcentējam gan dispečeriem, gan citiem mūsu iestādes darbiniekiem – ja cilvēks ir piezvanījis un vēlas saņemt atbildi, tā ir jāsniedz. Tā ir viena no labākajām lietām, ka varam iedzīvotājiem atbildēt uz viņus interesējošiem jautājumiem, pateikt, kad problēma tiks novērsta.
– Iedzīvotāji no sākuma bija skeptiski pret šāda POIC izveidi.
Tas noteikti ir mainījies, arī skatoties statistiski – zvanu skaits visu laiku aug.
– Zvana, lai kritizētu vai informētu?
Informētu. Ir, protams, arī zvani, lai paustu kritiku, bet tādu nav vairākums. Mūsu inženieri daudz ko pilsētā uzrauga, bet nav iespējams ieraudzīt visus sīkumus. Savukārt iedzīvotāji, piemēram, savos mikrorajonos pamana arī mazākos trūkumus un ziņo. Tas ļauj mums novērst problēmas, ko mēs paši nepamanām.
– Vai saņēmāt kritiku par jaunā satiksmes termināļa izveidi? Daļa iedzīvotāju bija negatīvi noskaņoti, kad tur sākās darbi, piemēram, koku izzāģēšana.
Koku zāģēšana pilsētniekiem vienmēr ir sāpīgs jautājums visos objektos. Tomēr, kad objekts ir pabeigts un sastādīti jauni koki, tad iedzīvotāji smaida un ir apmierināti. Iepazīstoties ar jaunajā terminālī ietilpstošo ielu stāvokli, atklājās, ka daudzi tur augošie koki ir slimi un bojāti, ar iztrupējušiem stumbriem.
– Kā virzās darbi satiksmes termināļa izveidē?
Viss notiek saskaņā ar plānu. Tagad tiek būvētas komunikācijas. Zemgales prospektā to izbūve ir gandrīz pabeigta un jau tiek sākta ceļa seguma konstrukcijas izveide.
– Vai iedzīvotāji neizsaka neapmierinātību par pārvietošanās neērtībām, ko rada aktīvā būvniecība termināļa teritorijā?
Īpaši neviens nesūdzas. Galvenais ir savlaicīgi iedzīvotājus brīdināt par izmaiņām. Cilvēki ātri adaptējas. Pirmajā dienā parasti ir neliels samulsums, bet pēc pāris dienām visi jau ir pieraduši un izmaiņas pieņēmuši.
– Vai ir vēl kāds šāds grandiozs darbs pilsētā iecerēts, kādas lielas izmaiņas vai būvniecība?
«Pilsētsaimniecība» vairāk strādā ikdienas pilsētas uzturēšanai, bet lielās izmaiņas un pilsētas nākotnes plāni tiek kaldināti pašvaldībā. Projektus izstrādā Attīstības un pilsētplānošanas pārvalde, un tā ir viņu kompetence.
– Kuri jums kā iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītāja vietas izpildītājam šķiet aktuālākie darbi Jelgavā?
Aktuālas vēl joprojām ir ielas. Pilsēta ielu infrastruktūras sakārtošanas ziņā straujiem soļiem virzās uz priekšu, tomēr vēl daudzas gaida savu kārtu, piemēram, Loka maģistrāle, Atmodas, Miera iela un citas. Ļoti pozitīvi, ka vienlaicīgi ar ielu rekonstrukciju attīstās arī veloceliņi. Var ievērot, ka velobraucēju skaits pilsētā, salīdzinot ar laiku pirms dažiem gadiem, ir krietni audzis.
– Vai plānots noasfaltēt arī zemes ceļus pilsētas teritorijā?
Jelgavā ir 366 ielas un to kopgarums – 270 kilometru, no tām asfaltbetona segums ir nedaudz vairāk par 45 procentiem. Pārējās ielas ir grantētas vai tie ir zemes ceļi. Protams, privātmāju rajonos galvenās ielas gribētos noasfaltēt. Taču par konkrētiem termiņiem runāt ir pāragri. Tomēr mēs cenšamies grants seguma ceļus regulāri atputekļot un nogreiderēt.
– Kādi pašlaik «Pilsētsaimniecībai» ir būtiskākie darbi?
Projektu nodaļa strādā pie lielajiem projektiem, kas pašlaik tiek realizēti. Apsaimniekošanas nodaļa nodarbojas ar pilsētas apsaimniekošanu. Šajā laikposmā aktuālākais ir pļaušana, ielu tīrīšana un, protams, kā jau vasarā, ielu remontdarbi. ◆
